Savā ilgajā pastāvēšanas laikā tilts ir piedzīvojis daudz triumfu un kritienu, greznu svinību un nežēlīgu nāvessodu izpildi. Tas vairākkārt ir bijis arī kaujas lauks, tomēr vienmēr ir bijis uzticams atbalsts pilsētas iedzīvotājiem, lai kādas kaislības ap to būtu plosījušās.
Protams, tik krāsaina vēsture nevarēja paiet bez sekām, tāpēc Kārļa tiltu burtiski apvij daudzas jo daudzas leģendas.
Tilts savieno divus svarīgākos Senās Prāgas rajonus, Vecpilsētu un Mazpilsētu. XII gadsimtā tā vietā atradās senais Jūditas tilts, kas bija nosaukts skaistās Tīringenes karalienes Jūditas, Vladislava II sievas, vārdā. Tomēr pāris gadsimtus vēlāk šo tiltu iznīcināja plūdi, un tā piemiņai ir saglabājies tikai viens tornis, kas brīnumainā kārtā ir saglabājies Mazpilsētas pusē.
Jaunais tilts pār Vltavu tika uzcelts 1357.gadā pēc imperatora Kārļa IV pavēles. Vēlāk tas rika nosaukts šī monarha vārdā.
Pirmās leģendas
Tilta celtniecība prasīja ilgu laiku, vairāk nekā pusgadsimtu, un tas tika pabeigts tikai XV gadsimta sākumā. To projektēja slavenais arhitekts Petrs Parlērs, kurš nodarbojās arī ar galvaspilsētas Svētā Vita katedrāli.
Lai konstrukciju padarītu izturīgāku pret bieži pārplūstošās Vltavas upes kaprīzēm, betona javai tika piejaukti vistu olu baltumi. Šis triks nodrošināja tilta izcilo izturību, kas nu jau gadsimtiem ilgi izturējis plūdus un nav prasījis lielus remontdarbus.
Kārļa tilts ir majestātiska būve, 10 metrus plata un 16 laidumus gara. Tajā laikmetā tik grandioza konstrukcija pilsētas iedzīvotājus nevarēja atstāt vienaldzīgus, tāpēc par tā būvniecību uzreiz sāka stāstīt mistiskas leģendas. Dažas no tām var šķist amizantas, taču dažas no tām ir patiesi baisas.
Laimīgais datums
Leģenda vēsta, ka pirmā akmens ielikšanas datumu imperators Kārlis izvēlējās ar aktīvu astrologu palīdzību. Zināms, ka šis nozīmīgais notikums notika 1357.gada 9.jūnijā precīzi pulksten 5:31. šis datums ir lasāms vienādi gan no kreisās puses, gan no labās puses: 135797531, un tāpēc tam piemīt īpaša enerģija. Turklāt tieši šajā laikā notika mazā planētu parāde, tas ir, Saule, Zeme un Saturns atradās vienā līnijā.
Pēc astrologu domām, šādai labvēlīgai astroloģisko “apstākļu” sakritībai jaunajai, topošajai būvei bija jānes veiksmi un uzplaukumu. Jāsaka ka gudriem izrādījās taisnība.
Šķaudošais mazulis
Diezgan drūma leģenda vēsta par nelaimīgo celtnieku, kuram bija uzdots izveidot vienu no tikta laidumiem. Meistars nekādi nespēja precīzi veikt aprēķinus, un tad kādu dienu, kad viņš atkal strādāja pie rasējumiem, viņam parādījās velns. Ļaunais gars apsolīja savu palīdzību apmaiņai pret pirmā, kurš šķērsos jauno laidumu pēc tā atvēršanas, dvēseli. Celtnieks piekrita, bet pats nolēma, ka pāri tiltam vispirms sūtīs gaili, jo dvēsele pat nebija norādīta.
Tomēr velns arī nebija ar pliku roku ņemams, un pēc darbu pabeigšanas viņš uzvilināja uz tilta meistara sievu, kura bija gaidībās, un kura nolēma pirmā apsveikt savu vīru. Nākamajā dienā sieviete nomira, un arī mazulis neizdzīvoja…
Kopš tā laika virs Vltavas upes garāmgājēji bieži ir dzirdējuši bērna šķaudīšanu. Runāja, ka uz tilta parādījās nedzimušā bērna spoks, un neviens viņam nekādi nevarēja palīdzēt.
Par laimi, šoreiz ļaudis kļūdījās. Kādu dienu kāds ļoti steidzīgs cilvēks, izdzirdot šķaudīšanu, automātiski novēlēja neredzamajai būtnei veselību. Pārsteidzoši, bet spoks uzreiz nomierinājās un vairs nevienu nekad netraucēja.
