Mīlasstāsts... detektīvseriāls... ņemot vērā vampīrus, arī fantāzijas filma... un vēl ar izteiktu ironiju. „Krēslas stunda” ir tas viss, tomēr šajā gadījumā nosaukt žanru nozīmē nepateikt neko. Ne jau tas sagādāja kulta seriāla statusu „Krēslas stundai” tās neilgās pastāvēšanas laikā (pēc nepilnas vienas sezonas uzņemšanas, lai kā par tā turpinājumu cīnījās gan paši veidotāji, gan plašais fanu loks, seriāls kļuva par kārtējo no Amerikas scenāristu streika upuriem). „Krēslas stundai” neapšaubāmi piemīt tā īpašā noslēpumainības un kaisles aura, erotisms un hipnotizējošā seksualitāte, kas raksturīga labākajiem no vampīrfilmu žanra paraugiem. Jo vampīrus taču nesasaista tik daudz likumu, kas ierobežo cilvēkus – ne nāve, ne laika ritējums uz viņiem neattiecas. Ar vampīru tēmu saistītais mūžīgās jaunības kults „Krēslas stundā” nozīmē ļoti skaistu un jauneklīgu galveno lomu atveidotāju ansambli – anglieti Sofiju Mailzu, talantīgo Džeisonu Doringu, „liktenīgo skaistuli” Šenenu Sosemonu.
Savukārt galvenās lomas – vampīra Mika Sentdžona – atveidotājs austrālietis Alekss O'Lohlins ir tieši tāds varonis, kādu visas sievietes gribētu redzēt sava glābēja un liktenīgā vīrieša lomā.

Vampīri neapšaubāmi ir tieši šobrīd vismodernākā tēma izklaides biznesā, interese par viņiem ir patiešām milzīga. Bet patiesībā jau katrai desmitgadei ir sava slavena vampīrfilma vai televīzijas seriāls par šo tēmu. Tagad mēs visi jau zinām Edvardu no „Krēslas” filmām, taču brīdī, kad parādījās seriāls „Krēslas stunda”, līdz pirmajai „Krēslas” filmai bija vēl vesels gads gaidāms. Un tieši seriāls „Krēslas stunda” iezīmēja vairākus jaunus aspektus ierastajās vampīru tēmās. Nekad līdz tam vampīri vēl nebija rādīti tik reālistiski, ļaujot tiem kļūt par tādiem kā mūsdienu romantiskajiem elkiem, kuros tik viegli iemīlēties! Nekādu leļļu, goblinu un dēmonu kā "Bafijā", "Supernatural" vai "Amuletā" šajā seriālā nebūs. Visi mītiskie elementi par vampīriem „Krēslas stundā” ir reducēti līdz minimumam. Paliek tikai tāda kā īpaša diēta, kas dod iemeslu piešķirt galvenajam varonim neparastas spējas. Tas, ar ko Miks Sentdžons atšķiras no mirstīgajiem, uzreiz nemaz nav tik pamanāmi. Viņš ir drīzāk līdzīgs slepkavam Deksteram no tāda paša nosaukuma seriāla, kuram arī piemīt kas šausminošs, tomēr viņš darbojas pēc noteikta ētiskā koda. Un tieši šis „parastums” seriāla vampīrus padara daudz iespaidīgākus un biedējošākus nekā visi iespējamie specefekti un liek domāt par tiem vampīriem, kas patiešām dzīvo starp mums un varbūt nesūc asinis, bet laupa kaut vai spēku un enerģiju.

Tāpat jauns bija seriāla aspekts – vampīrs, kas nevēlas cilvēkiem kost, „labais puisis”. Miks ir vēl „jauns” vampīrs, pārvērsts par tādu tikai pirms 60 gadiem, turklāt pārvērsts pret paša gribu. Viņš nav laimīgs būt par vampīru, tā nav viņa paša izvēle. Miks joprojām atceras, kā ir būt mirstīgam, nicina vampīrus, kas uztver cilvēkus tikai kā barību. Viņš pat noliedz visu to, ko viņam piedāvā vampīra stāvoklis, un tiecas atkal būt mirstīgais. Viena no Mika svarīgākajām atziņām nemaz nav priecīga – kad dzīvo mūžīgi, pagātne agrāk vai vēlāk vienmēr atkal atgādina par sevi.

Resursi internetā:
http://www.imdb.com/title/tt0955346/
http://en.wikipedia.org/wiki/Moonlight_%28TV_serie…