Viskrievijas Sala Veci, lai viņš piedalītos sakaru seansā ar Starptautiskās kosmiskās stacijas apkalpi», - sacīja avots no raķešu-kosmiskās nozares.
K.I.
3.
12.12.2012 Ziemeļkoreja iestājās “Lielajā kosmiskajā klubā”.
2012. gada 12. decembrī 00:49 UTC (04:49 pēc Maskavas laika) no Ziemeļkorejas kosmodroma Sohe tika palaista raķete «Inha-3» ar pavadoni «Kvanmjonson-3».
Noteiktajā laikā pavadonis sekmīgi atdalījās no nesēja un izgāja orbītā ap Zemi ar parametriem: orbītas slīpumu 97,4 grādi un augstumu 494x588 km.
Kosmisko aparātu jau kataloģizēja ASV Stratēģiskais komandpunkts un tas saņēmis numuru 39026. Tam piešķirts arī starptautiskais apzīmējums 2012-072A. [Tātad, šogad orbītā palaistā 72. raķete, objekts — viens.]
Tādā veidā KTDR iestājās «Lielajā kosmiskajā klubā», kļūstot par par tā 10. biedru (agrāk par kosmiskajām lielvalstīm bija kļuvušas PSRS (Krievija), ASV, Francija, Japāna, Ķīna, Lielbritānija, Indija, Izraēla un Irāna) un apsteidza savus dienvidu kaimiņus — konkurentus. [Sarakstā aizmirsuši Ukrainu — t.p.]
K.I.
4.
11.12.2012 KTDR demontē savu raķeti.
Ziemeļkorejiešu kosmodromā Sohe speciālisti sāka demontēt raķeti, kuras starts, kā domāja agrāk, varēja notikt šajā nedēļā. Par to, atsaucoties uz Dienvidkorejas MIL, zi'ņoja KIA Novosti.
Pirms tam KTDR ziņoja, ka raķetes starts var tikt atlikts tehnisku problēmu dēļ, kas radušās tās sagatavošanā. Dienvidkorejiešu MIL esot informācija, ka bojājumi varēja rasties raķetes trešās pakāpes paātrinātājā.
K.I.
5.
07.12.2012 ASV ir zaudējušas skaidru stratēģiju kosmiskajā nozarē.
ASV pēdējos gados ir zaudējušas skaidru stratēģiju kosmiskajā nozarē, bet NASA nespēj noteikt galvenos virzienus savai darbībai un uzstāda sev šaubīgus un grūti sasniedzamus mērķus. Tāds secinājums izdarīts autoritatīvu amerikāņu ekspertu grupas ziņojumā, ko ASV Nacionālās Zinātņu Akadēmijas uzdevumā tā ir sagatavojusi.
Tūlīt pat Vašingtonā trešdien izplatītā dokumenta autori galveno vainu par nesaprotamo kosmisko politiku uzveļ Baraka Obamas administrācijai un ASV Kongresam, kas nav spējuši pareizi formulēt prioritātes NASA darbā. Ziņojumā atzīmēts, ka NASA vienkārši nepietiek līdzekļu, lai realizētu visus paredzētos projektus un nodrošināt efektīgu darbu tās desmit zinātniskajos centros.
Bijušais astronauts Bobs Kripēns, kas ņēma daļibu pētījuma sagatavošanā, paziņoja, ka vēl nekad neesot redzējis ASV kosmisko dienestu tik dezorientētu, kā tagad. Viņa vārdiem sakot, NASA līdzstrādnieki «vēlētos, lai viņiem tiktu uzdoti skaidrāki mērķi un viņi varētu saprast, kādā virzienā viņiem ir jādodas savā darbā».
Ar Kripēna viedokli ir vienisprātis Džons Logsdons, kas neietilpa ekspertu Zinātņu akadēmijas grupā, taču konsultēja kosmiskās politikas jautājumos Obamas komandu vēl pirms četriem gadiem. Ziņojumā, viņš sacīja, «pietiekami pareizi ir norādīts, ka administrācija nav izrādījusi drosmi un tālredzību, izstrādājot kosmiskās problēmas», - Logsdons piebilda.
Īpaši stipri tiek kritizēts plāns sūtīt amerikāņu astronautus uz asteroīdu, kam jākļūst par etapu, lai sagatavotu pilotējamo lidojumu uz Marsu 2030. gados. «Pagājuši jau pāris gadu, kopš prezidents ir paziņojis, ka starpmērķis ir cilvēka sūtīšana uz asteroīdu līdz 2025. gadam, taču nekādas pūles, lai šo misiju veiktu, netiek pieliktas», - atzīmēts pētījumā. Bet kripēns vispār uzskata, ka šim projektam nav jēgas, ne no zinātniska, ne politiska redzes punkta, turklāt, tas ir pārāk sarežģīts tehniski.
ASV Kosmiskā aģentūra, kā jau varēja gaidīt, nepiekrita ziņojuma secinājumiem. Tās oficiālais pārstāvis Dēvids Vīvers paziņoja, ka NASA mērķtiecīgi risina rindu svarīgu, zinātnisku un tehnisku projektu, to vidū Starptautiskās kosmiskās stacijas izmantošana, jauna orbitālā teleskopa būve, kā arī smagas nesējraķetes un pilotējamā kuģa «lidojumiem tālajā kosmosā» izstrāde.
Ar tālo kosmosu domāta, pirmkārt, amerikāņu astronautu nosūtīšana uz asteroīdu, pēc tam — uz Marsu. NASA direktors Čārlzs Boldens atkārtoti savās runās ir apstiprinājis, ka šie projekti joprojām ir prioritāte ASV Kosmiskajai aģentūrai, ziņo ITAR-TASS.
