Lasīsim 2013-12-20

Džeimss Dašners. Labirinta gūstā

Saldais ēdiens «Bada spēļu» faniem - grāmata «Labirinta gūstā»

TVNET, 2013. gada 6. decembrī

Gada nogalē izdevniecība «White Book» laiž klajā saldo ēdienu visiem «Bada spēļu» faniem – ameriāņu rakstnieka Džeimsa Dašnera (James Dashner) romānu «Labirinta gūstā» (Maze Runner), kas ir triloģijas «Labirinta gūstā» pirmais romāns.

Džeimss Dašners ir viens no šobrīd populārākajiem amerikāņu autoriem jauniešiem. 2014. gada nogalē gaidāma arī romāna «Labirinta gūstā» ekranizācija.

Savu jauno dzīvi Tomass sāka, stāvot kājās, stindzinošas tumsas un sasmakuša, putekļaina gaisa ieskauts. Mani sauc Tomass. Tas... tas bija viss, ko zēns spēja atcerēties par sevi. – Esi sveicināts Klajumā! - kāds teica.

 

 

Tomass pamostas liftā un no iepriekšējās dzīves neatceras neko, izņemot savu vārdu. Viņš nonāk Klajumā – slēgtā sabiedrībā, kur dzīvo aptuveni 60 zēnu. Klajumu ieskauj Labirints – gigantisku sienu mudžeklis, kas katru vakaru sakļaujas, noslēdzot zēnus no ārpasaules. Labirints ir kā radība, kas dzīvo pati savu dzīvi...

Zēnu uzdevums ir atrisināt Labirinta mīklu, taču kas gaida aiz tā sienām? Varbūt Labirints nav galvenā mīkla?

http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/488926-saldais_ediens_bada_spelu_faniem_gramata_labirinta_gusta

Džordžs R. R. Mārtins. Vārnu dzīres

Sāgas "Dziesma par ledu un uguni" 4. grāmatas 1. sējums "Vārnu dzīres". Dienvidu svelme briedina arvien varenākas intrigas, un arvien skaļākas kļūst baumas par Tārgārjenu princeses pūķiem. Karaļa ostā, Dzelzs salās, Dornē un pie Mūra ar nerimstošu sparu rit troņu spēles, un visur ar kritušo līķiem mielojas vārnas. Sazvērestības, iekāre, baudas un viltus uzbango arvien varenāk. Karaļi un karalienes, bruņinieki un nodevēji, meļi, godavīri un kropļi – visi joprojām spēlē troņu spēles un piedalās vārnu dzīrēs.

http://www.whitebook.lv/lv/interneta-veikals/gramatas/sagas-dziesma-par-ledu-un-uguni-4-gramatas-1-sejums-varnu-dzires-dzordzs-r-r-martins--i25

Umberto Eko. Karalienes Loanas noslēpumainā liesma

Umberto Eco. La misteriosa fiamma della regina Loana

Stāsts par cilvēku, kas zaudējis atmiņu un pamazām cenšas to atgūt. Anotāciju neatradu, bet te ir saite uz interviju ar autoru:

http://www.jr.lv/files/zinnesis1008.pdf

Žans Pjērs Enārs. Pasakas, kas liek nosarkt sarkangalvītēm

Šīs ir pasakas, bet tikai pieaugušajiem! (18+)

Romānu rakstniekam jāprot rakstīt arī stāstus. Pat mazliet dīvainus, tādus, kādus pieprasa trīs sievietes, kas viņu aplenc, traucējot rakstīt. Kā gan viņām pretoties, ja ir tādi argumenti?!

Tad nu viņš stāsta, sev raksturīgā erotiskā un humorpilnā veidā atgriežoties pie dažām bērnu dienu pasakām. Mēs satiekam Pinokio, kam pagarinās deguns; trīs sivēntiņus - nē, piedodiet! - trīs diezgan pavieglas uzvedības ruksītes. Kas attiecas uz Miķeļmātes pazaudēto vāverīti... bet par ko gan te īsti ir runa?

