LFFB

Labsirdīgie ciemiņi

Autors: Autors nezināms, tulkoja Andra Gustavsone | | Tulkojumi | citplanētieši

Neverojatnije istorii (Невероятные истории), 2014., marts

Tas notika Kostromā, kur es strādāju bioenergoterapeiti. Man tajā laikā bija 27 gadi. Reiz, pabeigusi pieņemšanu, es izgāju uz ielas izvēdināties. Laiks bija pavēls, apmēram 22:00. Šajā momentā pie ofisa piebrauca mans paziņa. Mēs sākām runāties. Tomēr mūsu sarunu pārtrauca negaidīti gaisā parādījies objekts.

Sudraba disks

Tas parādījās no horizonta un kustējās tieši uz mums ātri palielinoties izmēros. Tas bija spīdošs disks, mirguļojošs sudrabainā mirdzumā. Es burtiski sastingu: nevarēju pakustināt ne roku, ne galvu. Gribējās kliegt, taču runa bija it kā apstājusies. Es paskatījos uz sarunas biedru, taču viņš stāvēja ar seju pret un ar muguru pret objektu. Tādēļ to neredzēja. NLO kļuva arvien tuvāks un tuvāks. Man sākās panika.

“Negribu ar jums!” – galvā iesitās trauksmaina doma.

Līdz ko es to padomāju, objekts krasi izmainīja virzienu un pazuda aiz horizonta. Radās sajūta, it kā manas bailes atgrūda NLO (vai tos, kas to vadīja).

Es nesāku stāstīt par redzēto paziņam. Vispār man nez’ kāpēc negribējas ne ar vienu dalīties ar redzēto. Es atvadījos no sarunas biedra, un mēs aizgājām katrs savās darīšanās.

Pelēkie radījumi

Tajā naktī es ilgi nevarēju aizmigt. Kaut kur pēc pusnakts, pamodusies, es ar šausmām sapratu, ka nezinu, kas esmu un kur esmu! Es ilgi sēdēju uz gultas, atjēdzoties. Atmiņa atgriezās ļoti lēni.

Pēc tam sākās zvani – telefons vienkārši “uzsprāga”. Zvanīja klienti, pierakstīti uz pieņemšanu, un jautāja, kur esmu pazudusi. Un te noskaidrojās, ka es esmu nogulējusi divas diennaktis! Pa visu šo laiku es neredzēju sapņus, it kā peldēju dziļā nemaņā.

Pēc tam manā dzīvē sāka notikt dažādas dīvainības. Gadās, pamostos un atklāju, ka lidinos virs gultas. Protams, izbīstos un uzreiz krītu atpakaļ gultā. Dažas reizes, pamostoties nakts vidū, es kaut kādos pusmurgos redzēju dīvainus, garus – līdz griestiem – radījumus sudrabainos kombinezonos. Viņi stāvēja ap manu gultu un kaut ko darīja.

Reiz es ievainoju pirkstu uz kājas, izveidojās skramba. Kārtējo reizi pamostoties naktī, es ieraudzīju, ka pelēkie radījumi uzmanīgi pēta manu sāpīgo vietu. Bet pēc tam viņi kaut kā telepātiski nodeva informāciju, ka skramba noturēsies divus gadus, bet pēc tam pāries pati no sevis. Starp citu, kopš tā laika es šos radījumus vairs neredzēju.

Saglabātā jaunība

Patiešām, divu nākamo gadu laikā nekāda ārstēšanās man nepalīdzēja: ne krēmi, ne ķirurģiskās iejaukšanās. Es biju izmisumā, sāpes mocīja tādas, ka staigāt neiespējami, kaut amputē pirkstu. Kādā reizē es atcerējos ciemiņu apsolījumu.

“Nu, lūk, pagājuši divi gadi! – izmisumā es nodomāju. – Un kur tad ir jūsu palīdzība?”.

Un kas tad? Pamostoties nākamajā dienā es pēkšņi atklāju, ka man ir absolūti vesels pirksts! It kā nekas nebūtu bijis.

Kā jau es teicu, noslēpumainie ciemiņi mani apmeklēja, kad man bija 27.gadi. Un kopš tā laika es pavisam neesmu mainījusies, kaut arī man ir jau 38 gadi! Pretēji, es kļuvu pat veselāka un slaidāka. Varbūt, tas arī ir pateicoties atnācēju iejaukšanās darbībai? Velti es toreiz no viņiem baidijos. Patiesībā viņi ir labi: labsirdīgi un ļoti attīstīti.

Komentāri (0)

Komentāru vēl nav.

Rakstīt komentāru