Leģendas par tilta torni
Vecpilsētas tilta tornis tiek uzskatīts par vienu no skaistākajām gotiskajām celtnēm visā Eiropā. Tā celtniecība sākās vienlaikus ar tilta celtniecību, un tā bagātīgās dekorācijas izrietēja no tā, ka tornis papildus aizsardzības funkcijai kalpoja arī par galvenajiem vārtiem, caur kuriem Prāgas pilsētā iebrauca citu valstu vēstnieki.
Taču tornis ne vienmēr kalpoja kā improvizēta triumfa arka. Tas bieži vien kļuva par iebiedēšanas objektu. Tā pēc vienas Prāgas tautas sacelšanās apspiešanas 12tās iniciatoru galvas desmit gadus karājās dzelzs tīklos torņa augšējā galerijā. Saskaņā ar leģendu viņu dvēseles šeit mīt joprojām un naktīs var dzirdēt viņu klusos čukstus.
Šo nelaimīgo dvēseļu piemiņai tieši uz Vecpilsētas laukuma ietves tika iegravēti 12 balti krusti, kas ir redzami arī šodien.
Tornis ir atvērts apmeklētājiem, un skats no tā 47 metrus augstā skatu laukuma noteikti ir ikviena Čehijas galvaspilsētas apmeklētāja uzmanības vērts. Ja šo skatu laukumu apmeklēsiet 22.jūnijā, tad rietošās saules pēdējie stari norādīs uz Svētā Vita, kristīgā mocekļa un viena no Prāgas aizbildņiem, apbedījuma vietu.
Zināms it vēl viens interesants ticējums. Vecpilsētas torņa austrumu sienā starp daudzajiem ģerboņiem un statujām ir pieci zivju dzenīšu attēli. Prāgas iedzīvotāji uzskata ka tos var ieraudzīt tikai cilvēks ar tīru un gaišu dvēseli. Daudzi tūristi ar entuziasmu pieņem izaicinājumu, taču lielākajai daļai izdodas atrast tikai četrus putniņus, un tikai daži atrod piekto…
Leģendārās statujas
Sākotnēji Kārļa tilts bija bez jebkādiem rotājumiem. 30 graciozās statujas un skulpturālās grupas, kuras tūristi apbrīno mūsdienās, parādījās daudz vēlāk, XVIII gadsimtā. Visas skulptūras tika izgatavotas no mīksta smilšakmens, tāpēc laika gaitā, lietus un vēja ietekmē, tās ir zaudējušas savu svaigumu un skaistumu. Mūsdienās uz tilta atrodas tikai dažas kopijas, kas izgatavotas no laika apstākļiem izturīgāka materiāla, savukārt, oriģināli glabājas Prāgas Nacionālajā muzejā.
Svētā Jana Nepomucka statuja
Par visleģendārāko statuju uz Kārļa tilta tiek uzskatīta Svētā Jana Nepomucka statuja. Šis svētais, Prāgas aizbildnis, pilsētas iedzīvotāju vidū ir ļoti mīlēts un godāts. Viņa klātbūtne šeit nav nejaušība. Galu galā tieši no šejienes, no tilta, svētais moceklis tika iemests upē. Šī briesmīgā nāvessoda iemesls bija karaļa Vāclava IV dusmas par to, ka Jans, toreizējais karalienes biktstēvs, ļoti ievēroja grēksūdzes noslēpumu un atteicās apstiprināt monarha aizdomas par sievas neuzticību.
Mūsdienās tieši tajā vietā, kur svētais tika sodīts ar nāvi, atrodas neliela marmora plāksne ar krustu, ko ieskauj piecas zvaigznes.
Jana Nepomucka statuja Prāgas viesu vidū ir neticami populāra. Katru dienu to apmeklē tūkstošiem cilvēku, jo leģenda vēsta, ka svētā statujai piemīt spēks piepildīt vēlmes, ir tikai vienkārši jānostājas statujas priekšā, jāpasaka Janam savu vēlēšanos un pēc tam pārmaiņus no labās un kreisās puses ir jāpieskaras postamenta reljefiem.
Bārdainais vīrs
Vienīgā patiesi senā skulptūra, kas joprojām atrodas uz tilta, ir bareljefs, kuru tauta dēvē par Bārdaino vīru. Tas it kā attēlo vienu no senajiem celtniekiem un iepriekš atradās virs Juditina tilta trešā laiduma.