Romānu autors ir apmierināts, viņa stāsti patīk. Trīs nebēdnes ir apmierinātas. Un sarkangalvītes nebeidz vien sarkt.

http://www.gramata24.lv/gramatas/dailliteratura/modernie-romani-un-stasti/p/13605-pasakas-kas-liek-nosarkt-sarkangalvitem

Stīvs Berijs. Karaļa viltība

Izdota Stīva Berija grāmata „Karaļa viltība”

Easyget.lv, 12.12.2013. 11:08

Latviski tulkots New York Times bestsellers - Stīva Berija grāmata „Karaļa viltība” - literārs baudījums daudzslāņaina krimināltrillera cienītājiem.

Stīvs Berijs ir New York Times populārākais bestselleru autors. Viņš sarakstījis tādas grāmatas kā „Nodevība Venēcijā”, „Aleksandrijas sargs”, „Tempļa ordeņa mantojums”, „Vatikāns”, „Dzintara istaba”. Viņa darbi ir tulkoti četrdesmit valodās un pārdoti vairāk nekā piecdesmit valstīs visā pasaulē. Autors ir nodibinājis bezpeļņas organizāciju History Matters, kas veltīta cilvēces mantojuma saglabāšanai.Veco labo laiku vārdā bijušais aģents Kotons Malons piekrīt pavadīt uz Angliju kādu bēgli. Taču Londonā viņš negaidot nonāk ieroča stobra galā... Malons uzzina, ka nejauši iekļuvis diplomātiskā spēlē uz augstām likmēm – šo starptautisko incidentu uzkurina ģeopolitiskas kaislības un šokējoši Tjūdoru laika noslēpumi.CIP operācija cenšas atrisināt gadsimtiem senu noslēpumu, kurš spētu satricināt Lielbritāniju līdz pašiem tās karaliskajiem pamatiem.„Kad Dens Brauns saka „šis ir mans iecienītākais trilleru žanrs”, jūs jau zināt, ko sagaidīt – reibinoši piedzīvojumi, baisi vēsturiski atklājumi un sajūta, ka pasaule karājas mata galā – Berijs sniedz to visu un vēl vairāk,” raksta Post Noon.Tulkojis Uldis Šēns, vāka dizains Dairis Hofmanis, 480 lpp.

http://www.easyget.lv/kultura/read/58496/

Ričards Smolijs. Aizliegtā ticība

Ričards Smolijs ir pasaulē zināma autoritāte misticisma un ezoterisko zināšanu jautājumos. Izglītojies klasiskajā literatūrā un filozofijā Hārvarda universitātē un Oksfordas Universitātē, viņš ir vadījis vairākus reliģiska satura žurnālus, lasījis plaši apmeklētas lekcijas un sarakstījis piecas grāmatas. Daudzi pasaules mediji atzinuši, ka viņa darbs “Aizliegtā ticība” ir viens no mūsdienu lielākajiem sasniegumiem reliģiju pētniecībā.

Tādas populāras grāmatas kā “Da Vinči kods”, “Fuko svārsts”, “Prāgas kapsēta” un citas skaidri apliecina, ka mūsdienu sabiedrībā strauji atdzimst interese par kristietības un citu Rietumu reliģiju slēptajiem atzariem un mācībām. Grāmatā “Aizliegtā ticība” Ričards Smolijs intriģējoši apraksta daudzas patiesības un noslēpumus, kurus pēdējo divtūkstoš gadu laikā noklusējušas un slēpušas tradicionālās reliģijas. Īpaša uzmanība pievērsta gnosticismam.

