Lasīsim_77

Roberts Holdstoks. Mitago mežs

... mani spēji apņēma rēgainas parādības, kas itin kā iznira no zemes...

...plandoši mati, dzirkstošas acis, platās mutes pavērtas mēmā kliedzienā. Vai tie būtu mitago?

...esmu kļuvis par daļu no mistiskajām norisēm, kas arvien ciešāk ieskauj Ozolmāju...

...atbrīvojis acis no ūdens un dubļiem, es ieraudzīju divus kailus ceļgalus un virs tiem manas glābējas smuidro stāvu... Viņa mirdzēja kā bāka meža tumsā...

Roberta Holdstoka (1948) izcilais romāns “Mitago mežs” (1984) lasītājam liek noticēt, ka, izmantojot zemapziņas spēku, mēs visi spējam nonākt dzīvā saskarē ar kultūrvēstures mītiskajiem varoņiem un mūsu attiecības ar viņiem var būt pārsteidzoši kvēlas, aizrautīgas, aizkustinošas. Rakstnieks pārliecinoši atklāj: mīts un realitāte arī mūsdienu cilvēkam nav nesavienojami, stingri nošķirami jēdzieni. Savukārt šajā fantastiskajā romānā zinātne nav nošķirama no poēzijas.

 

 

Neaprakstāmi valdzinoša fantāzija – slavas dziesma mīlestības bezgalīgumam. Šī ir grāmata, kas jālasa vairākkārt.”

Spectator

Romāns “Mitago mežs” saņēmis Pasaules fantāzijas godalgu.

No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/79669-mitago_mezs.html

Inese Ķestere. Skolas spoks

Piecpadsmitgadīgais Kaspars tikko no Kuldīgas pārcēlies uz Liepāju, jo vecāki devušies peļņā uz Īriju. Tas, ka tagad viņam jādzīvo kopā ar pļāpīgo omi, vēl nebūtu nekas. Taču pie durvīm jau 1. septembris, un Kaspars ir cieši apņēmies vairs nebūt klasesbiedriem par ņirgu objektu, kā tas allaž bijis vecajā skolā. Tagad viņš būs stilīgs vēsais džeks!

Tomēr jau pirmajā skolas dienā ne viss norit, kā iecerēts. Vai nicinātais “nūģis” spēs pastāvēt par sevi un iekarot klasesbiedru, tostarp jaukās Kristas, labvēlību? Pats Kaspars nav par to pārliecināts.

Bet tad pēkšņi zēnam skolā uzrodas pavisam neparasts sabiedrotais – spoks – un sākas noslēpumaini un neizprotami notikumi...

Skolas spoks” ir liepājnieces Ineses Ķesteres pirmā grāmata, taču tā jau guvusi panākumus – kļuvusi par konkursa Zvaigznes grāmata 2010. Latviešu orģinālliteratūra bērniem un jaunatnei laureāti. Grāmata izdota sērijā “Skolas stāsti”.

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/65691-skolas_spoks.html

Morgana Rodesa. Kritušās karalistes.

Morgan Rhodes. Falling Kingdoms

Zemē, kur maģija ir aizmirsta, bet miers valdījis gadsimtiem, sākušies nāvīgi nemieri. Trīs karaļvalstis cīnās par varu - brutāli izmainot savu padoto likteņus. Starp nodevībām, darījumiem, un cīņām, četri jauni cilvēki cenšas atrast savus uz mūžu saistītos likteņus.

http://www.goodreads.com/book/show/12954620-falling-kingdoms

Mājas lapa.

http://www.fallingkingdoms.com/

Muni Vitčera. Vēja burve Morga. Pareģojuma liktenis. Zilā tauriņa maģija

Moony Witcher. La maga del vento. Il deserto di alfasia

Morga ir izredzētā, meitenīte, kurai ir pareģots izmainīt dzīvi uz tālās planētas Emiosas, kur jebkuru jūtu izrādīšana ir aizliegta: nedrīkst mīlēt, izjust draudzību, zināt, kas ir tavi vecāki, bet katrs solis ir jāveic pēc stingriem likuma priekšrakstiem.

