Kenedijs labi zināmā interese par NLO

Džona F.Kenedija interese par NLO dokumentē vairāki avoti, jo īpaši viņa vēstuļu sērija, ko viņš nosūtīja 1963.gada novembrī. Viena no šīm vēstulēm, kas adresēta CIP direktoram, saturēja pieprasījumu piekļūt NLO failiem.

Iepriekš klasificētie dokumenti saskaņā ar Informācijas brīvības likumu tika nodoti skolotājam Viljamam Lesteram izpētei, ko viņš veica ar mērķi izdot grāmatu par Kenediju. Lesters sacīja, ka Kenedija interesi par NLO, iespējams, izraisīja bažas par attiecībām ar PSRS.

Viena no viņa bažām bija par to, ka daudzi no šiem NLO tika novēroti virs Padomju Savienības, un viņš bija ļoti nobažījies, ka padomju spēki šos NLO varētu nepareizi interpretēt kā ASV agresiju, uzskatot, ka tā ir “daļa no mūsu tehnoloģijas”, laikraksts “Daily Mail” citē Lesters teikto “AOL News”.

“Es domāju, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņš gribēja iegūt šo informāciju un dabūt to ārā no NASA jurisdikcijas, lai viņš Savienībai varētu pateikt: “Klausieties, tie neesam mēs, mēs to nedarām, mēs neprovocējam,”” viņš piebilda.

Taču citplanētiešu pētnieki saka, ka pēdējie dokumenti, kurus CIP iedeva Lesneram, liek domāt, ka prezidents, iespējams, tika nošauts, lai neļautu viņam uzzināt patiesību par NLO.

Sazvērestības teorētiķi paziņoja, ka šie dokumenti rada interesi par strīdīgo failu, kas nodēvēts par “sadedzināto zīmi”, ko kāds NLO pētnieks, kā viņi apgalvo, ir saņēmis XX gadsimta 90.gados. Dienesta zīmītē, uz kuras  nav tās rakstīšanas datums, ir atsauce uz “Lanseru”, kas bija Kenedija slepenā dienesta kodēts nosaukums. CIP direktors pirmajā lappusē uzrakstīja: “Kā jums vajadzētu zināt, Lansers ir veicis dažas izmeklēšanas par mūsu darbību, ko mēs nevaram pieļaut”. (ANI)

Kenedija interese bija ne tikai zinātniska, bet arī stratēģiska, un tās mērķis bija izzināt šīs parādības, lai novērstu starptautisku pārpratumu.

Iepriekš neredzētā, īpaši slepenā memorandā, kas iespējams ir rakstīts 1963.gada 12.februārī, prezidents CIP direktoram pavēlēja līdz nākamā gada februārim sakārtot aģentūras NLO izlūkošanas failus un informē viņu par visiem “nezināmajiem”. Pēc desmit dienām Kenedijs tika noslepkavots.

Dokumentu, kas nodēvēts par “sadedzināto dienesta zīmīti”, 1999.gadā kāds anonīms avots, kurš apgalvoja, ka ir bijušais CIP darbinieks, nopludināja citiem plašsaziņas līdzekļiem. Iespējamais informācijas nopludinātājs sacīja, ka strādājis CIP no 1960.gada līdz 1974.gadam un zīmīti, kuras autentiskumu eksperti nekad nav apstiprinājuši, ieguvis ugunsgrēkā, kad aģentūra dedzināja dažus no saviem slepenākajiem failiem.

CIP ziņojums liecina, ka Kenedijs dziļāk ir pētījis to, ka CIP zināja par NLO, iespējams, cenšoties padarīt šo informāciju publiski pieejamu vai vismaz izprast tās ietekmi uz nacionālo drošību.

Šī pieprasījuma iesniegšanas laiks, tikai desmit dienas pirms viņa slepkavības, daudziem ir licis domāt par viņa nāves motīviem, un daži teorētiķi liek domāt, ka viņa izmeklēšana par MLO varētu būt bijis viens no faktoriem.

Sabiedrības un oficiālā uztvere

Publiski Kenedija administrācija, tā pat kā iepriekšējās un nākamās, saglabāja skeptisku nostāju pret NLO. Tomēr valsts iekšienē šī parādība tika atzīta kaut vai tāpēc, lai pārvaldītu sabiedrības uztveri un nacionālās drošības bažas.

Kenedija interesi, iespējams, ietekmēja viņa plašais redzējums par kosmosa izpēti, un neidentificētu parādību izpētei kosmosa politikā varētu būt būtiska nozīme.

Neskatoties uz viņa pieprasījumiem, nav pārliecinošo pierādījumu tam, ka Kenedijs būtu bijis informēts par kaut kādu ārpuszemes dzīvību vai progresīvām tehnoloģijām, kas pārsniedz to, kas tajā laikā bija publiski pieejams vai par ko tika runāts.