Kas bija gnostiķi? Ķeceri vai seni gudrie, kas zināja kristietības lielākos noslēpumus? Kā viņi radās? Kādēļ viņus apspieda tālaika baznīca? Un kādēļ viņu mācība ir aktuāla joprojām? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem Ričards Smolijs izsmeļoši atbild grāmatā “Aizliegtā ticība”. Tā ļauj iepazīt gnostiķu mantojumu no tā pirmsākumiem un ieved lasītāju noslēpumainā un ikdienas skatienam apslēptā ticības pasaulē, kurā savijas Nedž Hammādī pilsētā atrastie noslēpumainie kristiešu raksti, agrīnās gnostiķu brālības Senajā Romā un manihejieši Centrālāzijā. Reliģija Eiropā vienmēr ir attīstījusies roku rokā ar cīņu par laicīgo varu, tādēļ gnosticisma mantojums ir daudzšķautņains un atklājas līdz ar kataru uzplaukumu, inkvizīcijas cīņām, ebreju kabalas mācību, dominikāņiem, brīvmūrniekiem, teosofiem un pat Karla Junga darbiem.

Dažādu reliģiju un konfesiju cīņas un nesaskaņas nereti aizēno patieso mācību par mīlestību un paļaušanos uz augstāko spēku. Grāmatas autors izveicīgi atklāj mūsdienu reliģiju ārišķības, ļaujot saskatīt un sajust īsteno ticību.

No angļu valodas tulkojusi Anna Krumholce.

http://www.lietusdarzs.lv/lv/lapa/140/Aizliegta_ticiba

Tims Grīns. Aci pret aci.

Tikai viens princips nav mainījies kopš aizlaikiem – atriebe aci pret aci joprojām ir spēkā par tik nežēlīgu nodarījumu, kas jāizcieš jaunajam politiķim Reimondam Vaitam. Divdesmit gadus viņš pavadījis visstingrākā režīma cietumā, notiesāts par noziegumu, par kuru nav pat nojautis. Grīna mūsdienīgajā spriedzes trillera gaisotnē atmaksas smagums ir vēl jo skaudrāks un intensīvāks nekā tā vēsturiskajam līdziniekam – grāfa Mote Kristo dzīvesgājumam. Grīna romānā ieroči un darbības lauks ir mūsdienu vide – banku korporāciju sistēmas, Kongresa palāta; tikai atriebes piesātinājums ir nemainīgi skaudrs. Grīna varonis nepazīst žēlastību – vērsdamies pret saviem mocītājiem, viņš sev nav licis nekādas robežas.

Tims Grīns ir deviņu žilbinošu spriedzes trilleru autors. Viņa darbi ikreiz ir neaizmirstams notikums. Līdzīgi kā savā agrāk izdotajā romānā „Piektais eņģelis”, jaunajā darbā Grīns piedāvā baisu, gudru un sasprindzinājuma pilnu ceļojumu, rosinot lasītāju atbildēt uz jautājumu: „Cik tālu savā atriebē ietu tu?”

http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/64904-tims_grins_aci_pret_aci

Lizija Harisone. Monstru skola 2. Vampīrs kaimiņos

Jaunais, "Monstru skola" romāna turpinājums. Dīvainības ir jaunais stils. Lasi un uzzini kādi jauni dīvaini notikumi piemeklējuši Monstru skolas varoņus. No angļu valodas tulkojusi Agija Krasta.

Īpašiem lasītājiem...

http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=486365

Marks Tvens. Ādama un Ievas dienasgrāmata

"Paradīze bija tur, kur bija viņa." /Ādams/ "Jā, man šķiet, es mīlu viņu tāpēc, ka viņš ir mans un vīrietis. Lūk, ko es domāju par šo mīlu. Bet es esmu tikai sieviete - pirmā sieviete, kas pētījusi šo jautājumu. Varbūt, ka savas neizglītības un mazās pieredzes dēļ esmu atrisinājusi to nepareizi." /Ieva/ Tulkojis Valdis Grēviņš. Māksliniece Ieva Krūmiņa.

http://www.jr.lv/en/veikals/prece/?shop_id=483865

Inese Krūmiņa. Zīme. Raksts. Nozīme

Sajūk mani sīki raksti,
Kā uguņa dzirkstelītes.
Met' melno, met' balto,
Pats rakstiņš iztaisīs.

Lasi jostās ierakstītos stāstus! Raksti pats savējos, izmantojot latviešu rakstu zīmes!

