Kas dzīvo Mēness alās?

Noslēpumi un fakti, 2025., aprīlis

“Tunelis aizvien dziļāk veda Mēness dziļumā. Drīz vien Nezinītis jau vairs neslīdēja pa ledu, bet vienkārši krita kaut kādā bezdibenī. Pēkšņi bezdibeņa sienas pašķīrās uz malām un izzuda. Vēl minūte, un Nezinītis ieraudzīja, ka virs viņa uz visām pusēm pletās it kā viļņainiem mākoņiem klātas debesis…”.

Absolūts “caurums”?

Nikolaja Nosova pasakā “Nezinītis uz Mēness” galvenie varoņi iekrīt mūsu pavadoņa iekšienē un atklāj tur pilnīgi attīstītu civilizāciju.

Zinātnieki jau sen sapņo ielūkoties Selēnas dziļumos un, šķiet, viņu sapņiem drīz vien lemts piepildīties.

Lieta tāda, ka vēl pavisam nesen uz Mēness tika atklāti dziļumā vedoši gigantiski iegruvumi. Pirmo šādu alu Mariusa Pauguru rajonā pagājušajā gadā spējis atklāt un nofotografēt japāņu pavadonis Kaguya. “Alas” diametrs 65 m, bet dziļums (aptuveni) ne mazāk kā 80 m.

Speciālisti uzskata, ka tas ir lavas caurules velves sagruvums un senas vulkāniskas darbības apliecinājums. Taču, lai apstiprinātu savus secinājumus, alā nepieciešams ielūkoties, bet to pagaidām var izdarīt tikai ar pavadoņu palīdzību.

Pie lietas ķērās amerikāņi. Viņi savu pavadoni Lunar Reconnaisance Orbiter (LRO), kurš aprīkots ar spēcīgu aparatūru, notēmēja uz japāņu atklāto alu un izdarīja sēriju kvalitatīvu uzņēmumu, bet… iegruvuma dibens tā arī palika ēnā.

Pārsteigumi ar to nebeidzās. Turpinot kustību pa orbītu, amerikāņu pavadonis Selēnas (Sapņu Jūras) pretējā pusē atklāja un nofotografēja… precīzi tādu pašu alu, bet ar divreiz lielāku diametru! Tās dziļumu izmērīt neizdevās. Uz fotogrāfijām apgaismotajā daļā redzamas iegruvuma daļas – laukakmeņi, taču, kas atrodas dziļāk – atliek tikai minēt.

Ledus elle

Spraugas Mēnesī varētu būt ieeja ģeoloģisko brīnumu pasaulē, - saka Arizonas universitātes darbinieks Marks Robinsons. – Fotogrāfijas, kas izdarītas ar Kaguya un LRO aparātiem pierāda, ka šīs alas ir logi uz lavas caurulēm. Mēs zinām, ka tādi tuneļi varēja palikt neskarti, vismaz dažos segmentos, vairākus miljardus gadu. Tātad, nosēžoties tur vai nosūtot uz turieni savus robotus, daudz ko var uzzināt par Mēness ļoti tālo pagātni.

Zinātnieki uzskata, ka līdzīgi veidojumi kalpo par lielisku vietu kolonistu bāzes nometnei. Tiesa, temperatūra šajās alās ir 40 – 50 zemāka par nulli (pēc Celsija), toties tā ir nemainīga cauru gadu, par cik uz Mēness virsmas temperatūra mainās no plus 150 grādiem naktī līdz plus 100 grādiem dienā, kas ir mazāk komfortabli.