Morgai ir caururbjoši zilas acis, violēti vasaras raibumi un melni kā kraukļa spārns mati. Un vēl, viņai ir tikai divpadsmit gadi ― un viņa ir Nepilnīga, vienīgā no tūkstošiem cilvēku, kas var just. Pirms vairākiem gadsimtiem cilvēki ir atstājuši Zemi un apmetušies uz Emiosas ― tālas planētas, kur pārdzīvojumi un emocijas izrādījušās aizliegtas. Taču paši neapmierinātākie tic, ka ar Nepilnīgās dzimšanu piepildīsies senais pareģojums, kas kļūs par jaunas ēras sākumu. Morga uzsāk bīstamu cīņu ar Emiosas valdniekiem, lai atgūtu vecākus un atgrieztu cilvēkiem aizmirsto mīlestību un draudzību.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/19837895/

Muni Vitčera ir pazīstamās itāļu kriminālās žurnālistes Robertas rico pseidonīms. Pa dienu Roberta raksta par noziegumiem, bet naktī pārvēršas par Mēness Burvi (tā var tulkot viņas pseidonīmu). Pseidonīmu un leģendu par Mēness Burvi speciāli radīja autore un izdevēji, lai atdalītu Robertu, kas raksta par vardarbību, no Robertas, kas raksta pasakas bērniem. 

Roberta Rico ir dzimusi Venēcijā, 1957. gadā. No 1982. gada līdz 1983. gadam ciņa mācījās Maskavā, kur rakstīja disertāciju filozofijā, tās pamatā bija L. S. Vigotska darbi psiholoģijā. Pēc mācībām Roverta Rico pasniedza sākum- un vidusskolā, un nodarbojās ar zinātniskiem pētījumiem bērnu psiholoģijā un pedagoģijā, kas, protams, palīdzēja viņai radīt varoņu tēlus savos piedzīvojumu romānos bērniem.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/19431326/

N. K. Džemisina. Simts tūkstoš karalistu 

Nora K. Jemisin. The Hundred Thousand Kingdoms

Jeine Darra (Yeine Darr) ir visu nicināta bastarde no mežonīgas ziemeļu zemes, taču pēkšņi saņem izsaukumu uz paša varenākā Simts tūkstoš karalistu valdnieka pili. Viņas vectēvs, Arameri klana vadonis, izdara ļoti dīvainu gājienu ― pasludina meiteni par savu troņmantinieci. Ar šo mirkli Jeinei sākas jauna dzīve: viņai jālūdz palīdzība sagūstītajiem dieviem, jāatmin asiņainās ģimenes vēstures noslēpumi, jātaisa intrigas un jācīnās ar citiem pretendentiem uz troņa.

Cilvēces liktenis karājas mata galā, bet Je3inei ir jāuzzina, cik tālu var iet mīlestības dēļ ― un arī naida dēļ ― pasaulē, kur mirstīgo un dievu likteņi ir cieši saistīti ar ienaidu un atriebību.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/19968990/

N. K. Džemisina ir amerikāņu spekulatīvās fantastikas autore un blogere. Viņas 2010. gada debijas romāns «Simts tūkstoš karalistu» tika nominēts Nebula balvai 2010. gadā, 2011. gada Hugo balvai un Pasaules Fantāzijas balvai, kā arī tika ierindots Amazon Redaktoru Top 10 labāko ZF un fantāzijas grāmatu sarakstā, ieņemot 5. vietu.

http://nkjemisin.com/

Maikls Korita. Aukstā upe

Michael Koryta. So Cold the River

Maikla Koritas romānus slavē Stīvens Kings, Dins Kuncs, Maikls Konellijs, viņa grāmatas ne reizi vien ir kļuvušas par New York Times bestselleriem un saņēmušas prestižas prēmijas.