Ar zīmēm un rakstiem ir līdzīgi kā ar modernajām tehnoloģijām: informācija tiek saglabāta un nodota tālāk kodētā veidā. Lai datus atšifrētu, ir jāzina kods. Arī latvju raksti ir informācija, bet zīmes - kods. Rakstus var “lasīt”, ja pazīst zīmes un tām atbilstošos tēlus. Savukārt tēli jāmeklē latviešu tautas pasakās, dainās un ticējumos.

Grāmatas “Zīme. Raksts. Nozīme” autore Inese Krūmiņa ir matemātiķe, jostu audēja un folkloriste. Viņa aicina tevi, lasītāj, paraudzīties uz latviešu zīmēm un rakstiem no neierastāka skatupunkta: apvienojot analītisko aušanas pieredzi ar zīmju jēgas izpratni.

Grāmatu vēl jo neparastāku dara tās īpašais pielikums: divrūtiņu raksta tīkls un vairāki raksta kodi. Izmēģini tos un redzēsi, kā zīmes atdzīvojas, mainās un veido dažādus raksta motīvus!

“Grāmatā “Zīme. Raksts. Nozīme” Inese Krūmiņa pauž savu viedokli par tām ģeometriskā raksta zīmēm un struktūrām, kas vislabāk piemērotas aušanai un adīšanai. Viņa aplūko ornamenta un zīmju uzbūves tehnisko pusi, reizē mēģinot pietuvoties to simbolisma izpratnei.

Tā ir arī ierosme lasītājiem pašiem veidot rakstus, meklēt tālāk un izzināt raksta struktūras un tradicionālās kultūras mantojumu, kura nozīmīga sastāvdaļa gan sirmā senatnē gan arī mūsu dienās, ir latviešu ģeometriskais raksts un simboliskās zīmes.”
Valdis Celms

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/95653-zime_raksts_nozime.html

Patriks Rotfuss. Gudra cilvēka bailes

Patrick Rothfuss. The Wise Man's Fear

«Ir trīs lietas, no kurām baidās visi gudrie cilvēki: vētra jūrā, nakts bez mēness un klusa cilvēka dusmas».

Kvoutam ir jāpamet Universitāte un jāmeklē laime ārzemēs. Pa straumi peldošs, nabadzīgs un vientuļš viņš dodas uz Vintasu, kur ātri tiek ierauts izmeklētas augstākās sabiedrības politiskajās intrigās. Mēģinot pieglaimoties varenam augstmanim, Kvouts atklāj slepkavības mēģinājumu, viņam rodas konflikts ar konkurējošu arkanistu un viņš kļūst par algotņu grupas vadītāju neprātīgā mēģinājumā atminēt, kurš (vai kas) uzbrūk ceļiniekiem uz Karaļa ceļa.

Kvouts meklē atbildes, cenšas atrast patiesību par mistisko Amiru, čandriāņiem un savu vecāku nāvi. Pa ceļam Kvouts kļūst par tiesiskas vajāšanas upuri no leģendārā algotņa Adema puses, aizstāv Edema Rue godu un veic ceļojumu uz Feju valstību. Tur viņš sastop sievieti-feju Feluriānu, kuras burvībai nespēj pretoties neviens vīrietis un neviens no viņiem nav aizbēdzis no tās dzīvs. Viņas aizgādībā Kvouts izzina daudz vairāk par īsteno maģiju un par sievietēm.

Romānā “Gudra cilvēka bailes” Kvouts sper pirmos soļus pa varoņu taku un uzzina, cik sarežģīta var kļūt dzīve, ja cilvēks kļūst par leģendu savas dzīves laikā.

http://fantlab.ru/work188171

Ričards Deičs. Trīspadsmitā stunda

Richard Doetsch. The 13th Hour

Niku Kvīnu tur aizdomās, ka viņš zvērīgi ir nogalinājis paša sievu. Taču viņa rokās nonāk zelta pulkstenis – artefakts, ar kura palīdzību tā īpašnieks pēc katras stundas var nonākt divas stundas atpakaļ. Taču pavisam tādu “lēcienu laikā” var būt tikai divpadsmit. Pa to laiku Nikam ir jāglābj sava sieva un arī pašam sevi...

