Ķēniņa Zālamana maģiskais instruments

Noslēpumi un fakti, 2020., Nr.5 (40)

Pamazām pat visnelabojamākie skeptiķi sāk piekrist tam, ka neatminamos laikus uz mūsu planētas pastāvējušas augsti attīstītas civilizācijas. To grūti noliegt, skatoties uz celtnēm, kas izveidotas ar nezināmu tehnoloģiju palīdzību, līdz kurām mēs vēl pat neesam “izauguši”. Šo neticamo tehnoloģiju un noslēpumaino pagātnes instrumentu apraksti atrodami ļoti daudzos senajos avotos.

Brīnumainais tārps Šamirs

Bībelē minēts kā pravietis Mozus dārgakmeņos  ierobīja visu divpadsmit savas tautas cilšu vārdus. Un viņš to izdarīja ar burvju akmens (vai tārpa) palīdzību, ko sauca par Šamiru. Šim akmenim piemita neticams spēks – tas varēja griezt dimantus, klinšaino bazaltu, marmoru un dzelzi. Jāpiebilst, ka tā nebūt nav vienīgā noslēpumainā lieta, kas piederēja Mozum. Piemēram, viņam bija arī apbrīnojams zizlis, kas spēja paveikt dažādus brīnumus.

Tārps Šamirs Bībelē pieminēts ne vien saistībā ar Mozu. Turpmākie tā pieminējumu saistīti ar ķēniņu Zālamanu. Tā nebūt nav izdomāta figūra, bet reāls vēsturisks personāžs, kurš valdīja apvienotajā Izraēlas karalistē 965-927 gados pirms mūsu ēras. Cita starpā, viņš kļuva slavens ar jūdaisma galvenās svētnīcas – apbrīnojamā Jeruzalemes tempļa celtniecību.

Zālamana Jeruzalemes tempļa celtniecības apraksts iekļauts daudzos senebreju avotos. Tajā norādīts, ka Dievs aizliedza Zālamanam tempļa celtniecībā izmantot dzelzs darba rīkus: “Un kad tas nams tapa taisīts, tad to taisīja no pilnīgi kaltiem akmeņiem, tā ka ne veseris, nedz cirvis, nedz cits kāds dzelzs ierocis netika dzirdēts pie tā nama, kad to taisīja” (1.Ķēn. 6, 7). Interesanti, ka Dievs aizliedza izmantot dzelzs instrumentus tādēļ, ka instrumenti, kas varētu izraisīt asinsizliešanu un nāvi, nav piemēroti mieru mīloša tempļa celtniecībai.

Turklāt Zālamans bija iecerējis templi būvēt no cietā marmora un akmeņiem – kā tos iespējams apstrādāt bez stipriem instrumentiem? Izeja no stāvokļa atradās -, lūk kā par to teikts Talmudā: “Sacīja Šlomo (Zālamans) Toras gudrajiem, kā uzbūvēt templi, neizmantojot akmeņu griešanai un tēšanai nekādus dzelzs instrumentus? Atbildēja viņam: ir tārps Šamirs, ko atnesa Moše (Mozus) efoda akmeņiem. Viņš tiem vaicāja: kā mēs to atradīsim? Viņi viņam sacīja: paņem šedu un šeidu, velnu un velna māti, un piespied viņus tev atklāt”.

Asmodeja apmānīšana

Senajos apokrifos sastopami arī sīki aprakstu par to, kā Zālamans Šamiru ieguva. Tajos vēstīts par to, ka tajos laikos maģiskais tārps piederējis dēmonu valdniekam ar gaiļa kājām Asmodejam. Seno noslēpumu tulkotāji pastāstīja Zālamanam, kur atrodas kalns, uz kura dzīvo Asmodejs:

“Pie pašas virsotnes, - viņi teica, - ir avots. Tajā, atgriežoties no ikdienas klejojumiem, Asmodejs remdē slāpes. Padzēries viņš katru reizi apsedz avotu ar akmeni un uzliek tam zīmogu. Un katru reizi pārbauda, vai zīmogs nav aizskarts”.

Taču Zālamans izdomāja, kā Asmodeju piemānīt. Viņš aizsūtīja uz kalnu savu karavadoni, pavēlot, lai viņš paņem līdz ķēdi leopardiem, kušķīti vilnas un ar vīnu piepildītu zvērādu. Vēl Zālamans viņam iedeva savu gredzenu ar Dieva vārdu, kas nešķīstajam spēkam iedvestu šaušalas.

