Par šo Sicīlijas pilsētu, kas atrodas Tirēnu jūras krastā, pirmo reizi tika minēts 2004.gadā. Policija saskārās ar spontānas aizdegšanās gadījumiem, kuriem tā nevarēja sniegt nekādu loģisku izskaidrojumu. Vietējā elektrokompānija “Enel” pilsētu pat atslēdza no elektrotīkla, taču tas nekādus rezultātus nedeva. Tur viss turpināja degt. Mēģinot savām problēmām pievērst valdības uzmanību, vietējie iedzīvotāji pat bloķēja dzelzceļu. Visbeidzot, 2005.gada aprīlī, kad jau bija zināmi 150 neizskaidrojami ugunsgrēki, tika izveidota īpaša komisija, kurā ietilpa zinātnieki no Florences Ģeofizikas un vulkanoloģijas institūta, Nacionālās pētniecības padomes, augsta ranga armijas virsnieki, vides speciālisti, uzņēmumu “Endel”, “Telecom” tehniķi un citi.

Grupa veica rūpīgu gaisa vides analīzi, pazemes zondēšanu, ģeofizikālo un ģeoķīmisko datu vākšanu, magnetometrisko nolasīšanu, elektromagnētisko lauku analīzi, radiofrekvenču spektra monitoringu un vietējo releju staciju jaudas mērīšanu, novērtēja iespējamo garāmbraucošo elektrovilcienu ietekmi u.c. Neviens no pētījumiem nespēja ar augstu ticamības pakāpi atbildēt uz jautājumu, kas pilsētā notiek. Tehniķi aprobežojās ar visas pilsētas elektrotīkla pilnīgu nomaiņu, un 2007.gadā “nezināmā elektromagnētiskā starojuma” lieta tika slēgta. Pilsētas mērs Kalogero Berlinghieri tomēr sacīja, ka oficiālus paziņojumus no grupas viņš nav saņēmis. “Maniem cilvēkiem ir tiesības zināt, kas ir noticis un turpina notikt”, viņš teica.

Pēc kāda laika presē it kā parādījās komisijas ziņojuma fragmenti. Lai gan tie ir diezgan pretrunīgi, ir vērts tos citēt. Tādējādi tika atzīmēts, ka ugunsgrēkus varētu būt izraisījusi neparasta elektromagnētiska parādība. Zinātnieki bija arī reģistrējuši spēcīgus elektromagnētiskos viļņus ar jaudu 12-15 gigavati. “Mēs pieļaujam, ka vainojami varētu būt kaut kādi nedabiski spēki, kas spēj izraisīt elektromagnētiskās enerģijas izdalīšanos”, preses konferencē sacīja Sicīlijas civilās aizsardzības departamenta pārstāvis Francisko Mantenja Venerando.

Turpmākajos gados intensīvus līdzīgus izpausmju uzliesmojumus, kad dūmu detektori trakoja bez redzama iemesla, un dārzos kaut kādu iemeslu dēļ izauga “svītraini baklažāni” (pēdējais, starp citu, ir parastas šķelšanās rezultāts – nav skaidrs, kāpēc tas tika reģistrēts kā anomālija), nomainīja līdzīgi pēkšņi pilnīga miera periodi. Canneto di Caronia pat saņēma oficiālu nosaukumu, maģisko uguņu pilsēta. Savādi notikumi, kas atsākās 2014.gada rudenī, atkal ietvēra matraču, gultu, automašīnu, ledusskapju un domofonu spontānu aizdegšanos. Kopš jūlija vidus bija notikuši vairāk nekā 40 dīvaini ugunsgrēki. Piemēram, 30.septembrī visu pilsētu pārņēma virkne neizskaidrojamu spontānu aizdegšanos – sadega grāmatas, dīvāns un kāds krēsls. 

Tad jau bija daudz hipotēžu par Canneto di Caronia notiekošo. Tās runā par apzinātu ļaunprātīgu dedzināšanu, neticamiem enerģijas uzplūdiem, mistifikāciju ar mērķi piesaistīt tūristus, magmas ietekmi, slepeniem mikroviļņu ieroču testiem vai zemūdenes triecienu jūrā. Katoļu priesteris Gabriele Amors izteica domu par to, ka tas viss ir velna darbs. “Es esmu daudzkārt redzējis, ka televizori, trauku mazgājamās mašīnas, veļas mazgājamās mašīnas un pat mājas telefoni aizdegas, citiem vārdiem sakot, viss, kas ir pieslēgts elektrībai”, viņš sacīja kādam Itālijas laikrakstam. “Ja bēdīgas sekas ir no viena cilvēka darbības, un no viņa vēl var izdzīt velnu, tad kā eksorcisma seansu novadīt visas pilsētas iedzīvotājiem? Tas ir jautājums”.