Datora darbības palēnināšanās ir viena no visbiežāk sastopajām problēmām lietotājiem. Lēna datora darbības cēloņi ir dažādi un bieži vien tie ir savstarpēji saistīti. Tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka nepieciešams iegādāties jaunu ierīci – lielāko daļu problēmu var atrisināt, identificējot tās programmatūras vai aparatūras līmenī.
Mūsdienu datori spēj vienlaikus darbināt daudzas programmas, taču tieši tāpēc ne vienmēr ir viegli saprast, kas īsti izraisa veiktspējas kritumu. Kā izvairīties no ilgstošas lēnuma pieredzes un atgūt optimālu datora veiktspēju?
Nepietiekama brīvā vieta cietajā diskā
Dators kā iekšējo atmiņu izmanto SSD vai HDD. SSD ir ātrāki, uzticamāki un patērē mazāk enerģijas, tāpēc lielākā daļa jauno datoru ir aprīkoti tieši ar tiem. Viena no izplatītākajām problēmām ir pārāk pilns disks.
Ja disks ir pārslogots un atlikušās vietas kļūst mazāk par 20%, dators sāk “meklēt” vietu, kur saglabāt failus. Sistēmai sāk trūkst brīvas vietas atjauninājumiem, kļūst grūtāk efektīvi pārvaldīt pagaidu failus un programmu datus.
Lai saglabātu brīvo vietu, regulāri:
- dzēsiet nevajadzīgus failus,
- pārvietojiet daļu datu uz mākoņkrātuvi (piemēram, Google Drive vai OneDrive),
- iztukšojiet atkritni.
Ja dators ir aprīkots ar HDD – apsveriet diska defragmentāciju. SSD gadījumā galvenais ir atbrīvot vietu un saglabāt vismaz 20-30% brīvu vietu diskā, lai sistēma darbotos efektīvi.
Operatīvas atmiņas un resursu pārmērīga izmantošana
Katram datoram ir ierobežota RAM (operatīvā atmiņa), kas nosaka, cik daudz programmu vienlaikus var darboties ātri un stabilā režīmā. Ja darbojas pārāk daudz lietotņu vienlaikus vai fona procesi – dators sāk lēnāk reaģēt uz lietotāja darbībām. Pat ja tiek aizverts programmas logs, daļa procesu var turpināt darboties fonā.
Lai izvairīties no tā, atveriet “Uzdevumu pārvaldnieku” ar Ctrl + Shift + Esc. Šādā veidā var pārbaudīt kuras programmas patērē visvairāk resursu un aizvert tās, kas šobrīd nav nepieciešamas.
Pārmerīgs siltums
Dators var palēnināties, ja procesors vai videokarte pārkarst. Tas notiek, jo sistēma automātiski samazina veiktspēju, lai nepieļautu bojājumus. Pārkaršana var izraisīt arī ventilatora skaļu darbību, sistēmas avārijas vai datu zudumu. Ja pamanāt, ka dators pārkarst, ieteicams:
- pārbaudīt temperatūru ar monitoringa rīkiem,
- notīrit ventilators un nodrošināt brīvu vietu gaisa cirkulācijai,
- uzlabojiet dzesēšanas sistēmu vai nomainiet ventilatorus, ja nepieciešams.
Vīrusi un ļaunprogrammatūra
Ja dators paliek lēns bez redzama iemesla, iespējams, vīrusi un ļaunprogrammatūra var slēpties fonā. Šāda tipa programmatūra var vākt personisko informāciju, izmantot sistēmas resursus savām darbībām vai pat kaitēt lietotāja failiem.
Lai atrisinātu šo problēmu un pasargāt savu datoru no vīrusiem:
- izmantojiet uzticamu antivīrusu programmu,
- veiciet pilnu sistēmas skenēšanu un noņemiet potenciālos draudus,
- iestatiet regulāru un automātisku skenēšanu.
Svarīgi atcerēties – lejupielādējiet programmatūru tikai no uzticamiem avotiem un izvairieties no aizdomīgām saitēm.
Novecojuša programmatūra
Novecojušas operētājsistēmas vai lietotņu atjauninājumi var kļūst lēni, neaizsargāti un pat saderības problēmu avots. Ja operētājsistēma vai programmas netiek atjauninātās, tas palēnina datoru un padara to neaizsargātu pret drošības riskiem.
Tāpēc ir svarīgi regulāri veikt sistēmas un lietotņu atjaunošanu. Tie satur kļūdu labojumus, optimizāciju un drošības uzlabojumus, kas palīdz saglabāt datora ātrumu un stabilitāti.
Aparatūras ierobežojumi
Pat ar rūpīgu programmatūras uzturēšanu vecāks dators var kļūt lēns, jo procesors, RAM vai cietais disks vairs neatbilst jaunājajām sistēmas prasībām. Ja problēmas atkārtojas bieži, iespējams, ir vērts apsvērt aparatūras modernizāciju – piemēram, papildu RAM, SSD vai jaunu procesoru.
https://notepad.lv/noderigi/kapec-dators-peksni-klust-lens-biezakie-iemesli-un-risinajumi/