Krājas pierādījumi putnu izcelsmei

image001ARHEOPTERIKSS

Pusmetra garo arheoteriksu sākumā uzskatīja par iztrūkstošo posmu starp putniem un dinozauriem. Mūsdienās to atzīst par izmirušu ciltskoka sānu atzarojumu.

Teorija par putnu radniecību ar dinozauriem ir likusi zinātniekiem no jauna izpētīt seno dzīvnieku fosilijas. Izmantojot mūsu zināšanas par putnu uzvedību, paleontologi ir atraduši daudz jaunas, noderīgas informācijas.

Vistu proteīni

Paleontoloģe Mērija Higbija Šveicere ir atradusi organisku materiālu kāda tiranozaura stilba kaulā. Salīdzinot dinozaura olbaltumvielu sastāvdaļu secības, atklāta tuva radniecība ar mūsdienu vistām.

 

 

Līdzīga elpošana

Putniem salīdzinājumā ar zīdītājiem un rāpuļiem ir pavisam citāda elpošanas sistēma (ar gaisa maisiem), kas, pēc zinātnieku domām, radās dinozauru grupā, pie kuras pieder gan T.rex, gan putnu priekšteči.

Identiskas olas

Plēsīgajiem dinozauriem, tāpat kā putniem, olas ir asimetriskas, to čaumalu veido vairāki slāņi un tās tiek dētas pa pāriem vairāku dienu laikā. Iespējams, daži plēsīgie dinozauri arī perēja. Fosilijas liecina, ka jaunajiem dinozauriem nebija zobu, tādēļ, pēc zinātnieku domām, plēsīgie dinozauri atrija barību saviem mazuļiem.

Laba oža

Vārnām, zvirbuļiem un papagaiļiem oža nav izcila, taču pētījumi rāda, ka tā dēvētie primitīvie putni, piemēram, pīles, no saviem dinozauru senčiem ir mantojuši diezgan labu ožu.

image002Mati kļuva par spalvām

Zinātnieki ir atraduši vairāk nekā 30 dažādu dinozauru un agrīno putnu, kurus klāj spalvas. Tās radās kā primitīvas, matiem līdzīgas struktūras, kas palīdzēja dzīvniekiem, piemēram, sinozauropteriksam, uzturēt siltumu. Vēlāk šiem matiem pie centrālā kāta izkārtojās simetriski sānu zari.