Par ko sapņo princeses?
Reiz dzīvoja meitenīte. Un no vairuma citu meitenīšu viņa atšķīrās ar to, ka bija... Nē, ne princese, bet tuvu tam. Viņas tētis – lords un pērs, mamma – lēdija no pēru ģimenes, bet pēri – tā jau ir pavisam augstākā britu aristokrātija, pati augstdzimušākā un titulētākā. Tiesa, reizēm būt lordam un pēram vispār nenozīmē, ka ir daudz naudas un gulēšana ir uz zīda palagiem. Katrā gadījumā, mūsdienu pasaulē. Taču jaunajai Kressidai Hearai, vikonta Blekenhema meitai, grēks bija sūdzēties par dzīvi – jo viņas tētiņš bija solīds izdevējs, dažus gadus vadīja koncernu Pearson un pat ieņēma godājamo Karaliskā botāniskā dārza vadītāja posteni.
Tiesa, Maiklam Džonam Hearam bija īpaši priekšstati par bērnu audzināšanu – tā, katru gadu visa ģimene pameta komfortablo Londonu un devās uz muižu Rietumskotijā, kur arī pavadīja daļu vasaras nelielā mājiņā. Saliņā nebija elektrības, televizora un telefona, bet godājamais vikonts ieguva pārtiku tikai ar zivju zveju. Toties tik romantiski! Vakariņoja sveču gaismā, un lorda Blekenhems stāstīja saviem bērniem senas leģendas un biedējošas pasakas – kāds plašums bērnu fantāzijām!
Par mīļāko Kressidas leģendu kļuva stāsts par atnācējiem no tālajiem ziemeļiem, drosmīgajiem un niknajiem vikingiem, kuri nodibināja Hibrīdu salās savu karalisti. Un vēl meitenīte ļoti mīlēja pasakas par drakoniem un pat pati tās sacerēja, brīvi apvienojot savas fantāzijas ar stāstiem par ziemeļu karotājiem. Un kad meitenīte izauga, pabeidza angļu valodas fakultāti Oksfordas universitātē un Londonas Svētā Martina mākslas koledžu, izgāja pie vīra apprecoties ar Saimonu Kouelu un zemdēja meitu Meiziju (tagad bērneļi jau ir trīs), Kressidai sagribējās pastāstīt par savien drakoniem visai pasaulei... Tā arī parādījās šīs grāmatas.
Vai viegli būt par vikingu?
Ikkings Asinskārā Karūsa III bija izcils Varonis-Vikings. Ievērojams karavadonis, prasmīgs kaujinieks ar zobeniem un slavens naturālists-amatieris, viņš kļuva slavens visās vikingu zemēs kā “Drakonu apvārdotājs”, kuram ir noslēpumaina vara pār šiem dīvainajiem radījumiem. Taču tā nebija visu laiku...
“Kā pieradināt drakonu”
Uz mežonīgās, vējainās Oluhas salas dzīvoja lepnā un skarbā Pinkaino Huligānu cilts, slavenu karotāju un drakonu pakļāvēju cilts. Bet drakonu tajos tālajos laikos bija milzum daudz! Un kādu... Milzīgi drūmi radījumi planēja debesīs veidojot ligzdas krauju virsotnēs. Sīkas lidojošas ķirzakas ložņāja bariem medījot putnus un peles. Bet bija vēl... tss!.. varenie Jūras Drakoni, tikšanās ar kuriem nozīmēja drošu nāvi. Kopumā, jauts bija laiciņš.
Un dzīvoja tajos laikos Oluhā jaunais Pinkaino Huligānu Kroņprincis ar lepnu vārdu Ikkings Asinskārā Karūsa III. Un klājās viņam... Jo taču vajadzēja atbilst nākamās cilts Cerības un Balsta augstajam nosaukumam. Bet kā to izdarīt, ja tu esi vājš, kautrīgs, piekāpīgs un vienaudži tevi saukā pat Ikkingu Nederīgo? Un lūk pienāk brīdis, kad Ikkings var pierādīt visiem visiem visiem, bet galvenais – savam tēvam, vikingu vadonim Stoikam Apjomīgajam, ka viņa vienīgais dēls arī nav ar vaļa ūsu pašūts! Ka viņš ir īstens Huligāns un nākamais varonis! Priekš tam ir jāiztur Pārbaudījums notverot un pakļaujot sev drakonu. Ar to taču visi Huligāni nodarbojas, vienkārša lieta. Tam pašam Stoikam pat divi drakoni – vispār, tādēļ jau viņš ir vadonis. Tiesa, iespējamās neveiksmes cena ir augsta – neprašu, kurš izgāzis Drakona Audzināšanas Pārbaudījumu, izdzen no cilts uz visiem laikiem. Jo Ciltij, kuras devīze – “Izdzīvo stiprākais!” nav vajadzīgi neveiksminieki.
