Laimīgo marionešu valstības programmas

Jau kopš pagājušā gadsimta sākuma daudzās tā dēvētajās jaunattīstības valstīs regulāri var novērot no ārpuses mākslīgi iedibinātas tā dēvētās marionešu valdības, kuras pamatā veido un uztur starptautiskie finanšu karteļi, plaši pielietojot vēlēšanu rezultātu viltošanu, visaptverošu korupciju, šantāžu, dažādas finanšu manipulācijas un visu tamlīdzīgo. Dažkārt tā ir arī karu izraisīšana…

Šādu marionešu valdību darbību pētījis un savā grāmatā “Ekonomiskā slepkavas grēksūdze” aprakstījis Džons Pērkinss – šo darbu varot uzskatīt par pasaulē pirmo autobiogrāfisko vēstījumu par visnotaļ slepenas grupas jeb tā dēvēto “ekonomisko slepkavu” dzīvi un darbības metodēm. Pamatā ir atziņa, ka šī nodarbe ir tikpat veca kā pasaule, proti, šīs faktiski noziedzīgās aprindas allaž prot jebkuras valsts valdībās iefiltrēt sev izdevīgas un noderīgas politiskās marionetes, nepārejoši saglabāt vienus un tos pašus nolūkus: konkrētajās valstīs izveidot mākslīgu ekonomisko stagnāciju, piesavināties to rīcībā esošos dabas un jo sevišķi enerģētiskos resursus vai pat vienkārši pakļaut sev veselas nacionālās teritorijas. Un saistībā ar to, kā izklāstījis Pērkinss, allaž spēkā ir piecas galvenās šādas metodes.

1. Valsts iegrūšana parādu jūgā

Marionešu valdības piekrīt aizņemties gigantiski lielus līdzekļus it kā vērienīgiem sociālajiem projektiem, taču realitātē šī nauda realizējas finanšu pasīvos vai arī to izšķērdē kaut kādos pilnībā bezjēdzīgos blakus projektos. Katrā ziņā šādi aizlienēta nauda neģenerē jaunu naudu, valsts vairs nav spējīga norēķināties ar skarbo kreditētāju, un tad stratēģiskie uzņēmumi teju vai automātiski un zemāk par sviestmaizes cenu kļūst par starptautisko finanšu korporāciju privāto īpašumu. Līdz ar to var uzskatīt, ka marionešu valdība savu uzdevumu izpildījusi, proti, attiecīgās valsts ekonomika ir sagrauta.

2. Tautsaimniecības stagnācija un ilgstoša recesija

Minētās starptautiski noziedzīgās aprindas par savu upuri izvēlētajā valstī apzināti izveido un nostiprina pilnībā absurdu ekonomiku, neadekvātu nodokļu sistēmu, falsificē praktiski visus ekonomiskos rādītājus, vienlaikus nemitīgi atkārtojot mantru par pārlieku zemiem nodokļiem, lai gan realitātē nodokļu un dažādu nodevu žņaugs pārsniedz teju divas trešdaļas no strādājošo ienākumiem. Rezultātā rodas vispārējs trūcīgums, nostiprinās darba degradācijas programmas, tostarp ievērojami palielinās darba augļu nevienmērīga un netaisnīga sadale, un vienlaikus mākslīgām administratīvās piespiešanas metodēm ievieš neproporciomāli lielas cenas enerģijas nesējiem. Tostarp visos atbildīgajos vadošajos amatos ieceļ vājas gribas un viegli korumpējamus vidēji ne pārāk augsta intelektuālas attīstības līmeņa agresīvi rosīgus ļautiņus, kuri starptautisko grupējumu interesēs uztur šo ēnu ekonomiku un korupciju.

