Sekojot dispečera norādījumiem, pēc pacelšanās lidmašīna pacēlās 400 metru augstumā un devās uz punktu, kuram izejot cauri, tai vajadzēja sasniegt 6400 metru augstumu un tādā augstuma lidot līdz Sanfrancisko. Augstuma maiņa noritēja gludi. Tajā brīdī laineris atradās aptuveni pusceļā starp Honolulu un Sanfrancisko, Klusā okeāna vidū.
Pēc manevra, lai samazinātu lielo ātrumu, borta inženieris samazināja dzinēja jaudu. Pēkšņi vadības ierīces sāka vibrēt, un lidmašīna sāka uzvesties nestabili. Apkalpe konstatēja, ka pirmā dzinēja (malējā kreisā) apgriezieni bija strauji palielinājušies, un tā mēģināja samazināt propelleru gaisa padevi, taču bez panākumiem. Tad komandieris pavēlēja to izslēgt. Arī to neizdevās izdarīt, un propelleris paātrinājās līdz lielam ātrumam. Darbojoties autorotācijas režīmā, tas radīja aerodinamisku pretestību.
Gaisa ātrums strauji samazinājās un lidmašīna sāka samazināt augstumu. Apkalpe sazinājās ar meteoroloģisko kuģi “November”, kas atradās šajā apgabalā un ziņoja par iespējamu ūdens līmeņa celšanos. Lai samazinātu nolaišanās ātrumu, tika palielināta atlikušo trīs dzinēju jauta. Šajā brīdī apkalpe pamanīja, 4.dzinējs (malējais labais) nedod nepieciešamo jaudu. Tad komandieris nolēma samazināt tā apgriezienus.
Lidmašīna turpināja zaudēt augstumu un avārijas nosēšanās šķita neizbēgama. Apkalpe virzīja laineri ASV krasta apsardzes patruļkuģa “Pontcartrain” virzienā, kas atradās netālu no kuģa “Novmber”. Pasažieri salonā jau bija uzvilkuši glābšanas vestes, un stjuartes bija sniegušas norādījumus par glābšanas plostu atvēršanu. Daļa pasažieru tika izvesti no lidmašīnas astes daļas, jo kapteinis paredzēja, ka, lidmašīnai saduroties ar ūdeni, astes daļa varētu atdalīties, bērni turklāt tika nosēdināti uz grīdas.
Nolaišanās laikā kapteinis saprot, ka Boeing var uzturēt horizontālu lidojumu. Tomēr, ņemot vērā nenoslogoto propelleru augsto pretestību, degvielas, lai sasniegtu Honolulu vai Sanfrancisko, nepietiks. Tad viņš nolaišanos nolemj atlikt līdz rītausmai, lai, sadedzinot degvielu. Laineris kļūtu vieglāks, lai labāk sagatavotos un kuģu apkalpēm atvieglotu glābšanas operāciju veikšanu. Lidmašīna sāka riņķot 600 metru augstumā, un pasažieriem tika atļauts salonā brīvi pārvietoties un smēķēt. Drīz pārstāja darboties ceturtais dzinējs, bet tā propellers darbojās normāli. Lidmašīna turpina uzturēt augstumu.
Agri no rīta patruļkuģa apkalpe pāri okeāna virsmai klāj putu celiņu, lai palīdzētu pilotiem noteikt lidmašīnas augstumu virs ūdens un novērtētu izlijušās degvielas aizdegšanos, ja lidmašīna gadījumā tiktu sadragāta. Pēc nosēšanās pieejas testa pabeigšanas, pēc kapteiņa pavēles, stūrmanis un borta inženieris atstāja savas darba vietas. Salonā atskanēja komandiera balss: “Gatavojieties triecienam un ieņemiet drošas pozīcijas!”. Smagā mašīna izlīdzinājās virs ūdens un pulksten 6:15 no rīta Boeing 377 nosēdās Klusajā okeānā.
Pirmais pieskāriens bija vājš, bet tad spēcīgs trieciens ar vilni pagrieza lidmašīnu par 180 grādiem. Trieciena rezultātā aste tika nopietni bojāta. Boeing ienira zem ūdens, bet dažu sekunžu laikā iznira virspusē un apstājās. Sākās evakuācija. Pasažieri izkāpa uz piepūšamajiem plostiem. Komandieris bija pēdējais, kas pameta lidmašīnu. Lidmašīna nogrima. Visi 24 pasažieri un 7 apkalpes locekļi atradās uz “Pontchartrain” klāja. Bojā gāja tikai dzīvnieki, kas atradās kravas telpā: divi suņi, papagailis un 3300 kanārijputniņi.
Izmeklēšanu apgrūtināja fakts, ka lidmašīnu nebija iespējams izpētīt, jo tā atradās okeāna dibenā. Šajā sakarā visa izmeklēšana balstījās uz loģiskiem secinājumiem, kas balstīti uz esošajām zināšanām un pieredzi.
Bija acīmredzams, ka lidojuma laikā bija notikušas divas neatkarīgas mehāniskas kļūmes. Pirmā bija 1.dzinējā. Komisija nonāca pie secinājuma, ka elektrostacijā bija notikusi kļūme, kas ietekmēja sistēmas daļu, kas ir kopīga ātruma uzturēšanai un propellera regulēšanai. Vēlāk tika konstatēti vēl divi līdzīgi gadījumi, kuros cēlonis bija propellera peldošā gultņa atteikšanās. Pēc tam visos šāda veida gaisa kuģus sāka aprīkot ar jauna dizaina peldošiem gultņiem. Visticamākais otrās kļūmes, kas izraisīja 4.dzinēja izslēgšanu, cēlonis bija mehāniskā kompresora piedziņas atteikšanās.
Šajā situācijā apkalpe pieņēma vienīgo pareizo lēmumu – nolaisties Klusajā okeānā. Par laimi, šajā apgabalā atradās ASV Jūras spēku kuģi, un cilvēkiem, kas uz tiem atradās, bija nozīmīga loma, lai lidmašīna uz ūdens varētu veiksmīgi nosēsties. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad liela pasažieru lidmašīna ir avarējusi bez upuriem.