Rituāls norisinās trijos posmos. No sākuma pārbaudāmajiem pusaudžiem vajag nodemonstrēt savu Zagšanas mākslu savācot nākamo mīluli no Drakonu Bērnudārza, kurā līdz laikam snauduļo tūkstoši mazo radībiņu. Pa vienam viņi nav pārāk bīstami, taču barā atgādina piranju baru: metīsies virsū – līdz kauliem apgrauzīs! Saglabājot rokas, kājas veselas un iegūstot drakonu, jaunajiem Huligāniem vajag viņu patstāvīgi izaudzināt. Apmācības process aizņem četrus mēnešus, pēc kā iesācējam vikingam vajag iziet noslēdzošo Svinīgo Iesvētīšanu Jaunajos Varoņos.
Dresēšanas procesā palīdzēs profesora Drablinga grāmata “Kā pieradināt drakonus”, kuru nozaga lielais karotājs Muldoņa Kliedzējs pa taisno no Ostolopas Publiskās Bibliotēkas. Lieliska lieta – krāšņs foliants biezā ādas iesējumā ar vītiem apzeltītiem burtiem un lielām zelta aizverēm. Ak, vai, visa gudrība atduras vienā padomā visiem dzīves gadījumiem: “KLIEDZIET UZ VIŅU! (jo skaļāk, jo labāk)”.
Pietiekami izcieties bailes, Ikkings tomēr noķēra savu drakonu. Tiesa, tas izrādījās sīks, nemanāms, un pie viena bezzobains. Un kaut arī ilknis drakoniņam tomēr izauga, taču bija jau par vēlu – iesauka Bezzobītis pielipa uz visiem laikiem. Tomēr Bezzobītis un Ikings saderēja kopā vislabāk un kopā pārdzīvoja pašus neticamākos piedzīvojumus! Viņi nogalināja briesmīgo Jūras Drakonu, atrada lielākā pirāta Melnbārža Ololtelovogo dārgumus, piemānīja cietsirdīgos romiešus, novērsa vikingu strīdus, cīnījās par Pazaudētajām Karaļa Relikvijām un vēl daudz ko sastrādāja... Pietika ducim romānu, un tas neskaitot daudzumu sāņu līniju un materiālus par visumu.
Kur dzīvojas drakoni?
Cikla darbība galvenokārt norisinās Salās, kuras izvietotas Iekšējā Okeānā, kaut arī daudz vēlākās grāmatās varoņus “aiznes” arī uz Cietzemi. Pasaule it kā kā mūsējā – precīzāk, agro viduslaiku pasakas variants. Galvenie sērijas varoņi ir no Pinkaino Huligānu cilts, kura dzīvo uz Oluhas salas – diezgan nepatīkamā vietiņā.
Oluhai kaimiņos izvvietojušās Ostolopas Salas, uz kurām mīt cita vikingu cilts – Nežēlīgie Ostolopi, nesamierināmie Pinkaino Huligānu. Vispār, briesmu gadījumā ciltis apvienojas un kopā cīnās pret ienaidnieku. Uz daudz tālākām salām dzīvo nu pavisam šaubīgas personības, kaut kas līdzīgs mežonīgiem vikingiem-pirātiem, Histēriķu (pilnīgi psihi!) un pat kanibālu ciltis. Nu bet uz Cietzemi kārtīgu vikingu pat ar roņa kautķermeni neaizmānīsi – tur tādas šausmas notiek!
No visiem cilvēkiem tikai vikingiem izdevās pieradināt nelielus drakonus, kurus pēc tam izmanto medībās un zivju zvejā. Tādi drakoni sasniedz suņu-labradoru izmērus. Jaunie drakoniņi, kurus iegūst zēni, dabiski, nav tik lieli, taču ar laiku izaug. Drakoni var lidot, izspļaut uguni un līdz piecām minūtēm pavadīt zem ūdens. Viņi ir saprātīgi, par ko vikingi ilgu laiku nenojauta, - Ikkings kļuva par pirmo, kurš iemācījās drakonu valodu. Valoda ir diezgan sarežģīta un sastāv no asiem kliedzieniem, knikšķiem un citām skaņām, kuras cilvēkam atdarināt ir ļoti grūti. Vikingi izdala vairākas drakonu sugas – Šausmīgais Briesmonis, Čūskulis, Pērkonis, Parastais Brūnais, Parastais Dārza (patiesībā to ir daudz vairāk, vienkārši vikingi līdz laikam tos nezināja).