3. Pasīvas sabiedrības veidošana, izglītības sistēmas degradācija

Lai iepētu saglabāt pietiekami lielu marionešu valdības ietekmi konkrētajā sabiedrībā, nepieciešami iespējami mazāk un šaurāk izglītoti cilvēki, kuriem pietrūkst vispusīgu zināšanu par valsts pārvaldi un kuri tāpēc mazāk līdzdarbosies sabiedriskajos procesos. No viņiem prasīs tikai vienu – nobalsot “kā vajag”. Un it kā gluži automātiski tam visam paralēli notiek arī izglītības iestāžu novienkāršošana, jo mazāk izglītota sabiedrība vieglāk kļūst par vēlamo manipulāciju objektu. Mazizglītots darbaspēks ir pamats valsts ierobežotai spējai izstrādāt tā dēvētos inovatīvos produktus ar augstu pievienoto vērtību.

4. Politiskais spiediens un plašsaziņas līdzekļu manipulatīvā ietekme

Propagandas instrumenti kļūst par plašsaziņas līdzekļu galveno saturu nolūkā manipulēt ar skaitļiem un mērauklām. Attiecīgajās sabiedrībās apzināti veidota psiholoģiskās nestabilitātes un pārliecinātības trūkuma apstākļos cilvēkus vienmēr vat it kā nemanāmi virzīt varas aizkulišu struktūrām vajadzīgajā virzienā. Datu falsifikāciju izmanto nolūkam, lai cilvēki gan vēlēšanu farsu gadījumos, gan vispār ikdienā masveidā rīkotos atbilstoši marionešu grupējumu interesēm, un to parasti mēdz sasniegt īstenojot prasmīgu ideoloģisko iedarbošanos uz cilvēku zemapziņu. Tādā veidā manipulēšana ar masu apziņu un marionešu vara kļūst savstarpēji nesaraujami saistītas.

5. Veselības aprūpes padarīšana par nepieejamu vairākumam iedzīvotāju.

Lai izvēlētās valsts nacionālā ekonomika neattīstītos un iegrimtu stagnācijā, nepieciešama slimojoša sabiedrība. Šajā nolūkā veselības aprūpi mākslīgi padara nepieejamu lielākajai daļai sabiedrības, kā rezultātā valsts ekonomikai sāk akūti pietrūkt darbaspēka. Šajā gadījumā marionešu karteļu loģika ir gaužām vienkārša: jo neveselāks ir cilvēks, ja zemākas ir viņa darbaspējas. Ja cilvēks nespēs strādāt un līdz ar to arī nopelnīt, viņa ģimene dzīvos tūkumā, bērni nespēs iegūt kvalitatīvu izglītību, un cilvēki kļūs maksimāli atkarīgi no pasviestajiem valsts pabalstiem. Tādējādi veidojas nepilnvērtīga sabiedrība: jo vairāk marionešu režīmi rada tādus cilvēkus, jo zemāka ir valsts ekonomiskā attīstība un līdz ar to arī tās iedzīvotāju labklājība.

Vai kārtējā sazvērestības teorija? Diezin vai… Vienkārši ikvienam vajadzētu vērīgāk un kritiskāk paraudzīties pa labu un pa kreisi, lai tad izvērtētu visu to, ko “labdari” visviet sastrādājuši.

Kur mīt visi tie miljardieri?

