Bet senie ēģiptieši, gatavojoties pēcnāves dzīvei, bija atbildīgāki par visām citām tautām.

Atšķirībā no vikingiem, viņi bērēs nenogalināja vergus un mirušā sievu. Viņiem tas nebija vajadzīgs, jo faraonu uz nākamo pasauli pavadīja ušabti, figūriņas, kurām bija jākļūst par dzīviem kalpiem mirušo valstībā. Septiņi simti šādu figūriņu, kas bija izgatavotas, lielu uzmanību pievēršot detaļām, tika atrastas faraona Seti I kapenēs. Uz šīm figūriņām bija uzraksts, kurā aprakstīti tās pienākumi, apmēram šādi: “Ai, tu, uštabi, rakstveža Nebseni tēls, ja mani aicinās vai man pavēlēs veikt darbu, kādu pēc kārtas veic tie, kas dzīvo pēcnāves dzīvi, lai jebkura nasta gulstas uz tevi, nevis uz mani, gan sējot, gan piepildot kanālus ar ūdeni, gan nesot smiltis no austrumiem uz rietumiem”.

Faraona mūmijai papildus kalpiem piederēja arī dažādi luksusa priekšmeti. Zelta un dārglietu izstrādājumi sākotnēji tika atrasti katra Ēģiptes valdnieks kapenēs. Diemžēl, tie vienmēr ir piesaistījuši kapu aplaupītāju uzmanību. Arheologiem ārkārtīgi reti izdevās atrast neskartu apbedījuma vietu.

1922.gadā pasaules laikraksti vēstīja par sensāciju, iepriekš nezināmu Tutanhamona kapeni. Šis faraons no XVIII dinastijas Ēģiptē valdīja XIV gadsimtā pirms mūsu ēras. Viņa apbedījuma kamerā atradās milzīgs skaits dažādu priekšmetu, tajā skaitā, unikāli juvelierizstrādājumi.

Starp šiem dārgumiem bija divi dunči, viens no zelta un otrs no dzels. Zinātniekus tas nepārsteidza, jo Tutanhamona valdīšanas laikā dzelzs vēl netika iegūts tāpēc to vērtēja augstāk par zeltu. Dzelzs avots bija vai nu nejauši atrasti tīrradņi, kas bija sastopami ļoti reti, vai arī “debesu dzelzs”. Senajiem ēģiptiešiem pat bija īpašs hieroglifs, kas apzīmēja metālu, ko satur dzelzs meteorīti.

Tutanhamona duncis nebija vienīgais senais priekšmets, kas izgatavots no meteoriskā dzelzs. Dzelzs nazis no Šumeru pilsētvalsts Ūras datējams ar XXXT gadsimtu pirms mūsu ēras, un dzelzs krelles, kas tika atrastas 1911.gadā netālu no Kairas, datējamas ar XXX gadsimtu. Izstrādājumi no meteoriskā dzelzs tika izgatavoti arī vēlāk. 1918.gadā vācu  arheologu ekspedīcija Tibetā atrada 10.6 kg smagu cilvēka skulptūru. Tā tika izgatavota XI gadsimtā no dzelzs gabala, kas nokrita no debesīm. Vienam no Indijas radžām XVII gadsimtā no meteorīta dzelzs tika izkalts vesels ieroču komplekts: duncis, divi zobeni un šķēpa uzgalis.

Kāpēc cilvēki turpināja lietot meteorisko dzelzi, ja viņiem jau bija daudz parastā dzelzs? Atbildi sniedz viena rinda Tutanhamona kapa dunču aprakstā: “Asmens ir izgatavots no homogēna metāla, ko nav skārusi korozija”. Neskatoties uz pagājušajiem trīs tūkstošiem gadu, uz asmens nebija ne mazāko rūsas pēdu. Tas pats attiecas arī uz citiem no meteoriskā dzelzs izgatavotiem priekšmetiem. Tie ir saglabājušies neskarti un nav sarūsējuši pēdējo gadsimtu un tūkstošgažu laikā.

2016.gadā Milānas Tehniskās Universitātes pētnieku komanda nogādāja uz Kairas muzeju, kur glabājās Tutanhamona duncis, īpašu ierīci, rentgena fluoriscences spektrometru. Ar tā palīdzību tika noteikts precīzs metāla sastāvs, no kura senie kalēji kaldināja šo ieroci. Bez dzelzs tas saturēja 11% niķeļa un kobalta, fosfora, oglekļa un sēra piedevas. Tieši šāds sastāvs ir raksturīgs dzelzs meteorītiem, kas dažkārt nokrīt uz mūsu planētas.

Dažādu elementu attiecība ļāva identificēt pašu meteorītu. 2000.gadā netālu no Khargas oāzes tika atrasts senatnē nokrituša dzelzs meteorīta fragments. Tā sastāvs ir pilnīgi identisks metālam, no kura tika izgatavots Tutanhamona duncis. Meteorītam šķērsojot atmosfēru, tas sašķīda gabalos. ZIV gadsimtā pirms mūsu ēras vienu vai vairākus no tiem atrada kāds faraons līdzgaitnieks. Viņš to pasniedza valdniekam, un senie ēģiptiešu kalēji izgatavoja šo dunci no metāla, ko atsūtīja pašas debesis.