Lasīsim_58

"Patiesās dzīves" speciālizlaidums.

Spēka vietas Latvijā un pasaulē.

2012. gada 29. jūnija izlaidums. Par maģisko Latvijā (galvenokārt)

un arī citās pasaules malās. Pokaiņu mežs, Zilaiskalns, Kundu pilskalns, Krustu kalns Lietuvā, Drustu labirints un citas maģiskas vietas mūsu tuvumā.

Robina Hoba. Lietus mežu hronikas. 1. grāmata. Pūķu glabātājs.

Robin Hobb. Dragon Keeper

 

 

Augšup pa upi, uz ziemeļiem, kopā ar dzīvo kuģi un sudraboti-zilu pūķi dodas Moolkina Kamols — pēdējie no cilts, kurus ir izdevies savākt pareģim ar zelta acīm. Tas ir ārkārtīgi smags un grūts ceļš, taču pūķu tautai neizdzīvot, ja viņš nenokļūs līdz ligzdošanas vietai, kur var pārziemot glābējkūniņās un dot pēcnācējus.

Taču arī tad, ja mērķis tiks sasniegts un no kūniņām izšķilsires pirmie pūķi, kurš gan būs tas, kas viņus aizsargās un aprūpēs, bezpalīdzīgus un nesaprātīgus, karu izpostītajā pasaulē?

http://www.ozon.ru/context/detail/id/17533867/

Vikipēdijas raksts. Rakstnieces īstais vārds ir Margaret Astrid Lindholm Ogden.

http://en.wikipedia.org/wiki/Robin_Hobb

Autores kā Robinas Hobas mājas lapa.

http://www.robinhobb.com/

Autores kā Mēganas Lindholmas mājas lapa.

http://www.meganlindholm.com/

Ralfs Makinernijs. Trešā atklāsme.

Ralph Mclnerny. Rosary Chronicles: The Third Revelation

Vienā un tajā pašā dienā Vatikāna Apustuļa pilī no slepkavas rokas krīt četri cilvēki — divi kardināli, garīdznieks un apsargs. Atvaļināts CIP aģents Vinsents Trēgers steidzami dodas uz Vatikānu lai izmeklētu šīs slepkavības. Trēgeram ir aizdomas, ka noziegumā ir iesaistīti krievu speciālo dienestu aģenti, tie paši, kas kādreiz nesekmīgi mēģināja nogalināt pāvestu Jāni Pāvilu II. Izmeklēšanas laikā negaidīti noskaidrojas dīvains fakts: no Vatikāna arhīviem pazūd ļoti svarīgs dokuments, Dievmātes parādīšanās liecinieces portugāļu pilsētā Fatimā vēstule — tā saucamā «Trešā atklāsme». Kā ir saistīti šie notikumi? Kāpēc slepkavību virkne nebeidzas? Kas piespiež aģentu no izmeklētāja pārvērsties par vajāto?

http://www.ozon.ru/context/detail/id/11284177/

Viktors fon Hagens. Acteki, maiji, inki. Senās Amerikas lielās impērijas.

Wictor W. Von Hagen. The Ancient Sun Kingdoms of the Americans

Pazīstamā amerikāņu etnologa Viktora fon Hāgena grāmatā ir sniegta acteku, maiju, inku vēsture. Hāgens izdala un rūpīgi analizē pašus svarīgākos šo kultūru veidošanās etapus, no rašanās un dinamiskās attīstības līdz to krišanas mirklim. Autors ir aptvēris visas Saules valstu tautu praktiskās un garīgās dzīves puses. Viegli un aizraujoši zinātnieks stāsta par to, kā viņi saimniekoja, nodarbojās ar amatniecību, precējās un audzināja bērnus, par viņu reliģiskajiem ticējumiem un asiņainajiem upuriem, par kara vešanas mākslu un ieročiem, par nodokļu sistēmu, par noziegumiem un sodiem...

http://www.ozon.ru/context/detail/id/17848325/

Germans Sadulajevs. Vilka lēciens. Čečenijas politiskā vēsture no Hazāru kaganāta laikiem līdz mūsu dienām.

Germans Sadulajevs ir ne vien aizraujošs, bet arī gudrs rakstnieks. Cietsirdīgās čečenu nelaimes personīgā pieredze ir pareizināta viņā ar atklāta stāstnieka drosmi par šo nelaimi. Starp citu, ārēji Sadulajevs kaut kur ir līdzīgs kalnu trollim, bargam un noslēpumainam. Arī viņa teksti (gan reālistiskā proza, gan dokumentālās esejas) ir episki, vai, pareizāk sakot, pasakaini, tajos dzīvo briesmoņi, gari, vampīri, nesatricināmi milži, rūķi ar rudām bārdām, nāras ar saldām balsīm... Tāda ir lielu kaislību un spēcīgu satricinājumu maģija. Pulkstenis sit pusnakti un Germans ir jau šeit. (Sergejs Šargunovs)

Par ko ir grāmata.

«Vilka lēciens» savu ieskrējienu sāk no Hazāru kaganāta pirmsākumiem VII gadsimtā. Čečenu vēsturiskā trajektorija ir manāma cauri Alānu caristei, kristietībai, mongoļu karagājieniem, Kaukāza kariem XVIII-XIX gadsimtos līdz par Staļina čečenu deportācijām 1944. gadā. Pēdējās nodaļās tiek analizēti — objektīvi un bez nostāšanās kādā pusē — Čečenijas jaunākās vēstures dramatiskie nosaukumi.

Kāpēc grāmata ir jāizlasa.

Nav noslēpums, starp simtām nacionalitātēm, kas dzīvo Krievijas Federācijā, starp desmitām autonomo republiku «titulnācijām» čečeni ieņem īpašu vietu. Kas tad viņi ir? Vai viņi ir tik «nikni», kā viņus raksturo Ļermontovs? Kāda vēsturiska loģika ir novedusi Čečeniju līdz šodienas statusam? Uz visiem šiem jautājumiem detalizēti atbild pazīstamā rakstnieka, daudzu prēmiju laureāta, čečena pēc tautības, Germana Sadulajeva grāmata.

Sadulajevs ir viens no nedaudzajiem čečenu humanitārijiem, kas veido dialogu ar krieviem, mēģinot izskaidrot ārkārtīgi sarežģīto situāciju, kas izveidojusies divu tautu attiecībās pēdējos gadu desmitos.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/15505576/