Labi zināmais izdevums Forbes vēstījis, ka aizvadītajā gadā pasaulē fiksēts rekordliels tā dēvēto miljardieru kopējais skaits – 2781. Kur gan viņi visi atrodas? Kur viņi dzīvo? Tas patiešām ir būtisks jautājums, jo vai tad šādi ļaudis var pilnībā brīvi un bez speciālas apsardzes tā vienkārši pastaigāties ielās, parādīties publiskās vietās? Protams, ir arī jautājums par to, vai vispār bija vērts tik neganti un alkatīgi raust to mantību, ja pēc tam jāpiekopj tāds mēreni slepens dzīvesveids. Taču, iespējams, tā jau būs gluži cita tēma. Šajā reizē vairāk par to, kur viņi dzīvo? Atbilde lielā mērā ir pārsteidzoša. Protams, ir tādi, kuri slēpjas dažādos pasaules nostūros, galvenokārt uz norobežotām un stingri apsargātām salām kaut kur “siltajās jūrās”, tomēr lielākā daļa, izrādās, turpina ikdienā mitināties… tajās pašās pasaules megapolēs. Teju vai ceturtā daļa visas pasaules miljardieru, kuru kopējā bagātība sasniedz aptuveni trīs triljonus (trīs tūkstoši miljardu) ASV dolāru, ikdienā uzturas kādā no pasaules sešu valstu 10 megapolēm. Un papildus vēl šķiet interesanti piebilst, ka Forbes tā arī nav spējis noteikt kopumā 59 miljardieru pastāvīgās dzīvesvietas…

Ņujorka:

• miljardieru kopskaits – 110;
• izmaiņas gada laikā - +9;
• kopējā mantība – 694 miljardi ASV dolāru;
• bagātākais no viņiem – Maikls Blumbergs ar 106 miljardiem.

Ņujorka saglabājusi pasaules lielākās miljardieru pilsētas statusu, turklāt tikai divu pilsētas bagātāko iemītnieku – mediju magnāta un bijušā pilsētas mēra (!) Maikla Blumberga (106 miljardi) un uzņēmuma Koch Industries mantinieces Džūlijas Kohas (65 miljardi) – rīcībā ir ceturtā daļa no visu Ņujorkā mītošo miljardieru kopējās turības. Ņujorka arī kļuvusi par vairāku pilnībā jaunu miljardieru mītnes vietu, ieskaitot franču parfimērijas uzņēmuma Interparfums līdzdibinātāju Žanu Madaru (1,1 miljards) un Izraēlas jaunuzņēmuma Wiz, kas specializējies tā dēvēto mākoņu drošības jomā, līdzdibinātāju Asafu Rapaportu.

Maskava

• miljardieru kopskaits – 74;
• izmaiņas gada laikā - +12;
• kopējā mantība – 378 miljardi ASV dolāru;
• bagātākais no viņiem – Vagits Alekperovs ar 29 miljardiem.

Neskatoties uz mēreni sarežģīto ekonomisko situāciju, krievu miljardieri aizvadītajā gadā spējuši savu turīgumu pavairot kopumā par 50 miljardiem, un tas devis iespēju valsts galvaspilsētai Maskavai šajā sarakstā no iepriekš ieņemtās 6.vietas pacelties uzreiz uz 2.vietu. turklāt miljardieru skaits šajā pilsētā palielinājies par 12 “vienībām”. Jaunpienācēju saimē ir, piemēram, jau patālajā 1988.gadā (tātad – vēl PSRS laikā!) dibinātā segmenta fast fashion ģimenes apģērbu, apavu un aksesuāru tirgošanas uzņēmuma Gloria Jeans īpašnieks Vladimirs Meļņikovs (1,7 miljardi), kurš spējis pēdējo divu gadu laikā savu apgrozījumu palielināt par 28% (pateicoties tam, ka ārvalstu konkurenti HerM un Zara Krievijā likvidējuši savus savus aptuveni 650 līdzīga sortimenta veikalus).

Honkonga

• miljardieru kopskaits – 74;
• izmaiņas gada laikā - +4;
• kopējā mantība – 326 miljardi ASV dolāru;
• bagātākais no viņiem – Lī Kašings ar 37 miljardiem.

Ķīnas megapilsēta Honkonga kopā ar Maskavu dala 2.vietu šajā sarakstā, taču piekāpjas konkurentei saistībā ar pieticīgāku tajā mītošo miljardieru pieaugumu aizvadītā gada laikā un kopējo mantību. šeit klātpienācēju lokā ir, piemēram, kriptovalūtas uzņēmumu Tether un Bitfinex līdzdibinātājs un ģenerāldirektors Žans Luijs van der Velde (4 miljardi), kura uzņēmums Horizonts Ventures bija viens no pirmajiem vairāku tehnoloģisko lieluzņēmumu – Facebok (Meta), Sportify un Zoom – investoriem.

