Kabineta spēļu priekšrocība pret kaut vai tām pašām brīvdabas spēlēm ir tāda, ka nav nepieciešams radīt milzīgas dekorācijas būvējot pilsētas un citus svarīgus objektus. Tāpat materiālais ieguldījums spēlē ir daudz mazāks nekā tas būtu īrējot veselu poligonu.
Visa spēles vide tiek radīta vārdiski.
Parasti visu ar spēli saistīto informāciju meistars paziņo tieši pirms pašas spēles sākšanās. Tādā veidā meistars praktiski rada trīsdimensiju spēles pasauli visos tās tehniskajos aspektos.
Tāpat kabineta lomu spēles ir daudz saspringtākas nekā brīvdabas vai pilsētas spēles. Tā kā eksistē laika un vietas ierobežojumi, ir nepieciešams pagūt izspēlēt ieplānoto sižetu noteiktajā laika sprīdī.
Kabineta lomu spēļu rāmjos tiek izdalīti divi galvenie spēles veidi: Imidža un informācijas.
Imidža spēles raksturo detalizēts sižets, kurš tiek maksimāli tuvu atspēlēts. Tas padara spēli līdzīgu iestudētai teātra lugai. Galvenais mērķis ir spilgti nospēlēt savu lomu un stingri pieturēties pie izstrādātā sižeta.
Informatīvās kabineta spēles atšķiras ar savu improvizācijas pakāpi. Parasti spēlētājiem ir vispārēja informācija par pasauli, kurā tie atrodas un uzdevumiem, kuri spēles gaitā ir jāizanalizē un ar to palīdzību jānonāk pie uzdotā mērķa.
Šajās spēlēs visus spēlētājus kontrolē meistars, kurš rada katram spēlētājam atsevišķu mērķi, kura izpildi kontrolē, un kuru pilnīgi iespējams, ka nebūs iespējams izpildīt līdz spēles galam tā kā automātiska mērķa izpilde lomu spēlēs nav iespējama
Oriģinālu lasiet šeit