Operātors Ēriks Šovs atbrauc uz klusu pilsētiņu, kuras apkārtnē tek ārstnieciski avoti, lai uzņemtu filmu par vienu no vietējiem iedzīvotājiem. Viņam līdzi ir kamera, kas reizēm rāda lietas, kas nenotiek realitātē un suvenīrs ― pudele ar dzeramo ūdeni, kas spēj atmodināt bijušo. Un tā nav metafora. Ļaunums, kas slēpjas pilsētā, atdzimst kopā ar seno gadu notikumiem un mēģina padarīt Ēriku par savu ieroci. Ja jums gribas pāri galvai iegremdēties aizraujoši baismīgā trillerī un kopā ar varoņiem pārdzīvot tikšanos ar viņsaules būtībām, kas par katru cenu grib palikt šajā saulē un dzert no tās dzīvību ― tad «Aukstā upe» gaida jūs.

Taču esiet piesardzīgi ― neviens nezina, no kādas pasaules tā iztek un kurp var aiznest.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/20027493/

Džila Gregorija un Karena Tintori. Taisnīgo medības

Jill Gregory and Karen Tintory. The Book of Names 

No kontinenta uz kontinentu.

No valsts uz valsti.

No vienām briesmām uz citām.

Tāds ir ceļš profesoram Dēvidam Šeferdam un viņa domubiedriem, kurus apvieno mērķis novērst baismīgu katastrofu.

Laika viņiem paliek arvien mazāk, jo varenas sektas locekļi ir spējuši iegūt noslēpumainu, senu «Vārdu grāmatu» un nolēmuši iznīcināt trīsdesmit sešus taisnīgos, kuru slepenais uzdevums ir uzturēt līdzsvaru pasaulē.

Trīsdesmit trīs taisnīgie jau ir miruši.

Ar katru jaunu slepkavību Zeme soli pa solim tuvojas Apokalipsei.

Dēvidam un viņa draugiem par katru cenu ir jāglābj pēdējos trīs...

http://www.ozon.ru/context/detail/id/4287706/

Mājas lapas.

http://www.jillgregory.net/

http://www.karentintori.com/

Viljams Robertsons Deviss. Dumpīgie eņģeļi

William Robertson Davies.The Rebel Angels

Robertsons Dēviss ir lielākais kanādiešu rakstnieks, viltīgi sapītu sižetu un mīklu meistars, viens no labākajiem stāstniekiem angļu valodā rakstītajā literatūrā. Viņš ir iekļuvis Bukera īsajos sarakstos, dzīves beigās gandrīz pat ieguvis Nobeļa prēmiju, taču, kaut uz mūžu palicis kandidātos, tomēr iemantojis pasaules klasiķa statusu. Viņa «Deptfordas triloģija» («Piektais personāžs», «Mantikora», «Brīnumu pasaule») bija sākums «kanādiešu izrāvienam» pasaules literatūrā un labi pazīstama, bet tagad ir pienācis laiks arī «Kornišas triloģijai», ko atklāj «Dumpīgie eņģeļi».

Bagātā mecenāta un kolekcionāra Frensisa Kornita mantojums pievelk visdažādākos, lai neteiktu ― nesamierināmākos personāžus: labsirdīgo garīdznieku un zinātnieku Simonu Darkuru; profesoru, Viduslaiku psiholoģijas tumšo aspektu zinātāju Klementu Hollijeru; bijušo mūku un skandālistu Parlabeinu; jaunu biznesmeni, kas nozīmēts par testamenta izpildītāju, Artūru Kornitu; kā arī skaistuli-aspiranti Mariju Magdalīnu Feotoki, kurai pār viņiem ir dīvaina vara. Vai tik viņa nav tos piebūrusi ar savām burvestībām? Ne velti taču runā, ka visas čigānietes ir burves.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/8751895/

Lorāns Botī. Biļete uz elli

Laurent Botti. Un ticket Pour l'enfer

Viņa jau bija pieradusi pie pastāvīgām piekaušanām. Taču, kad reiz viņš mēģināja izrēķināties ar viņas dēlu ― viņa viņu nogalināja.