Mumbaja

• miljardieru kopskaits – 69;
• izmaiņas gada laikā - +13;
• kopējā mantība – 380 miljardi ASV dolāru;
• bagātākais no viņiem – Mukešs Ambani ar 116 miljardiem.

Indijas megapilsētā Mumajā mītošie miljardieri aizvadītajā gadā pamanījušies ne tikai palielināt savu kopējo turību kopumā par vismaz 100 miljardiem, bet arī palepoties ar to, ka šajā pilsētā dzīvo visas Āzijas bagātākais cilvēks – jau pieminētais Mukešs Ambani (116 miljardi), kā arī Īrijas pavalstnieks Šapurs Mistri (10 miljardi), kurš ir Mumbajā izvietotā inženierceltniecības uzņēmuma Shapoorji Pallonji Group vadītājs.

Pekina:

• miljardieru kopskaits – 63;
• bez izmaiņām aizvadītajā gadā; kopējā mantība – 211 miljardi ASV dolāru;
• bagātākais no viņiem – Džans Jimijs ar 44 miljardiem.

Var atgādināt, ka 2021.gadā Ķīnas galvaspilsēta Pekina šajā sarakstā ieņēma 1.vietu ar 100 tajā dzīvojošajiem miljardieriem, taču kopš tā laiks to kopējais daudzums tur ievērojami gājis mazumā. Tostarp tieši aizvadītajā gadā šis kritums apstājies paliekot nemainīgs, lai gan visu tur mītošo miljardieru kopējā mantība samazinājusies par 14%. Aizvadītajā gadā Pekinā no jauna apmetušies divi miljardieri: mākslīgā intelekta programmbodrošinājuma uzņēmuma 4Paradigm dibinātājs un ģenerāldirektors Dajs Veņjuaņs (1,6 miljardi) un elektromobiļu ražotāja Li Auto neatkarīgais direktors Džens Fans (1,5 miljardi).

Londona:

• miljardieru kopskaits – 62;
• izmaiņas gada laikā - -1:
• kopējā mantība – 326 miljardi ASV dolāru;
• bagātākais no viņiem – Lens Blavatniks ar 32 miljardiem.

Izbijušās puspasauli paverdzinošās britu impērijas galvaspilsēta Londona arī aizvadītajā gadā nav pārkāpusi tradīciju šajā sarakstā atkāpties par vienu vietu zemāk un turklāt vēl arī zaudējusi vienu no saviem ievērojamākajiem bagātajiem iemītniekiem Mohamedu al Fajedu – bijušo leģendārā Londonas lielveikala Harrods īpašnieku un tēvu Dosijam al Fajedam, kurš 1997.gadā kopā ar princesi Diānu gāja bojā šaušalīgajā autokatastrofā. Var piebilst, ka šīs “aiziešanas” iemesls bija Mohameda al Fajeda nāve 94 gadu vecumā.

Šanhaja:

• miljardieru kopskaits – 54;
• izmaiņas gada laikā - -11;
• kopējā mantība – 167 miljardi ASV dolāru;
• bagātākais no viņiem – Kolins Džens Huans ar 39 miljardiem.

Tieši šī Ķīnas megapole aizvadītā gada laikā no visa pirmā desmitnieka zaudējusi visvairāk savu hiperbagāto iemītnieku. Savukārt palikušajiem turība samazinājusies, kas esot novērots vēl arī citās Ķīnas lielākajās pilsētās. Taču palikušo skaitā ir vairāki jaunāki Šanhajas iemītnieki, kuri praktiski visi pēdējā laikā guvuši straujus finansiālos panākumus tehnoloģiju industrijā. Bagātākais Šanhajas iedzīvotājs Kolinss Džens Huans savu kapitālu aizvadītajā gadā palielinājis par deviņiem miljardiem.