http://fantlab.ru/work472548

Fils Rikmans. Avalonas kauli

Phil Rickman. The Bones of Avalon

Džons Dī ir slavens zinātnieks ar brīnumdara reputāciju un Anglijas karalienes Elizabetes draugs, tāpēc saņem svarīgu uzdevumu. Viņam ir jādodas uz Glastonberijas pilsētu, noslēpumainās Avalonas sirdi, lai sameklētu vienu no pašām senākajām britu relikvijām – leģendārā karaļa Artūra pīšļus. Jaunā karaliene-reformatore tādā veidā grib nostiprināt savu varu un jauno protestantisma ticību.taču doktors Dī ir nesaprašanā. Vai tad tāda ekspedīcija jau nav bijusi Elizabetes tēva, karaļa Henriha VIII laikā? Un vai tad karaļa Artūra pīšļi jau netika atrasti? Kas ir tāds karalienes rīkojumā, par ko viņam neko nesaka? Džons jūt, ka svētajā Avalonas zemē viņš sastaps kaut ko nesaprotamu. Un viņš nekļūdās. Glastonberijā viņu gaida Artūra Apaļā galda noslēpuma atminējums, kas dīvainā veidā ir saistīts ar sazvērestību pret karalieni...

http://www.ozon.ru/context/detail/id/23877133/

Kira Kasa. Atlase

Kiera Cass. The Selection

35 meitenēm tā ir iespēja, kas rodas vienreiz dzīvē. Iespēja izbeigt parastu dzīvi, kam viņas bija nolemtas no dzimšanas. Iespēja nokļūt lepnu tērpu un mirdzošu dārglietu pasaulē. Iespēja iekarot lieliskā prinča sirdi. Taču Amerika Singere negrib piedalīties šajās sacīkstēs. Viņa negrib cīnīties par troni, negrib dzīvot pilī. Šī iemesla dēļ viņai nāksies pamest mīļoto cilvēku. Taču, kad meitene satiek princi, viņu sāk mocīt jautājums: vai var salīdzināt dzīvi, par kuru viņa ir sapņojusi, ar dzīvi, kuru viņa nav pat spējusi iedomāties...

http://www.ozon.ru/context/detail/id/24699327/

Ričards Pols Evanss. Maikls Vejs: Arestētais no kameras 25

Richard Paul Evans. The Prisoner of Cell 25 (pirmais seriāla Michael Vey romāns)

Aizraujošs stāsts par Maiklu Veju, no skata pavisam parasts pusaudzis, taču viņam piemīt pavisam īpāšas spējas. Piecpadsmit gadus viņš ir glabājis šo savu baismo noslēpumu, bet tad tas tiek atklāts... Pielietojot spēku pret skolas huligāniem, Maikls pat nesaprot, kādas šausminošas sekas tas radīs. Tagad, kad Maikla māte ir nolaupīta, viņam vienam jāstājas pretī varenam ienaidniekam, kas nepazīst žēlastību ceļā uz saviem mērķiem.

http://fantlab.ru/work497024

Kriss Vudings. Atriebības ūdenskritumi

Chris Wooding. Retribution Falls

Šajā pasaulē ir attīstīta gaisa kuģošana. Kuģi lido milzīgi ātri, piedalās gaisa kaujās, veic piruetes un ir lieliski piemēroti dzīvošanai. Galvenais varonis ir trīsdesmit gadus vecs kapteinis Darians Frejs. Šim pilotam-klaidonim ir palaimējies iegūt savā īpašumā kuģi “Ketiju Džeju”, spēlējot kāršu spēli “reiku”. Protams, ir nācies nolīgt pa visām malām salasītu apkalpi. Stiprinieks dakteris-alkoholiķis, aristokrāts-dēmonists (kopā ar golemu Besu), stūrmanis – meitene-pusvilkacis, divi piloti, kaķis Slags – lūk, arī visa “Ketijas Džejas” komanda.Katrs personāžs nav viennozīmīgs. Katram dvēselē ir kāds noslēpums un viņš bēg no savas pagātnes.