Lai vadītu mīluļus, eksistē īpašas Drakonu Motivācijas: Pateicība (drakoniem tā nav pazīstama, tādēļ netiek izmantota), Bailes, Skopums, Slavas Kāre, Atriebības Alkas, Anekdotes un Mīklas. Bez parastajiem medību eksistē vēl milzīgi lidojošie drakoni (kurus, vispār, jau daudzus gadsimtus neviens nav redzējis) un Jūras Drakoni – lūk tos vikingiem izdevās redzēt. Divi no retas sugas Jūrdrakonuss Gigantikus Maksimus uztaisīja ķīviņu uz Oluhas salas, un šo skatu Huligāni un Ostolopi līdz pašai nāvei neaizmirsīs.
Stādieties priekšā zvēru divdesmit reizes lielāku par pašu lielāko tiranozauru. Tas drīzāk ir kalns, nevis dzīvā būtne, - milzīgs, spīdīgs, ļaunīgs kalns. Tā kažoks tik blīvi cauraudzis ar gliemežvākiem, ka ir līdzīgs ar dārgakmeņiem nosētām bruņām, taču uz locītavām un ieplakām, tur, kur sīkiem vēžveidīgajiem un koraļiem nebija aiz kā aizķerties, bija visā krāšņumā redzama viņa patiesā krāsa. Krāšņs, tumši zaļš, it kā paša okeāna krāsa.
“Kā pieradināt drakonu”
Cikla galvenais varonis – pusaudzis, bet pēc tam jauneklis Ikkings, - atšķirībā no vecākiem un ciltsbiedriem, nav liels augumā un ne pārāk stiprs, toties viņam ir varonīgs ruds matu ērkulis. Tomēr viņš nepavisam nav gļēvulis un, pats galvenais, visai gudrs (pēc vikingu mērauklas – ģeniāls). Ikkings ilgu laiku tika uzskatīts par nederīgu karotāju, kamēr viņš nesaprata, ka viņu, kreili, nepareizi mācīja kauties. Ieguvis savā īpašuma sava senča, slavenā pirāta Melnbārža, arī kreiļa, Vētraszobenu, Ikkings kļuva slavens kā nepārspēts asmeņa meistars. Ilgu laiku Ikkingam bija viens mīlulis, Bezzobītis, bet pēc tam parādījās jājamais lidojošais drakons Vējsitis.
Uzticamais Ikkinga pavadonis – Parastais Dārza drakons Bezzobītis. No sākuma viņš ir neticami neveikls – sīciņš, apmēram pūdeļa izmēra un bez ilkņiem. Pie tam vēl kaprīzs, neparedzams, slinks, pats sev prātā... Vispār, tas vēl tips, zaļš ar sarkanu.
Pietika tikai ieskatīties viņa lielajās, nevainīgajās acīs, kuras ieskāva biezas skropstas, un kļuva skaidrs – morāle viņam ir nezināma. Ar tādām acīm izsenis slaveni slepkavas. Neticat – pasauciet sev draugos krokodilu vai haizivi.
“Kā pieradināt drakonu”
Tomēr tieši Bezzobis izrādījās pirmais vēsturē drakons, kurš pārkāpa likumu, - uzspļaujot drošībai, pēc paša gribas devās palīgā Saimniekam (vispārzināms, ka drakoni ir uzticīgi saviem pavēlniekiem tikai saprātīgās robežās). Bet pēc daudziem piedzīvojumiem izrādījās, ka Bezzobis patiesībā – jaunais Jūrdarkonuss Gigantikus Maksimus. Tā ka viņš vēl parādīs!
Vairuma Ikkinga piedzīvojumu dalībnieks – viņa labākais draugs un vienaudzis Zivkājis. Viņš stipri šķielē, cieš no astmas, taču viņam ir diezgan apķērīgs prāts. Zivkājis nav pārāk stiprs, taču viņam ir berserka dalants – kaujas karstumā viņš kļūst par ļoti bīstamu kaujinieku. Viņa medību drakons – labsirdīgais Parastais Brūnais vārdā Baiļgovs, tomēr tālos ceļojumos Zivkājim izdevās sev pakļaut lidojošo trīsgalvu drakonu Ēnu, kurš māk kļūt neredzams.
Ilgu laiku Ikkinga dzīvi indēja Puņķainis Viepļveidis – pats stiprākais un veiklākais jaunais Huligāns, “pirmais puisis ciemā”. Puņķaiņa tēvs – Resnvēderis Alus Vēders, jaunākais Stoika Apjomīgā brālis, un Puņķainis cer atbrīvoties no sava brālēna Ikkinga, lai pats kļūtu par Vadoni. Galu galā Puņķainis sasniedz savu mērķi, taču pēc tam salīgst mieru ar Ikkingu, pat atbalsta viņa pretenzijas uz karaļa troni. Puņķaiņa drakons – Ugune, Šausmīgā Briesmone.
