Lemonija Sniketa nelaimīgo notikumu sērija

Tulkotā darba izdošanas gads "pazudis lietojum - T.P.

Kas tas ir par stāstu?

Tas ir slikts sākums trīs Bodlēru bērniem – izgudrotājai Violetai (Emīlija Brauninga), grāmatu tārpam Klausam (Laiems Aikens) un kodējai Sannijai (Kara un Šelbija Hofmanes) – kad viņi kļūst bāreņi mājas ugunsgrēkā. Un lietas nepaliek labākas, kad viņus aizsūta dzīvot pie grāfa Olafa (Džims Kerijs), ļauna radinieka, kas dara visu iespējamo, lai sagrābtu viņu mantojumu...

Pēc tam, kad Harijs Poters pārsūtīja savu maģiju no grāmatu veikaliem un kino, kļuva nenovēršami, ka arī viņa tuvākie konkurenti sāka domāt par adaptāciju. Šajā gadījumā adaptācija bija sekmīga Deniela Hendlera populāro grāmatu apvienošana vienā enerģiskā ģimenes piedzīvojumgabalā.

Kamēr agrīnie Poterkino gandrīz vārds vārdā sekoja D. K. Roulingas literārajam pirmavotam, Roberta Gordona scenārijs sakausēja un sakombinēja sevī Lemonija Sniketa bestsellersāgas pirmās trīs teiksmas: Slikts sākums, Rāpuļu istaba un Platais logs. Šis spēles plāns bija riskants: dažus lasītājus varētu kaitināt šīs ģimenes sērijas notikumu sajaukšana (otrā un trešā grāmata ir sagraizītas un ierediģētas pirmajā grāmatā pēc sendviča principa), jo neievadītās tiks uztvertas kā zināma epizodiska kvalitāte.  Fakts paliek fakts: filma strādā. Tā piesaista. Tā pārsteidz. Un priekš bērnu kino, tā ir arī diezgan drūma. Jūs varat redzēt, kāpēc  DreamWorks ir noslēgusi līgumu ar Bredu Silberlingu: viņa darbos (Kaspers, Enģeļu pilsēta, smaga zaudējuma drūmā Mēnesgaismas jūdze) jūtams nāves tuvums tikpat ļoti kā Sniketa kunga sacerējumos. Un šeit tāpat ir jūtama Lemonija garša [ Lemonijs var tikt iztulkots kā Citrons]. Lai gan tur

ir vesela baismu gūzma (slepkavība, alkatība, cietsirdība pret bērniem), tas viss ir veidots ar vieglu pieskārienu, atstājot glāzīti samaisītu, nevis sakratītu. Te var just arī Silberlinga līdzstrādnieku roku. Tima Bērtona veterāni Emanuels Lubeckis (kinematogrāfija), Riks Heinrihs (uzvedums dizains) un Kolīna Etvuda (kostīmi) ir radījuši krāšņu, gotisku, senlaicīgu visumu, kas ir ļoti bērtonisks, tomēr arī pats savā veidā brīnumains.

Tomēr skaļākos aplausus ir pelnījis Džims Kerijs. Ir aizraujoši skatīties viņa spēli, liekas, ka attēls paliek plakans, kad tajā nav nejaukais grāfs Olafs un viņa daudzie iemiesojumi jeb alter-ego. Starplaikus aizpildīt pūlas līdztēlotāji: Merila Strīpa (nervozā tante Džozefīne) un kuriozi garlaicīgais Billijs Konnolijs (rāpuļmīlis tēvocis Montijs).

Un secinājums? Pavisam neslikti: saldi, bet bez saharīna, pārliecinoši, bet ne pārgudri, un ar vēlēšanos noskatīties vēlreiz. Atgriežoties ar domu: „Lai turpinājums izdodas tikpat labs.”

Žurnāla TOTAL FILM šī gada februāra numurs.

Sekos Lemonijs Snikets pret Hariju Poteru.