Tagad galvenais ― pazust bez pēdām, tā, lai neviens viņus neatrod. Jāaizbēg no savas pagātnes un no tiem, kas kas mēģina izrēķināties ar viņu par vīra parādiem, un no tiem, kas zina patiesību par viņas bērnu. Galvenais ― jāizglābj dēls, puisēns, kuram piemīt spējas redzēt nākotni.

Bet viņu nākotne viņa sapņos ir melnāka par pašu pekli.

Un viņi bēg. Taisnā ceļā bēg... tieši iekšā priekš viņiem sagatavotā ellē. Lai nogrieztos no šī ceļa, mātei un dēlam ir jāizmaina sava nākotne.

Taču kā?

Mūsdienu Francijas viena no pazīstamākiem asa sižeta prozas žanra meistara Lorāna Botī šedevrs.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/6729871/

Timotijs Snaiders. Asinszemes

Latviski iznākusi Timotija Snaidera grāmata ''Asinszemes''

20.03.2013 Viesturs Sprūde

Kopš 2010. gadā iznāca Jēlas universitātes profesora Timotija Snaidera darbs ''Asinszemes'' jeb oriģinālā "Bloodlands: Europe between Hitler and Stalin'', grāmata tulkota vairāk nekā 20 valodās. Aizvadītās nedēļas nobeigumā Okupācijas muzejā tika atvērta arī Ievas Lešinskas tulkotā latviskā versija.
''Viena no nozīmīgākajām grāmatām, kas iznākusi pēc dzelzs priekškara krišanas,'' par ASV darbu ''Asinszemes'' sacīja Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. Jau no sākta gala grāmata izraisīja lielu rezonansi rietumvalstu vēsturnieku aprindās un sabiedrībā kopumā, jo pārstāv rietumniekiem joprojām grūti aptveramo un neērto tēzi, ka staļiniskais un nacistiskais režīms bija ne vien vienlīdz noziedzīgi, bet arī apzināti vai neapzināti sadarbojās un veicināja viens otra asinsdarbus.

Amerikāņu vēsturnieks uzsver, ka abiem noziedzīgajiem totalitārajiem režīmiem īstenojot apzinātu masu slepkavību politiku, laikā no 1933. līdz 1945. gadam teritorijā starp Berlīni un Maskavu, ko Snaiders sauc par Asinszemēm, gāja bojā 14 miljoni neapbruņotu civiliedzīvotāju. Tie ir cilvēki, kas nekaroja armijās. Ģeogrāfiski šī teritorija atbilst Baltijas valstīm, Krievijas rietumdaļai, Baltkrievijai, Ukrainai un lielākajai daļai Polijas. Traģēdijas, kas tur notika, vēsturnieks skaidro ar faktu, ka Asinszemes bija vieta, kur saskārās un mijiedarbojās nacistu un komunistu varas. Tai katrai bija savi ekonomiskie un ideoloģiskie nodomi reģionā.

''Ļoti svarīgi, ka grāmatas par Austrumeiropas un Baltijas vēsturi raksta Rietumu vēsturnieki. Daudz strādājot starptautiskā vidē, esmu gandrīz diendienā saskārusies ar to, ka ikreiz, kad mēģinām stāstīt šausmu stāstus, kas ar mums notika aiz dzelzs priekškara, kad runājam par vēsturisko taisnīgumu, tad mūsos klausās ar neticību: ''Jūs pārspīlējat un alkstat pēc revanša!''

Bet mēs nealkstam revanša, tikai vēsturiska taisnīguma,'' ceļa vārdos grāmatai norādīja Kalniete.

Pēc Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētāja Valtera Nollendorfa teiktā, dzelzs priekškars pēc Otrā pasaules kara izpaudās arī kā garīga robeža, pret kuru atdūrās rietumeiropiešu vēsturiskā atmiņa: ''Viņu atmiņu vēsturiskā telpa neieskaitīja Austrumeiropu, kas palika aiz aizmirstības priekškara. Snaidera grāmatas pats lielākais nopelns varbūt ir tas, ka šī grāmata atbīda dzelzs priekškaru līdz tagadējās Krievijas robežai un vēl tālāk. Tā sāk savienot Austrumu un Rietumu vēsturiskās apziņas. Tas ir vēl ilgi veicams uzdevums, bet tieši šādas grāmatas, kas lasāmas kā episks stāsts, cilvēku stāsts, to veicina.''