Ļaunākais Ikkinga ienaidnieks – Elvins Ļaunprātis, Augstākais un Nāvnesošais Sabiedrības Atkritumu cilts Virsaitis. Precīzāk, Elvins no sākuma izlikās par Nabadzīgu, bet Godīgu Zemnieku, taču tā bija tikai maska...
Acis Elvinam bija ātras, gudras, liekulīgas, ūsas garas un izteiksmīgas. Uz viņa lūpām ik pa mirklim parādījās apburošs smaids (tiesa, bailīgam cilvēkam varēja likties, ka tajā ir pārāk daudz zobu).
“Kā kļūt par pirātu”
Elvins – lielisks zobenu cīnītājs un bīstams, viltīgs, taču izteikti neveiksmīgs ļaundaris. Praktiski katra viņa pretstāvēšana Ikkingam beidzas Elvinam pašā bēdīgākajā veidā. Viņš a) viņu aprij kaut kāds šausmīgs monstrs un b) zaudē kaut kādu ķermeņa daļu. Tomēr visas šīs šausmas Elvinu nekādi nemāca, un viņš turpina visādi darīt sliktu Ikkingam. Taisni kaut kāds Doktors Ļaunums...
Sāgas personāžu vidū ir vēl ne mazums kolorītu tēlu. Varenais, labsirdīgais un nedaudz dumjais Stoiks Apjomīgais – Pinkaino Huligānu virsaitis un Ikkinga tēvs. Labākais cilts karotājs, kā arī pastāvīgais instruktors visā un visur, vienacainais milzis Muldoņa Klaigājošais. Zvērinātais Puņķutapas draugs, milzīgais un stiprais, kā gorilla, draugs Suņagars Grūtdomis, kura galvenais sasniegums – prasme nopurkšķināt Oluhu Salas Nacionālo himnu. Ikkinga vectēvs, galvenais cilts dakterētājs un gudrais Vecais Smorčoks, ir deviņdesmit trīs gadus vecs. Un vēl daudz citu cilvēku un drakonu, kurus Ikkings un Bezzobītis sastapa klaiņojumu pa Salām un apkaimēm laikā.
Kaut arī Kressidas Kouelas grāmatas bija diezgan populāras, pasaules atpazīstamību ciklam atnesa ekranizācijas – studijas DreamWorks multfilmu triloģija “Kā pieradināt drakonu”. Krisa Sandersa un Dina Debluā darba stipri atšķiras no grāmatas – faktiski tas ir pavisam cits stāsts. Multfilmā vikingi cīnās pret milzīgiem lidojošiem drakoniem, un Ikkings kļūst par pirmo, kuram izdodas pieradināt seno ienaidnieku padarot to par sabiedroto un draugu. Šeit parādās meitene Astrīda – Ikkinga mīlestības interese, Bezzobītis no sīka drakoniņa pārvēršas varenā jājamajā Nakts Fūrijā, Zivkājis no galvenā varoņa vienaudža kļūst par pieaugušu vikingu. Ir daudz arī citu izmaiņu...
Tomēr Kressida Kouela labvēlīgi atsaucās par ekranizāciju uzrakstot savā blogā, ka filma palikusi “uzticīga grāmatas garam un noskaņai”. Kino, tā pat kā grāmatu sērija, - ironiska un pamācoša himna varonībai, draudzībai, apķērībai. Un īstenai varonībai.
Kā pieradināt drakonu (How to Train Your Dragon, 2003)
·Kā kļūt par pirātu (How to Be a Pirate, 2004)
·Kā sarunāties drakonu valodā (How to Speak Dragonese, 2005)
·Kā piemānīt drakonu (How to Cheat a Dragon's Curse, 2006)
·Kā savīt drakonam asti (How to Twist a Dragon's Tale, 2007)
·Varonīgais ceļvedis par nāvīgiem drakoniem (A Hero's Guide to Deadly Dragons, 2008)
·Kā vadīt Jūrdrakonusu (How to Ride a Dragon's Storm, 2008)
·Kā salauzt drakonam sirdi (How to Break a Dragon's Heart, 2009)
·Kā nozagt Drakonu zobenu (How to Steal a Dragon's Sword, 2011)
·Kā pieradināt vikingu (How to Train Your Viking, 2006)
·Šausmazaura Diena (The Day of the Dreader, 2012)
·Kā atrast Drakonu Akmeni (How to Seize a Dragon's Jewel, 2012)
·Kā nodot Varoni (How to Betray a Dragon's Hero, 2013)
·Pilnā drakonu grāmata (The Complete Book of Dragons, 2014)
·Kā kļūt par vikingu (How to Be a Viking, 2014)
·Dienasgrāmata varonim (How to Train Your Dragon: A Journal for Heroes, 2014)
·Kā izglābt drakonus (How to Fight a Dragon's Fury, 2015)