Kādu dienu Frejs ir ar mieru veikt izdevīgu darījumu par piecdesmit tūkstošiem dukātiem. Ak vai, tā izrādās netīra intriga un kapteinis tiek ievilkt negodīgā spēlē. Rezultātā tiek iznīcināts kuģis “Galvaskausu dūzis”, uz kura borta atradās erchercoga dēls – troņmantinieks. “Ketijas Džejas” apkalpe kopā ar kapteini kļūst par “īpaši bīstamiem noziedzniekiem”. Tagad par Freja galvu tiek izsludināta liela balva un sākas nopietnas medības. Taču Darians pieņem izaicinājumu – pats sev un pretiniekiem. Visai sazvērestības pavedieni ved uz leģendāro pirātu pilsētu – Atriebības Ūdenskritumiem. “Ketijas Džejas” apkalpei par katru cenu ir jāatmasko ienaidnieki un jāpaliek dzīvai.

http://fantlab.ru/work53505

Igors Prokopenko. Civilizāciju kauja

[Krievu valodā.]

Savā jaunajā darbā slavenais dokumentālists, raidījuma “Kara noslēpums” autors un vadītājs izskata visus ticamākos cilvēces attīstības scenārijus un stāsta par galvenajām briesmām, kas ir apjaušamas jau šodien.

Mūs acu priekšā pasaules karte ir jūtami mainījusies. Baikāla lūzums šķeļ kontinentu un Eirāzijas pastāvēšana ir zem jautājuma. Klimata izmaiņas noved pie bīstamām dabas anomālijām. 2012. gada sākumā Āfrikā diennakts laikā uzsniga 40 cm bieza sniega kārta un Sahāras tuksnesis pārvērtās sniegotā laukā. Pēc dažādu astrofiziķu aprēķiniem pirmais kontaksts ar citplanētiešiem ir iespējams jau 2015. gadā. Jau mūsu gadsimtā cilvēki var kļūt nemirstīgi. Vai mēs esam gatavi šādiem scenārijiem? Vairāki zinātniski pētījumi ir pierādījuši, ka daba ir spējīga aizstāvēties pret tehnogēnas civilizācijas iedarbībām. Vai no šejienes nenāk iznīcinošie tornado, zemestrīces un taifūni?

Katrs fakts, kas tiek minēts grāmatā, ir nopietnu pētnieku, ekspertu, analītiķu un pasaulslavenu zinātnieku apstiprināts. Grāmatā pirmo reizi tiek publicēti dati, kas gadu desmitiem ir bijuši slepeni. Brīdināts – tātad aizsargāts! “Civilizāciju kauja” palīdzēs atsijāt histēriskos, ar faktiem neapstiprinātos pareģojumus par pasaules galu no pavisam reāliem draudiem un briesmām.

http://eksmo.ru/news/books/1523444/

Andrejs Koļesņiks. Leģendām apvītās apslēptās mantas, kas vēl joprojām nav atrastas.

[Krievu valodā.]

Noslēpumi un apslēptā manta vienmēr ir vilinājums. Kas par tādām lietām nav sapņojis? Lai vienā mirklī pārvērstos bagātniekā. Dažiem, kā Melam Fišeram, Viljamam Fipsam un Bertam Veberam paveicās, šie slavenie apslēptās mantas meklētāji ir tikuši bagātīgi atalgoti, jo viņi ir bijuši neatlaidīgi un ticējuši veiksmei. Taču vēl nebūt ne visi noslēpumi ir atminēti. Grāmata iepazīstinās jūs ar vēl neatklātajiem noslēpumiem, ar dārglietām, kas vēl nav atrastas. Tajā ir savāktas piezīmes, fakti un versijas par zaudētajiem templiešu un jezuītu dārgumiem, pirātu Henrija Morgana un Melnās Bārdas apslēptajām mantām, Atilas un Čingizhana dārgumiem. Te jūs uzzināsiet par nogrimušajiem galeoniem, Krievijas Impērijas zelta krājumiem, jūs pabūsiet ASV sudraba un zelta raktuvēs...