Ierodoties norādītajā vietā, karavadonis klintī zem avota izurba caurumu. Kad viss ūdens iztecēja, aizbāza caurumu ar vilnas kušķīti un, augstāk izurbis citu caurumu, piepildīja akmens dobumu ar vīnu. Vakarpusē no debesīm ieradās slāpju nomocītais Asmodejs, apskatīja avotu, un redzēdams, ka zīmogs nav aiztikts, novēla akmeni. Sajutis vīna smaržu, Asmodejs izbrīnījas, bet slāpes bija spēcīgas. Kad viņš noreiba, karavadonis lika lietā nešķīsteni savaldošo gredzenu un leoparda ķēdi. Tādā ceļā tārps Šamirs nonāca Zālamana rokās.

Lāzers no pagātnes

Lūk, kā Šamirs aprakstīts Vecās Derības apokrifā “Hada par Zālamanu”: “Zālamanam bija brīnišķīgs tārps ar nosaukumu “Šamirs”. Šim tārpam piemita cērtes un slīpēšanas spējas. Ar Šamira palīdzību aptēsa būvakmeņus templim un Zālamana namam, un veica dārgakmeņu slīpēšanu. Tārps bija mieža grauda lielumā un tā brīnumainajām īpašībām nespēja pretoties pat viscietākie priekšmeti.

Šamiru glabāja ietītu vilnas vatē svina traukā, kas bija piepildīts ar miežu klijām”.

Mūsdienās Izraēlā plaši pazīstams rabīns Zamirs Koens, kurš pēta Toru no mūsdienu zinātnes viedokļa. Pēc viņa domām Šamirs ir kāds instruments ar lāzera īpašībām. Lūk, ko viņš raksta:

“Pēdējā laikā dažādu materiālu griešanai arvien vairāk izplatās staru pielietošana, kas ļauj to veikt precīzāk un tīrāk.

Mūsdienās lāzerus izmanto daudzās nozarēs, no dimantu apstrādes līdz ķirurģiskām operācijām. Kaut gan starojumi, tāpat kā elektrība, dabā izplatīti, zinātne par šīm parādībām uzzinājusi tikai nesen, un spēja tās sākt izmantot tikai mūsu gadsimtā. Lāzerus sāka izgatavot un izmantot tikai pirms dažām desmitgadēm.

Izrādās, ka gandrīz pirms trim gadu tūkstošiem, kad ķēniņš Šlomo (Zālamans) būvēja Pirmo templi, Toras prātnieki zināja par staru izmantošanas iespēju cietu materiālu griešanai”.

Interesanti, ka Koens uzsver: Šamirs akmeni negrieza pats par sevi, bet ar savu starojumu. Saskaņā ar seniem avotiem izriet, ka vienkārši vajadzēja turēt Šamiru pretī vajadzīgajai vietai, un tā radītais starojums grieza akmeni.

Atcerieties frāzi no “Hagadas par Zālamanu”, kas stāstīja par Šamiru: “To glabāja ietītu vilnas vatē svina traukā, kas bija piepildīts ar miežu klijām”. Šeit viss ir interesants – kā zināms, mūsdienās tieši svinu izmanto kā aizsargājošu materiālu no kaitīgā radiācijas starojuma. Turklāt nesen veiktie eksperimenti pierādīja, ka daži augi, ieskaitot miežus, arī spēj absorbēt radioaktīvo starojumu. Līdzīgas īpašības piemīt arī vilnai. Izrādās, ka Šamira radītājs zināja, kā tā lietotājus pasargāt no staru slimības.

Vēl kāds interesants moments. Kā zināms, babilonieši iznīcināja Zālamana templi VI gadsimtā pirms mūsu ēras. Tomēr Tempļa kalnā, kur celtne atradās, saglabājušās ļoti senas sienas paliekas. Daļa šīs sienas pazīstama praktiski visiem – tas ir slavenais Raudu mūris, pie kura ierodas svētceļnieki no visas pasaules.

Taču reti kurš zina, ka Raudu mūra pamats atrodas dziļi zem zemes, tuneļos, kuru lielākā daļa apmeklētājiem slēgta. Tieši šeit atrodas viens no visnoslēpumainākajiem apskates objektiem pasaulē – Rietumu akmens. Tas ir milzīgs monolīts bloks, kura svaru vērtē 517 tonnas. Tā garums – 13,6 metri, augstums – 3 metri, bet platums aptuveni 3,3 metri.

Interesanti, ka zinātniskajā pasaulē joprojām nav atbildes uz jautājumu, ar kādu tehnoloģiju un instrumentu palīdzību šis milzīgais monolīts tika apstrādāts un nogādāts tā atrašanās vietā.

Apskatot Rietumu akmens fotogrāfiju, redzams krass kontrasts starp vēlāk ar rokām darinātu mūri un šo rūpīgi apstrādāto milzīgo monolīto bloku.

Kas zina, varbūt tā izgatavošanā piedalījies tiesu ķēniņa Zālamana maģiskais tārps Šamirs….