Losandželosa:

• miljardieru kopskaits – 53;
• izmaiņas gada laikā - +18;
• kopējā mantība – 222 miljardi ASV dolāru;
• bagātākais no viņiem Džons Tu ar 14 miljardiem.

Šai ASV lielpilsētai iespēju iekļūt attiecīgajā sarakstā nodrošināja miljardieru kopskaita pieaugums slavenību aprindās un tostarp arī jaunā šā saraksta sastādīšanas metodika (priekšpilsētu iekļaušana). Šī amerikāņu “eņģeļu pilsēta” lepojas ar to, ka tajā dzīvo, piemēram, NBA basketbolists Leborns Džeimss (1,2 miljardi), tā dēvētā realitātes šova zvaigzne un koriģējošās veļas zīmola izveidotāja Kima Kardašjana (1,7 miljardi), popdziedātāja Rianna (1,4 miljardi) un vēl citi līdzīgie gan no pašas Losandželosas, gan tās priekšpilsētām.

Singapūra:

• miljardieru kopskaits – 52;
• izmaiņas gada laikā - +6;
• kopējā mantība – 156 miljardi ASV dolāru;
• bagātākais no viņiem – Eduardo Saverins ar 28 miljardiem.

Singapūra ir pilsēta, kas pēdējā laikā kļūst par hiperbagāto cilvēku aizvien iecienītāku apmešanās vietu. Burtiski tikai iepriekšējā gadā tā iekļuva šā saraksta pirmajā desmitniekā, bet aizvadītajā gadā tajā mītošo miljardieru skaits palielinājies vēl par sešiem. Šajā pilsētā dzīvo Facebook (Meta) līdzdibinātājs Eduardo Saverins (28 miljardi), brāļi Karimi – Bahtiars (1,4 miljatdi), Burhans (1,2 miljardi) un Baharijs (1,2 miljardi), kuri kopīgi pārvalda palmu eļļas ražošanas uzņēmumu Musim Mas, kā arī brāļi Vi I Čeo (1,6 miljardi), Vi I Čao (1,3 miljardi) un Vi I Lims (1,3 miljardi), kuri ir bankas United Overseas Bank ar tās 500 filiālēm visā pasaulē līdzdibinātāja mazdēli.

Sanfrancisko:

• miljardieru kopskaits – 50;
• izmaiņas gada laikā - +13;
• kopējā mantība – 185 ASV dolāru;
• bagātākais no viņiem – Dastins Moskovics ar 18 miljardiem.

Var droši apgalvot, ka šīs ASV pilsētas iekļūšanu sarakstā nodrošinājuši desmitiem miljardieru, ieskaitot Facebook (Meta) un arī Asana līdzdibinātāju Dastinu Moskovicu (18 miljardi), kuri pārstāv tā dēvēto Silīcija ieleju. Tieši šis augsto tehnoloģiju nams miljardieru kārtā iesvētījis sešus jauniņos, kuru lokā ir arī Ivans Džao (1,5 miljardi), Mišels Zatlins (1,2 miljardi) un Sems Altmans (1 miljards).

Patlaban par pasaulē visbagātāko cilvēku uzskatāmais Dienvidāfrikā dzimušais amerikānis Īlons Masks, kura turīguma līmenis novērtēts ar jau vismaz 400 miljardiem ASV dolāru un kuru uzskata par pirmo potenciālo triljonāru cilvēces vēsturē, salīdzinoši pieticīgos apartamentos gluži formāli mīt īpašumā Boka Čikā, kas atrodas ASV pavalstī Teksasā. Pilnībā iespējams, ka tur viņš prāvā apkaimē vispār ir vienīgais miljardieris…