Jaunā tilta būvniecības laikā brīnumainā kārtā statuja saglabājās, un tā tika pārvietota tuvāk krastam un izmantota krastmalas mūra dekorēšanai. Lai Bārdainais vīrs jaunajā vietā neskumtu, tam tika uzticēts svarīgs uzdevums, prot, uzraudzīt ūdens līmeni upē. Bareljefs apzināti uzstādīts diezgan zemu, un tagad katrs Prāgas iedzīvotājs zina: ja Bārdainā vīra bārda ir slapja, tad ir jāgatavojas plūdiem.
Kārļa tilta ļaunie gari
Neskatoties uz svēto statuju pārbagātību, Kārļa tiltam ir arī savi ļaunie gari, kas, starp citu, brīnišķīgi jūtas un ne no viena nekautrējas. Lietainā laikā uz tilta margām var pamanīt nelielu, veiklu velnēnu. Viņa iecienītākā nodarbe ir pašportretu gleznošana un pēc tam garāmgājēju kaitināšana, cerot izdevīgi pārdot savus darbus.
Zem ceturtā laiduma dzīvo īsts ūdens gars, kuru dēvē par panu Jozefu. Viņš skaitās pats galvenais Čehijas ūdens gars, un it ļoti cienīts ne tikai savu padoto, bet arī pilsētnieku vidū. Senos laikos panam Jozefam patika iet cilvēkos, lai aprunātos un uzpīpētu pīpi. Runā, ka pirms vairākiem gadsimtiem viņam pat piederēja neliela laivu stacija.
Tomēr mūsdienu pasaulē mitoloģiskām personām klājas grūti, tāpēc pans Jozefs izvēlas lieku reizi nerādīties, bet turpina nodarboties ar savu galveno darbu, tas ir, māla podos vākt visas noslīkušās dvēseles. Lai ūdens garam nekad nepietrūktu podu, vietējie podnieki joprojām ved savus izstrādājumus un atstāj tos zem tilta. Galu galā nekad nevar zināt, kad atkal notiks kāda nelaime un jauna dvēsele nonāks pana Jozefa rokās.
Sargātājs
Kārļa tiltam ir arī savs sargātājs, bruņinieks Bruncviks, persona, kurš Čehijā ir tikpat populārs kā Odisejs Grieķijā vai Ivans Carevičs Krievijā.
Blakus tiltam, pašā Vltavas upes krastā, Mazpilsētas pusē, uz augsta postamenta stāv majestātiska Bruncvika statuja. Akmens bruņinieka rokas ir Burvju zobens, kas spēj nocirst ienaidnieku galvas pat nepieskaroties tām. Tomēr saskaņā ar leģendu Bruncvika īstais zobens ir iemūrēts kaut kur Kārļa tilta mūrī, un tieši šai relikvijai, nevis olu baltumiem cementā, ir jāpateicas tilta gadsimtiem ilgajai izturībai.
Prāgas iedzīvotāji tic, ka, ja pilsētai patiešām draudēs briesmas, Bruncviks atkal atdzīvosies, nokāps no sava augstā postamenta, pamās ar savu brīnumaino zobenu un acumirklī visus ienaidniekus uzvarēs. Tiesa, Prāga savas pastāvēšanas laikā ir pārcietusi daudzus ienaidnieku iebrukumus, taču Buncviks pilsētas iedzīvotajiem nekad nav nācis palīgā. Acīmredzot, ienaidnieks nebija pietiekami spēcīgs, un bruņinieks uzskatīja, ka tauta pati tiks galā.
Pat 2002.gadā, kad Čehijas galvaspilsētu piemeklēja katastrofāli plūdi, un ūdens gandrīz pilnībā appludināja Kārļa tiltu, Bruncvika statuja turpināja lepni stāvēt virs trakojošajiem viļņiem. Viņš palika savā postenī un drosmīgi izturēja stihijas uzbrukumu, kas, starp citu, tiltam nenodarīja būtiskus postījumus.
Kārļa tilts ir Prāgas dārgums un lepnums. Uz tā daudz ļaužu ir gandrīz jebkurā diennakts laikā, un, iespējams, tieši milzīgā tūristu pieplūduma dēļ tagad uz margām ir grūti pamanīt mazo velniņu vai dzirdēt sodīto dumpinieku nopūtas pie Vecpilsētas torņa. Lai labāk novērtētu tilta skaistumu, varenību un mistisko atmosfēru, vislabāk tiltu ir apmeklēt naktī vai agri no rīta. Šajos laikos tūristu šeit ir ievērojamo mazāk, un pastāv iespēja, ka tikai Svētais Jans Nepomucka uzzinās par jūsu slepeno vēlēšanos, un tad tā noteikti piepildīsies.
Komentāri (0)
Komentāru vēl nav.