''Asinszemes'' apgādā ''Jumava'' iznākušas bez līdzfinansējuma no malas, kas nopietniem vēstures darbiem, papīrā iemiesojoties, nemaz negadās tik bieži. ''Mani kā izdevēju šis darbs uzrunāja. Jūtos gana drošs, ka grāmata aizies tautās,'' atzīmēja izdevniecības direktors Juris Visockis.

Timotijs Snaiders jau viesojās Rīgā aizvadītā gada maijā, un paredzams, ka vēsturnieks atkal apmeklēs Latviju jūnija sākumā Rīgā dzimušajam filozofam un ideju vēsturniekam Jesajam Berlinam veltītajā konferencē.

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=376076:asinszemes-ar-latvieu-lastjam&Itemid=177

Arnolds Švarcenegers. Atcerēties visu. Mans neticami patiesais stāsts.
Arnold Schwarzenegger. Total Recall: My Unbelievably True Life Story

Viņa dzīves stāsts ir unikāls.

Viņš piedzima bada gados mazā Austrijas pilsētiņā, policista ģimenē, īpašas perspektīvas uz nākotni nebija. Tači divdesmit viena gada vecumā viņš jau dzīvoja Losandželosā un viņam bija tituls “Misters Visums”.

Piecos gados viņš iemācās angļu valodu un iegūt pasaules lielākā bodibildera statusu. Desmit gados viņš iegūst universitātes izglītību un kļūst miljonārs, gan kā biznesmenis, gan kā sportists.

Divdesmit gados viņš kļūst par pirmā lieluma kinozvaigzni un saradojas ar Kenediju ģimeni.
Bet pēc trīsdesmit sešiem gadiem pēc atbraukšanas Amerikā viņš ieņem Kalifornijas gubernatora posteni... Cilvēki baumo: ja viņš būtu dzimis Amerikā un viņam būtu vienkāršāk izrunājams uzvārds, viņš mierīgi varētu kļūt arī par ASV prezidentu...

Šis cilvēks ir leģendārais Arnolds Švarcenegers. Un šajā grāmatā viņš atcerēsies patiešām visu...
http://www.ozon.ru/context/detail/id/19837369/

Dīvainie un neticami patiesie nostāsti.

Redaktors Dēvids Brauns.

National Geographic Tales of the Weird: Unbelievable True Stories

David Braun (Editor)

Kad Spānijā, 2002. gadā lauksaimnieks notver divgalvainu čūsku, zinātnieki vēlas to izpētīt. Kad National Geographic Daily News publicē stāstu par atklājumu, cilvēki grib izlasīt visu par to. Vairāk nekā miljons cilvēku noklikšķina uz ekrāna un pie viņiem nāk atpakaļ vairāki neticami, bet patiesi stāsti. Interneta sajūta ir dzimusi.

Kopš tā laika vairāk nekā 100 miljoni cilvēku ir noklikšķinājuši uz stāstiem, ko apkopojis Dēvids Brauns un viņa kreka komanda National Geographic Daily News. Un lasītāji var iegūt pietiekami daudz informācijas par bieži dīvainām, dažkārt brīnumainām lietām, ko katru dienu atklāj zinātnieki - cik neticami peld haizivis, cik dīvaina seksa dzīve ir pīlēm, kā sēnītes pārvērš skudras par zombijiem un, kur var atrast tumšāko planētu Visumā .

Populārākās no tām ir ievietotas šajā sējumā.

http://www.amazon.com/National-Geographic-Tales-Weird-Unbelievable/dp/1426209657

Vladimirs Kuņins. InterKisja. Ceļš uz "zvaigznēm". Atgriešanās no paradīzes.

[Krievu valodā.]

«Kaķu detektīvi», «kaķu šausmu stāsti», «kaķu trilleri»... Bet kā būtu ar «kaķu avantūru romānu»?

