Digitālajā vidē ir parādījusies jauna protesta kustība ar nosaukumu QuitGPT. Tā aicina lietotājus atteikties no maksas abonementiem populārajam mākslīgā intelekta (MI) rīkam ChatGPT. Akcijas mērķis ir ar patērētāju spiediena palīdzību ietekmēt uzņēmuma OpenAI politiku un publisko pozicionējumu.
Kustību izveidoja aktīvistu un digitālo organizatoru grupa pēc tam, kad publiski kļuva zināms, ka OpenAI prezidents Gregs Brokmans un viņa dzīvesbiedre katrs ziedojuši 11,6 miljonus eiro politiskajai superkomitejai MAGA Inc., kas atbalsta ASV prezidentu Donaldu Trumpu.
Tieši šis fakts daļai lietotāju kļuva par pagrieziena punktu.
Politika, politika un vēlreiz politika
Sākotnēji QuitGPT koncentrējās uz vadības politiskajiem ziedojumiem, taču vēlāk argumentu loks paplašinājās. Kustības pārstāvji kritizē arī to, ka OpenAI noslēdz līgumus ar ASV federālajām iestādēm, piedāvājot MI rīkus, kuru pamatā ir uzņēmuma modeļi.
Īpašu rezonansi izraisīja informācija, ka ASV Imigrācijas un muitas dienests (ICE) izmanto CV atlases sistēmu, kas balstīta uz OpenAI modeli.
Ņemot vērā pretrunīgo ASV sabiedrības vērtējumu par ICE darbību, ChatGPT netiešā saistība ar šo iestādi kustības atbalstītājiem kalpoja kā papildu morāls arguments boikotam.
QuitGPT organizatori apgalvo, ka vairāk nekā 17 000 cilvēku ir parakstījuši apņemšanos atcelt vai plāno atcelt savus ChatGPT abonementus.
Šos skaitļus gan nav iespējams pārbaudīt, taču kampaņa īsā laikā kļuvusi par vienu no redzamākajiem mēģinājumiem izmantot abonēšanas ekonomiku kā spiediena instrumentu pret lielu MI uzņēmumu.
Neierasts mērķis
Atšķirībā no ierastajiem boikotiem, kas vērsti pret fiziskiem produktiem, piemēram, apavu, dzērienu vai apģērbu uzņēmumiem, šajā gadījumā mērķis ir digitāls rīks, kas daudziem integrēts gan profesionālajā, gan personīgajā ikdienā.
Atteikšanās no ChatGPT nozīmē ne tikai zīmola maiņu, bet arī funkcionālu pielāgošanos un iespējamu produktivitātes kritumu.
Turklāt neapmierinātību pastiprinājuši arī ar produktu saistīti lēmumi, tostarp populārā modeļa GPT-4o izņemšana un sponsorēto saišu ieviešana platformā. Šie soļi daļai lietotāju radījuši sajūtu, ka uzņēmums attālinās no sākotnējās misijas.
Kā nekā, OpenAI sākotnēji tika dibināts kā bezpeļņas organizācija ar deklarētu mērķi attīstīt mākslīgo vispārējo intelektu (AGI), ņemot vērā sabiedrības intereses.
2025. gadā uzņēmums pabeidza pāreju uz peļņas modeli, ko uzraudzīja izpilddirektors Sems Altmans. Šis solis daļā lietotāju radīja vilšanos, jo tas tika uztverts kā atkāpšanās no sākotnējiem principiem.
Tikmēr konkurenti, piemēram, Google ar savu MI rīku Gemini un Anthropic ar Claude, ir gatavi piesaistīt lietotājus, kuri nolemj mainīt platformu. QuitGPT tīmekļa vietne pat mudina izpētīt alternatīvas.
Pat ja QuitGPT kampaņa būtiski nesamazinās ChatGPT abonentu skaitu, tā iezīmē nozīmīgu tendenci. MI uzņēmumi vairs netiek uztverti kā politiski neitrāli tehnoloģiju nodrošinātāji. Sabiedrība arvien vairāk pievērš uzmanību vadības ziedojumiem, valdības līgumiem un ētiskajām nostādnēm.
Līdz ar to jautājums nav tikai par rīka funkcionalitāti vai inovāciju tempu. MI uzņēmumu reputācija arvien ciešāk saistās ar to politisko un ētisko caurskatāmību, sevišķi ņemot vērā to, ka mūsdienas it viss kļūst par politiku.
QuitGPT gadījums demonstrē, ka arī digitālie pakalpojumi var kļūt par mērķi koordinētam patērētāju protestam, un tas var ietekmēt to turpmāko attīstību.
https://notepad.lv/tehnologijas/maksligais-intelekts/kas-ir-quitgpt/