K.I.
6.
07.12.2012 ASV kompānija ir paziņojusi, ka vēlas sūtīt cilvēkus uz Mēnesi ap 2020. gadu.
Privātā amerikāņu kompānija Golden Spike ceturtdien paziņoja, ka ap 2020. gadu domā sākt pilotējamas ekspedīcijas uz Mēnesi ar cenu 1,5 miljards dolāru par lidojumu, ziņo žurnāls Wired.
Potenciālie kompānijas, kuras direktoru padomē ieiet vairāki bijušie NASA speciālisti un menedžeri, klienti būs nevis bagāti kosmiskie tūristi, bet visdrīzak valstis un valdības.
«Mēs spēsim dot valstīm iespēju sūtīt uz Meness virsmu ekspedīciju divu cilveku sastāvā», - paziņoja kompanijas dibinātājs Alans Sterns (Alan Stern), bijušais NASA zinātnisko misiju pārvaldes vadītājs.
Viņš piebilda, ka kompānija jau risina pārrunas ar vairākām valstīm, «gan uz austrumiem, gan uz rietumiem» no ASV, tāda veidā minot, ka klientu vidū var būt arī Ķīna.
Golden Spike sekos biznesa modelim, ko izmantoja Krievija 1980.-1990. gados. Tad dažādu valstu astronauti varēja doties lidojumā uz staciju «Mir» veikt tur zinātniskos eksperimentus — par zinamu maksu no to valdībām.
Pēdejos 2,5 gados kompanija izstrādaja misijas arhitektūru. Pašreizēja momentā ta neatklāj savus investorus, taču tās direktoru un konsultantu vidū ir arī venčera kapitālists Esters Daisons (Esther Dyson), kā arī miljonārs un bijušais prezidenta kandidāts Ņuts Gingričs (Newt Gingrich).
Visa projekta palaišana kopā izmaksās, kā gaida, 7-8 miljardus dolāru — tāda summa būs vajadzīga, lai izstrādātu kuģi un to izmēģinātu.
Lai samazinātu izmaksas Golden Spike būs partneris citām aerokosmiskajām kompānijām, izmantojot jau esošās raķetes un kuģus. Galu galā, no nulles būs jārada tikai kuģa Meness nosēšanās modulis un Mēness skafandrs.
Kompānijas partneru vidū ir Masten Space Systems, kur tiek radīts kosmiskais aparāts ar vertikālu startu un nosēšanos, kā arī Paragon Space Development, kas izstrādaja dzīvības nodrošināšanas sistēmas un skafandrus.
Eksperti pret projektu izturas skeptiski, atgādinot, ka «Apollo» Mēness programma mūsdienu cenās izmaksāja apmēram 110 miljardus dolāru — apmēram 18 miljardus par vienu nosēšanos uz Mēness, ziņo KIA Novosti.
K.I.
7.
06.12.2012 Sāra Braitmena parakstīja līgumu par lidojumu kosmosā.
Kompānija «Space Adventures» parakstīja līgumu ar dziedātaju Saru Braitmenu par lidojumu uz SKS kā kosmiskai tūristei. Par to informācijas aģentūrai «Interfaks» ziņoja kompanijas pārstavis.
«Visi juridiskie jautājumi ir atrisināti, līgums ar Sāru Braitmenu ir parakstīts. Finasiālie jautājumi ir nokārtoti», tā situāciju aģentūrai raksturoja «Space Adventures» pārstāvis.
K.I.
8.
06.12.2012 Roskosmos līdz 2020. gadam plāno veikt «izmēģinājumu» lidojumam uz Marsu.
Krievijas speciālisti plāno līdz 2020. gadam veikt lidojuma uz Marsu imitāciju uz Zemes — kosmonauti tiks sūtīti gadu ilgā lidojumā uz SKS, pēc tam nosēdīsies uz Zemes, kur imitēs darbu uz Sarkanās planētas virsmas, bet pēc tam dosies «atpakaļceļā», ziņoja Roskosmos pilotējamo lidojumu pārvaldes priekšnieks Aleksejs Krasnovs.
«Ir vēlēšanās pamēģināt palaist apkalpi un ilgu laika periodu, pēc tam sagaidīt to uz Zemes, imitēt darbu, kas līdzīgs tam, ko veica eksperimenta «Marss-500» laikā, bet pec tam atkal sūtīt to pasu apkalpi kosmosā. Tas būs pats grandiozākais projekts, par kuru mēs sapņojām un esošās desmitgades robežas», - Krasnovs teica, uzstājoties preses konferencē, kas bija veltīta gadu ilgajai ekspedīcijai uz SKS, ko plāno veikt 2015. gadā.
Savukārt, KZA Medicīniski-bioloģisko problēmu institūta direktors Igors Ušakovs paziņoja, ka viņa kolēģi kopā ar amerikāņu kolēģiem gatavo eksperimentu sēriju, lai pārbaudītu kosmonautu darba spējas tūlīt pēc nosēšanās.
Šo «lauka testu» laikā kosmonauti tūlīt pēc nosēšānās iz\pildīs vienkāršas operācijas, piemēram, palīdzēs viens otram novilkt skafandrus.
Tas palīdzēs zinātniekiem noskaidrot, cik ātri atjaunosies darba spējas ceļotajiem uz Marsu pārejā no bezsvara stāvokļa un Marsa gravitācijas apstākļiem, ziņo KIA Novosti.
K.I.