LATVIJA PLĀNO KĻŪT PAR CERN PILNTIESĪGU DALĪBVALSTI 2026. GADĀ

6. decembris, 2022

Latvija vēlas paplašināt savu iesaisti Eiropas Kodolpētījumu centra (CERN) programmās un nākotnē kļūt par pilntiesīgu CERN dalībvalsti, liecina 6. decembrī Ministru kabinetā apstiprinātais ziņojums par Latvijas stratēģiju virzībai uz CERN pilntiesīgas dalībvalsts statusu. Latvijas CERN stratēģija un paplašināta iesaiste programmās veicinās Latvijas iespējas kļūt par pilntiesīgu CERN dalībvalsti jau 2026. gadā.

«Jau no 2021. gada 2. augusta, kad Latvija kļuva par CERN asociēto dalībvalsti, zinātnieki un komersanti veiksmīgi piedalās līdz tam slēgtajos un nepieejamos augstākā līmeņa konsorcijos, projektos un sadarbības platformās, zinātniskās institūcijas sekmīgi piedalās virknē CERN eksperimentu un projektu, kā arī dalība ir devusi  vērā ņemamu finansiālu pienesumu Latvijas zinātnei. Virkne Latvijas uzņēmumu jau ir ieguvuši CERN pasūtījumus, un ieguldījumi atgriežas Latvijas ekonomikā. Šie rādītāji ļauj prognozēt, ka, Latvijai kļūstot pat pilntiesīgu CERN dalībvalsti, ieguvumi būs vēl plašāki, jo nebūs ierobežojumu darba līgumiem CERN vai iepirkumu griestu komersantiem, kā arī būs iespēja piedalīties CERN stratēģiskajos lēmumos,» skaidro atklāj izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Latvijas nākamais solis ceļā uz CERN ir pirmsiestāšanās dalībvalsts statusa iegūšana. To piešķir pēc atbilstoša CERN Padomes lēmuma.  

Paplašinot Latvijas dalību CERN, tiks sasniegti Nacionālā attīstības plāna un Viedās specializācijas stratēģijas (Research and Innovation strategy for smart specialization – RIS3) stratēģijas mērķi. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam norādīts, ka politikas stratēģiskais virsmērķis ir sekmēt gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā. Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams uzlabot zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un palielināt to starptautisko konkurētspēju. Šo mērķi iespējams sasniegt, ja tiek īstenoti pārdomāti un mērķtiecīgi pasākumi, piemēram, nodrošinot integrētu pieeju un stabilu valsts finansējumu CERN aktivitātēm, kas palielina zinātnisko kapacitāti un kompetenci augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā. 

Pilntiesīga dalība CERN Padomē ļaus Latvijai ietekmēt Eiropas kodolpētījumu dienaskārtību un tematisko virzību. Latvijas mērķis dalībai CERN ir nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu dalību zinātniskajās, mācību un izglītības programmās, kā arī stimulēt Latvijas industrijas sadarbību ar CERN, lai nodrošinātu veiksmīgu dalību augstas pievienotās vērtības produktu iepirkumos. Pilntiesīga dalība CERN ļaus atcelt finansiālos griestus, Latvijas uzņēmējiem piedaloties CERN iepirkumos. 

Dalība CERN ļauj arī izvērst aktivitātes, kas vērstas uz skolēnu un studējošo intereses palielināšanu par STEM jomu, jo dalība CERN dod iespēju organizēt skolotāju, skolēnu un studējošo stažēšanos CERN, piedalīties ēnu dienās un citos pasākumos. 

Kopš Latvija ir kļuvusi par CERN asociēto dalībvalsti, tā ir stiprinājusi savas pozīcijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā un paplašinājusi zinātnieku kopumu, kas strādā CERN. Tas bijis iespējams, pateicoties arī valsts atbalstam. Tomēr joprojām ir aktuāli ieguldīt jauno zinātnieku izglītībā, lai valsts ilgtermiņā varētu jēgpilni darboties CERN, kļūstot par pilntiesīgu tā dalībvalsti.

Latvija ir arī  kāpinājusi savu CERN strādājošo zinātnieku skaitu, kā arī savus promocijas darbus CERN izstrādā  studenti, kuri 2021./2022. akadēmiskajā gadā sāka studijas jaunajā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras studiju programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas». 

Latvijas zinātnieki jau ir devuši savu ieguldījumu CERN darbā. Piemēram, pēc RTU pētnieka Gunta Pikura dizaina, sadarbojoties Latvijas zinātniekiem un starptautiskajiem partneriem, pirmoreiz vēsturē, izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara vienā gabalā ir izgatavots jeb 3D tehnoloģijā izdrukāts daļiņu paātrinātāja komponentes prototips, kas paredzēts lietošanai medicīnā un industrijā. 

Tāpat 2022. gada jūlija sākumā arī Latvija kā CERN asociētā dalībvalsts, simboliski sakot, iedarbināja Lielo hadronu paātrinātāju (LHC), kad tas pēc apkopes uzsāka savu darbību un CERN sākās trešais fizikas datu vākšanas periods jeb Run 3. Latvijas zinātnieki RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktora Kārļa Dreimaņa vadībā strādā vienā no zīmīgākajiem CERN eksperimentiem – CMS (Compact Muon Solenoid), kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus. 

Eksperimentālā augstas enerģijas daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas ir viens no prominentākajiem zinātnes virzieniem pasaulē, un tā iekļaujas dažādās jomās. CERN attīstītās arī nozīmīgas jaunas tehnoloģijas medicīnā – diagnostikā un vēža ārstēšanā – un vides piesārņojuma problēmu risināšanā. Kļūstot par pilntiesīgu CERN dalībvalsti, Latvija kļūs arī par globālās daļiņu fizikas saimes locekli un jaunu zinātnes virzienu veidotāju. 

CERN jau gandrīz 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi. Tieši CERN ir izgudrots internets, bet viens no publiski zināmākajiem atklājumiem — 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādītā Higsa bozona eksistence.

https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/latvija-plano-klut-par-cern-pilntiesigu-dalibvalsti-2026-gada