Klajā nāk Žila Ērika Seralini grāmata "Ģenētiski modificēti organismi, kas maina pasauli"

"Jāņa Rozes apgāds" izdevis grāmatu par problēmu, kas pēdējos gados tiek plaši apspriesta un satrauc daudzus, īpaši tos, kuri rūpējas par veselīgu uzturu un tīru vidi, - Žila Ērika Seralini darbu "Ģenētiski modificēti organismi, kas maina pasauli", informē apgāda pārstāve Daiga Bitēna.

Albertam Einšteinam kārtējo reizi ir izrādījusies taisnība, apgalvojot, ka "tauriņa spārnu vēziens vienā pasaules malā spēj izsaukt orkānu otrā" jeb ka nejaušības spēj ietekmēt pastāvošo lietu kārtību. Šāda nejaušība notika 1928. gadā, kad zinātnieks Freids Grifits eksperimentā ieguva pirmo ģenētiski modificēto organismu (ĢMO).

Šī nejaušība uzsāka notikumu ķēdi, kas turpinās vēl šodien, izraisot gan sajūsmu, gan nosodījumu. Šīs nejaušības rezultātā vieni iedzīvojas bagātībā, citi izdara pašnāvības, vieni kultivē ideju par ĢMO izplatību, citi dedzina ražu un aptur kuģus, kas transportē ģenētiski modificēto augu sēklas. Vieni uzskata, ka ĢMO ir iespēja atrisināt pasaules bada problēmas, citi norāda, ka tie rada risku izjaukt pasaules ekosistēmas dabisko līdzvaru.

 

 

Žils Ēriks Seralini apraksta ĢMO visā to krāšņumā un postā, sniedzot detalizētu ieskatu ĢMO vēsturē, attīstībā un izplatībā, kā arī apraksta Freida Grifita nejaušības jau radītās un prognozējamās sekas. Seralini pievēršas arī jautājumiem, kas nodarbina daudzu cilvēku prātus: kas īsti ir tas, ko mēs ēdam? Vai un kā ĢMO lietošana uzturā ietekmē mūsu veselību? Kādēļ produkti, ko pērkam veikalā, nav precīzi marķēti, tādējādi liedzot iespēju uzzināt, vai to ražošanā izmantoti ĢMO?

"Fakti loģiski pamato atteikšanos no ĢMO. Šī grāmata aicina paredzēt zinātnei un neatkarīgai starpnozaru ekspertīzei nozīmīgāku vietu ĢMO izstrādē un novērtējumā. Šodien stipri vienkāršotās gēnu inženierijas, toksikoloģijas un ietekmes uz vidi novērtējuma metodes pārāk izteikti kalpo dažu cilvēku, bet ne pietiekami - sabiedrības interesēm. Ko mums piedāvās augsne, kad būs noplicināta? Kukurūzas un sojas olbaltumvielas, ko ražo transgēnas baktērijas milzu inkubatoros, kuriem piekļūt varēs tikai nedaudzi no mums? Molekulārās bioloģijas rīcībā ir jaudīgi instrumenti. Taču, lai saglabātu cilvēku veselību un planētas vidi, jāiemācās respektēt bioloģisko daudzveidību un demokrātiju un veicināt godprātību. Būtībā runa ir par biosfēru un cilvēci. Cerot, ka vēl nav par vēlu." (Žils Ēriks Seralini)

No franču valodas tulkojis Aivars Vaivods. Māksliniece Sana Romanovska.

http://www.easyget.lv/kultura/read/59116/