Pasaulē vēl ir daudz tādu nostūru, kas pilni neatklātām bagātībām. Ja liktenis būs labvēlīgs, gan jau kāds tos atklās!

http://www.ozon.ru/context/detail/id/24370428/

Pielikums. Klasika.

Henrijs Raiders Hagards. Viņa

H. Rider Haggard. She: A History of Adventure

Romāns «Viņa» (1887) stāsta par balto angļu ekspedīciju Centrālāfrikā. Varoņi nokļūst noslēpumainajā kanibālu valdnieces Aešas zemē. Jau divus tūkstošus gadu viņa gaida to mirkli, lai ar maģijas palīdzību varētu atdzīvināt savu mīļoto, kuru viņa pati ir nogalinājusi greizsirdības dēļ. Ceļotājiem te tiek gatavots īpašs liktenis... Romānā lielu lomu spēlē fantastikas elementi, autora aizraušanās ar arhaiskajiem nemirstības un dvēseļu pārceļošanas kultiem.

Piezīme: 1903. gadā romānu V. N. Karpinskas tulkojumā izdod P. Soikina izdevniecība Sanktpēterburgā. 2008. gadā kolektīvs «Caamora» ar Klaiva Nolana piedalīšanos pēc Hagarda romāna uzved rokoperu ar tādu pašu nosaukumu.

http://fantlab.ru/work48989

Henrijs Raiders Hagards. Aeša jeb Viņas atgriešanās

H. Rider Haggard. Ayesha, the Return of She

Ayesha, the Return of She is a gothic-fantasy novel by the popular Victorian author H. Rider Haggard, published in 1905, as a sequel to his far more popular and well known novel, She. It was serialised in the Windsor Magazine in 1904-5.

http://en.wikipedia.org/wiki/Ayesha_%28novel%29

Henrijs Raiders Hagards. Viņa un Alans

H. Rider Haggard. She and Allan

She and Allan is a novel by H. Rider Haggard, first published in 1921. It brought together his two most popular characters, Ayesha from She (to which it serves as a prequel), and Allan Quatermain from King Solomon's Mines.

http://en.wikipedia.org/wiki/She_and_Allan

Henrijs Raiders Hagards. Ledus dievi

H. Rider Haggard. Allan and the Ice Gods: A Tale of Beginnigs

Romānā «Ledus dievi» (1927), kura sižetu autoram pateica priekšā R. Kiplings, Alana Kvotermeina dvēsele iemiesojas viņa tālā neandertāliešu senča ķermenī.

Piezīme: dažos (varbūt, ka visos) romāna izdevumos krievu valodā romāns ir iznācis saīsināts — bez I, II un XX (pēdējās) nodaļas. Tāpēc romāna notikumu piesaiste Alana Kvotermeina ciklam ir pazudusi.

[Dabiski — pēc komunistu, materiālistu, ateistu uzskatiem — cilvēkam nav dvēseles — tāpēc, izdodot romānu, par kaut kādām dvēseļu pārceļošanām nevarēja būt ne runas. Piemēram, arī Artūra Klārka pirmais «2001. gada kosmiskās odisejas» izdevums krievu valodā līdzīga iemesla dēļ iznāca ar saīsinātām beigām — t.p.]

http://fantlab.ru/work48982

Henrijs Raiders Hagards. Hou-Hou jeb Monstrs

H. Rider Haggard. Heu-Heu, or the Monster

The author wishes to state that this tale was written in its present form some time before the discovery in Rhodesia of the fossilized and immeasurably ancient remains of the proto-human person who might well have been one of the Heuheua, the "Hairy Wood-Folk," of which it tells through the mouth of Allan Quatermain.

http://gutenberg.net.au/ebooks02/0200191.txt