Jūsu priekšā ir aizraujoši Pītera kaķa, filozofa un gudrinieka, hedonista un kazanovas Martina piedzīvojumi. Piedzīvojumi ― bīstami un... smieklīgi, visai draiski un... elpu aizraujoši...

Kriminālstāsti, kuros negribot tiek iesaistīts Martins, vienmēr ir sarežģīti un noslēpumaini. Atrast šajos kamolos dzijas galu uz patiesību patiešām ir spējīgs atrast tikai kaķis!

Tāpēc ka ― vai tad kaķiem no laika gala nav paticis spēlēties ar kamoliem? Tas ir «Kisja». Patiesi ģeniālais Vladimira Kuņina seriāls. Lasiet un izbaudiet!

http://www.ozon.ru/context/detail/id/8819094/

P. N. Maļitkovs. Pasaules paši pārsteidzošākie svētki 

[Krievu valodā.]

Vai jums ir interesanti uzzināt, kādi ir svētki un kā tie raeušies? Tad šī grāmata būs jums ļoti noderīga. Tajā tiek stāstīts par pazīstamiem un ne visai pazīstamiem svētkiem, karnevāliem, festivāliem. Santa Klausa parāde un Rio karnevāls, ziloņu festivāls un plastmasas pīlīšu regate, Svētā Patrika diena un Helovīns ― šie un citi neparastie svētki ienāks jūsu dzīvē no šī izdevuma lappusēm.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/19835274/

Aleksejs Rakitins. Djatlova pāreja

[Krievu valodā.]

Sverdlovskas tūristu bojā ejas 1959. gada februārī mīkla un atomspiegošana padomju Urālos.

Šis stāsts uzjundī iztēli jau nevienu vien gadu desmitu. Par to ir sarakstītas grāmatas, uzņemtas filmas, tai veltitas tūkstošiem lappuši interneta forumos un blogos. Vairāk nekā divdesmit dažādas ticamības versiju autori desmitiem gadu ir centušies iespiest dīvainos un pretrunīgos notikumus savas loģikas Prokrusta gultā, atšķeļot to, kas nesaskan ar to un pēc pašu domām, pievienojot tai, ko vajadzētu. Taču īstā aina par to, kas 1959. gada 1. februāra vakarā notika Ziemeļurālu Holatčahlas kalna nogāzē tā arī netika noskaidrota. Šajā grāmatā ir mēģināts izanalizēt visu līdz 2013. gadam savākto informāciju par Sverdlovskas tūristu noslēpumaino bojā eju uz Djatlova pārejas. Tiek izskatītas notikušā galvenās versijas, atjaunota drāmas dalībnieku darbības secība, izskaidrota loģika, cēloņu un seku sakarība un ārēji pretrunīgo notikumu savstarpējā saistība. Autors ir tuvu nonācis pie tā, lai nosauktu vainīgos.

[Informācija tiem, kas par šo notikumu neko nezina: tātad, tūristu, slēpotāju grupa dodas pārgājienā, nolemj pārnakšņot teltīs, kad ceļamērķi nesasniedz, glābšanas grupa atrod apmešanās vietu, pirmais iespaids, cilvēki trakās bailēs metušies bēgt, pat ar nažiem sagriežot telti no iekšpuses, tumsā apmaldījušies, nav atraduši ceļu atpakaļ un nosaluši, tāpēc ticamu versiju vidū ir pat tādas, kā pēkšņs negaiss, lodveida zibens, NLO, pat ― sniega cilvēka uzbrukums utt. Parastākas versijas: izbēgušu cietumnieku uzbrukums, strīds pašu starpā un citas lietas ― par grupu krievu valodā var izlasīt Vikipēdijā, vajag atrast rakstu «Pereval Djatlova» - pārejai nebija nosaukuma, to vēlāk nosauc grupas vadītāja vārdā, starp citu, Holatčahlas kalna nosaukuma tulkojums no mansu valodas ir «Miroņu kalns» ― T.P.]

http://www.armchair-scientist.ru/books/dyatlov-pass/