"Analizējot šo faktu un dokumentus, var secināt, ka nometņu mērķis ir Latvijas sabiedrības reintegrācija bijušajā padomju telpā. Uz to norāda nometņu mērķi, un tie netiek slēpti. Jaunieši, kas tur bijuši, ir piekrituši, piemēram, tādām lietām, ka postpadomju telpā vadošajai valodai jābūt krievu valodai un nedrīkst pārskatīt padomju laikā veidoto vēsturi un citas politiskas un ideoloģiskas lietas. Pagājušajā vasarā jaunieši bija no Rīgas un Latgales. Nometnēs bija arī Baltkrievijas, Kazahstānas pārstāvji. No nometņu deklarāciju satura mati ceļas stāvus. Viņi parakstījās par to, ka piekrīt krievu valodai, reintegrācijai un mūžīgai draudzībai. Patiesībā tur ir pretvalstiskas lietas. Interesantākais ir tas, ka viņiem tiek uzšūti kamuflāžas tērpi. Tā ir ideoloģiskā un sociālā reintegrācija padomju telpā ar Krieviju "kā jumtu" un krievu valodu kā saziņas valodu ar visām no tām izrietošajām sekām."
Ņemot vērā iepriekšminēto, aizsardzības ministrs uzskata, ka Latvijas jauniešu darbošanās šādās nometnēs apdraud valsts drošību, jo šie cilvēki atgriežas Latvijā kā citas valsts patrioti ar pavisam citu izpratni par Latvijas valsti, vēsturi un valodu.
Lai nepieļautu jauniešu braukšanu uz šādām nometnēm Krievijā, nepieciešami visaptveroši politiski risinājumi, kuros iesaistās valdība, atbildīgās institūcijas un nevalstiskās organizācijas.
Aizsardzības ministrija, pirmkārt, varot lieku reizi atbildīgajām institūcijām - Izglītības un zinātnes, Kultūras ministrijai un Drošības policijai - atgādināt, ka "ka tām nav jābūt aklām" un jāspēj preventīvi nepieļaut šādas iniciatīvas.
Otrkārt, Aizsardzības ministrija turpināšot iesaistīt mazākumtautību jauniešus Jaunsardzē. 2012.gada nogalē, kad Pabriks panāca, ka valdība piešķir papildu finansējumu Jaunsardzei, 20 jaunas mācību grupas tika atvērtas Latgalē - Zilupē, Krāslavā, Ciblā, Riebiņos, Pasienē un citur, pastiprinātu uzmanību veltot cittautu jauniešu iesaistīšanai Jaunsardzē. Ministrija gan cerot, ka atbalstu jauniešu iesaistīšanai šajā kustībā sniegs arī tās pašvaldības, kas līdz šim bijušas kūtras, jo būtībā Jaunsardzi uztur Pabrika vadītā ministrija un pašvaldības.
Lai arī ministrija pagājušajā gadā panāca papildu 100 tūkstošu latu piešķiršanu Jaunsardzei, Pabriks ar to vien nesamierināsies, un AM 2014.gada budžetā prasīs vēl naudu aktivitāšu sponsorēšanai.
"Lai situāciju mainītu, problēmas risināšanā būtu jāiesaistās visām atbildīgajām institūcijām. Atsevišķos reģionos, piemēram, Latgalē, pašvaldībās, kur pie varas ir ārpus koalīcijas partijas, atbalsts Jaunsardzes kustībai ir daudz mazāks. Tas tomēr būtu pašvaldības interesēs, lai jaunieši nemeklē iespējas piedalīties militāra un patriotiska rakstura nometnēs Krievijā, bet dara to Latvijā. Daudz ir atkarīgs no Izglītības un zinātnes ministrijas iestādēm un nevalstiskām organizācijām. Kamēr mēs neatbalstām jauniešus, tikmēr no Krievijas puses ir līdzekļi, lai veicinātu maigo varu," uzsvēra Pabriks.
Drošības policija pirms vairākām dienām nāca klajā ar savu pagājušā gada darbības pārskatu. Tajā teikts, ka Krievijas īstenotās tautiešu politikas izpausmes Latvijā vērojamas kopš šīs tūkstošgades sākuma, kad šī politika kļuva par Krievijas ārpolitikas sastāvdaļu un tai tika atvēlēti būtiski finanšu līdzekļi. Ņemot vērā iepriekšminēto, DP analizējusi jauniešu iesaistīšanu tautiešu politikas īstenošanā.
Jau šobrīd Krievija ar valsts (federālā aģentūra "Rossotrudņičestvo") un nevalstisko organizāciju (fonds "Russkiy Mir") starpniecību stiprina jauniešu, īpaši skolēnu no skolām ar krievu mācību valodu, un studentu saikni ar Krieviju, kā arī radniecīgām jauniešu organizācijām Krievijā un to aktīvistiem.
Vidusskolu absolventiem konkursa kārtībā tiek piedāvātas augstākās izglītības iespējas Krievijas augstskolās par budžeta līdzekļiem. Krievijas valsts institūciju vai pašvaldību apmaksāti Latvijas vispārizglītojošo mācību iestāžu skolēnu un to pedagogu braucieni un ekskursijas uz Krieviju arī tiek izmantotas, lai piesaistītu jauniešus un veidotu noturīgu saikni ar Krieviju.
Skolas un augstskolas vecuma jauniešiem no Latvijas tiek sniegtas iespējas un apmaksāta dalība vasaras, kā arī militāra rakstura nometnēs Krievijā, kur paralēli atpūtai un izklaidēm tiek rīkotas apmācības semināru un lekciju veidā par jauniešiem saistošām tēmām.
Apmācību programmā tiek iekļauti jautājumi par Krievijas vēsturi un politiku. Jaunieši tiek apmācīti politiskajās tehnoloģijās, sabiedriskajās attiecībās, sabiedrisko un politisko organizāciju veidošanā un vadīšanā u.tml.
Krievijas jauniešu organizācijas un par tautiešu politikas īstenošanu atbildīgās institūcijas ir apzinājušas un izveidojušas kontaktus ar sociāli un politiski aktīviem jauniešiem Latvijā, kuri tiek iesaistīti tautiešu politikas aktivitātēs.
DP secinājusi, ka viens no Krievijas mērķiem ir panākt, ka tautiešu mītnes valstīs ir aktīvas jauniešu organizācijas, kas darbojas pēc līdzīgiem principiem ar Krievijas organizācijām vienotu mērķu sasniegšanai.
Veicinot savstarpēju sadarbību starp jauniešu organizācijām, tiek panākts, ka sadarbībā iesaistītajām jauniešu grupām Latvijā ilgtermiņā nostiprinās noteikta, atšķirīga vērtību sistēma un pasaules uzskats.
No jauniešu organizācijām tiek atlasīti spējīgi jaunieši, kuriem būtu jākļūst par savu valstu nākamajiem sabiedriskās un politiskās elites pārstāvjiem, cerot, ka nākotnē - iesaistoties politikā, iegūstot varu un ieņemot augstus amatus - šie jaunieši īstenos Krievijas interesēm atbilstošu politiku.
"Krievijā rīkoto jauniešu militāra rakstura nometņu programmās tiek iekļauti KF bruņoto spēku paraugdemonstrējumi un ideoloģiska satura lekcijas, kas atstāj uz jauniešiem psiholoģisku un emocionālu ietekmi. Tāpat Latvijas jauniešu studijas Krievijā rada atsevišķus pretizlūkošanas riskus, jo par ārvalstu augstskolu studentiem tradicionāli interesi izrāda Krievijas drošības dienesti," secinājusi DP.