Kosmosa [ziepju] ōpera

Ne reizi vien līdz apnikumam (jums) esmu stāstījis, ka bērnībā dikti aizrāvos ar lasīšanu. It sevišķi – zinātnisko un ne tik zinātnisko fantastiku. Viens no mīļākajiem brīžiem bija tad, kad paņēmu rokā iepriekš neredzētu grāmatu un ar izteiktu baudu pētīju tās vākus. Pagājušā gadsimtā arīdzan modē bija tagad jau ierastās kolāžas ar planētām, tēliem un citām lietām, bet vāks ar salīdzinoši detalizētas kosmosa aparātu un staciju ilustrāciju mani spēja aizraut daudz vairāk. Kamēr vieni zīmēja mašīnas, man kladītē viens pēc otra tapa kosmosa kuģi, orbitālās un ne tik orbitālās stacijas, jaunatklāto planētu pašizdomātās kartes un tur mītošā flora un fauna.

Tieši tāpēc es katru reizi klusībā ilgojos pēc jebkuras kādas klasiskas kosmosa operas ekranizācijas. Tādas, kurā ir stacijas, kuģi, iracionālas kaujas vakuumā, muļķīgi lāzerieroči, utt. Bet vēl vairāk es priecājos par drosmīgu mēģinājumu paņemt un uz mazā ekrāna parādīt lieliski producētu, detaļām bagātu un varbūt arī nedaudz ne līdz galam pārdomātu stāstu.

 

 

Kādu laiku interesanti bija paskatīties Stargate sēriju, varbūt arī Startrek. Bet beigu beigās tas viss pieriebās un šķita baisi muļķīgs. Viss, kas tiek mainīts, ir tehnoloģijas, bet cilvēki nemaz. Esmu pat nonācis pie atziņas, ka savā ziņā forši, ka Firefly nevilkās vairāk kā vienu sezonu, jo tas sākotnējais šarms nepaspēja apnikt. Man nevajag tos marazmātiskos pieņēmumus, ka visums ir pilns ar mums izprotamām humanoīdām dzīvības formām, kuras mēs kaut mazākajā mērā interesējam.

Pagājušā gada beigās, šķiet, noskatījos arī Dark Matter, kas bija patīkams malks svaiga kautkā. Brīžiem oriģināls, nebūt ne ar leļļu grafiku taisīts.

Pats svarīgākais, ko vēlējos jums pavēstīt, ir šinī rindkopā. Nesen sāku skatīties nezin kāpēc atlikto uz stāstu sērijas bāzēto The Expanse. Un te nu arī pienāca tas brīdis, kad es varēju apmierināts iegrimt krēslā un priecīgi noņurdēt, jo beidzot kāds ir uzņēmies noproducēt detalizētu un skaistu kosmosa operas gabalu televīzijas seriāla formā. Pie kam, tanī ir lieliski sabalansēts tas, kas notiek ar cilvēkiem, tas, kas notiek ar sabiedrību, kā arī tas, kas notiek ar tehnoloģijām.

Protams, ka daudz kam var piesieties, daudz kas ir jocīgs un dīvains. Neskatoties uz to, šī jau ir latiņa, kuru būs jāpacenšas pārlekt. Vēl ir aspekts, ka tas ir SyFy, kas patiesībā iepriekš diez ko nav izcēlies ar kaut ko tāda līmeņa. Tāpēc arī tik novēloti ielecu vilcieniņā.

Tagad gan mazliet jāiespringst būs uz lasīšanu, jo visas sērijas grāmatas bija manā “jāizlasa” sarakstā. Tagad tās paleks uz augšu. Lai gan, protams, kā mēs zinām, kamēr tur nebūs pupu, asiņu un neparedzamu pilnīgi psihopātisku sižeta pavērsienu, lielos reitingus nesagaidīsi.

Jāpiebilst, ka anonsu un baumu ziņā pēdējie gadi ir bijuši bagāti, bet ne viss no tā piepildīsies. Brave New World (SyFy), Foundation (HBO), Gateway (SyFy, bet baigi negaidu, jo grāmata mani pārsteidza nesagatavotu), Hyperion (SyFy), Red Mars (man neko neizsakošs Spike TV). Bail par to, ka sačakarēs man tik ļoti tuvo Hyperion, kā arī pat nezinu, ko lai sagaida no episkā Foundation, jo tur vēriens ir uh-ah.

https://laacz.lv/2016/05/23/kosmosa-ziepju-opera/?utm_source=feedburner&utm_medium=feed&utm_campaign=Feed%3A+laacz+%28laacz.lv+blogs%29