Lai gan tas tika dibināts pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados kā amerikāņu izlūklidmašīnas Loskheed U-2 izmēģinājumu poligons, 2013.gadā, lai piespiestu kliedēt šīs baumas, Amerikas Savienoto Valstu valdība apstiprināja, ka šī noslēpumainā bāze ir tikai gaisa spēku izmēģinājumu un mācību vieta. Bet sazvērestību piekritēji, protams, tam nenoticēja.

Dažādi jautājumi un pieņēmumi, kas ir saistīti ar 51.zonas noslēpumu, kurus baro sazvērestības teorijas, izplatījās arī uz “Janet Airlines”, “spoku” aviokompāniju, kas dibināta XX gadsimta 70.gados, un kas savieno šo slepeno militāro bāzi ar Lasvegasu.

Interesanti, ka, neskatoties uz to, ka tā darbojas vairāk nekā 50 gadus, veicot lidojumus no komerciālām lidostām un pilnībā visas pasaules acupriekšā, “Janet Airlines” aktivitātes ir pilnībā klasificētas un paslēptas, un, ņemot vērā, ka tā nekad nav pārdevusi biļetes uz saviem lidojumiem, tā visiem paliek noslēpums.

Oficiāli aviokompānijas oficiālie dati nepastāv, un tās lidmašīnām nekad nav bijis norādīts īpašs izlidošanas vau ielidošanas punkts. Izņēmums ir Lasvegasas lidosta, tā tiek norādīta kā izlidošanas vai ielidošanas punkts. Bez tam, it kā ar to nebūtu pietiekami, “Janet Airlines” strādā no maza privāta un nopietni apsargāta termināļa Makkarananas starptautiskajā lidostā Lasvegasā, Nevadas štatā. Tā ir vieta, kur piekļuve nav nevienam, un kur tā izpilda visus savus izlidojumus.

Nosaukums “Janet Airlines” šobrīd, acīmredzot, ir abreviatūra angļu frāzei “Just Another Non-Existing Terminal” (tikai vēl viens neeksistējošs terminālis), lai gan citi saka, ka patiesībā tas nozīmē “Joint Air Network for Employee” (vienots aviācijas tīkls darbinieku pārvadāšanai).

Lai kā arī būtu, absolūtais noslēpums, kas ieskauj šo aviokompāniju-spoku, lika NLO faniem radīt dažādas teorijas, piemēram, ka “citplanētiešu dzīvība” tiek transportēta ar lidmašīnām, lai gan skeptiķi apgalvo, ka, visticamāk, viņi ar lidmašīnām nepārvadā citplanētiešu radības vai slepenus ASV valdības darbiniekus, kurus ASV gaisa spēki vienkārši ved uz viņu darba vietu.

Bet svešzemju sazvērestības teoriju atbalstītājiem ir taisnība, ka “Janet Airlines” lidmašīnas patiešām ir ļoti grūti izsekot. Tuvojoties 51.zonai viņi izslēdz izsekošanas ierīces, un to atrašanās vietu nevar noteikt. Nemaz nerunājot par faktu, ka, lai sazinātos ar Nellis gaisa bāzi, kas novēro gaisa telpu Nevadas dienvidu daļā, pat gaisā viņi maina nosaukumu un lidojuma numuru.

Pirmie lidojumi no Lasvegasas uz 51.apgabalu tika veikti 1972.gadā ar Douglas DC-6 lidmašīnu, kas piederēja ASV valdības aizsardzības uzņēmumam “EG&G”. mūsdienās “Janet Airlines” ASV Gaisa spēku vārdā pārvalda aizsardzības apakšuzņēmējs AECOM, un tās flotē ir vismaz 11 lidmašīnas (sešas Boeing 737-600 un piecas Beechcraft 1900 un 200C), kurām nav tipiskā identifikācijas krāsojuma. Tās ir baltas un tām ir sarkana vai zila līnija, kas horizontāli stiepjas pāri fizelāžai, lai gan katra lidaparāta reģistrācijas numurs uz astes ir iespiests.

Pēc ekspertu domām, daži no nedaudzajiem galamērķiem, uz kuriem lido “Janet Airlines”, ir Edvarda gaisa spēku bāze, Ķīnas ezera jūras spēku gaisa spēku stacija, Gaisa spēku rūpnīca 42 (Kalifornijas štatā) un, kā jau tika minēts, noslēpumainā 51.zona Nevadas štatā. Tomēr tās galvenais uzdevums ir transportēt ASV valdības personālu no Lasvegasas lidostas uz izmēģinājumu laukiem Nevadas štatā, kurus kontrolē ASV Enerģētikas departaments (DOE).

Entuziasti, kas ir mēģinājuši izprast “Janet Airlines” darbību, apgalvo, ka aviokompānijas darbiniekiem, stjuartiem un pilotiem vispirms ir jāsaņem īpaša pielaide darbam, kas ļauj viņiem strādāt ar klasificētu informāciju.

2018.gada vidū darbā pieņemšanas portālā AECOM parādījās sludinājums par šīs noslēpumainās aviokompānijas lidmašīnas pilota vakanci. Uzņēmuma galvenā uzsvērtā prasība bija tāda, ka pretendentiem ir jābūt atļaujai piekļūt “pilnīgi slepenai informācijai”, nemaz nerunājot par to, ka viņiem ir jāpiekrīt visas viņu personīgās un ģimenes informācijas “visaptverošai pārbaudei”. Papildu tam viņiem ir jānokārto melu detektora tests.

Tas noteikti radīja nopietnas aizdomas par šādu darbu, jo neviena komerciāla aviokompānija neprasa no pilotiem tik daudz informācijas.

Pētnieks Jorgs H.Arnuks, kurš kopš XX gadsimta deviņdesmitajiem gadiem pēta 51.zonu un “Janet Airlines”, intervijā BBC Mundo pastāstīja, ka “tie, kas strādā 51.zonā, veic uzdevumus, kas tiek uzskatīti par īpaši slepeniem, un varas iestādes nevēlas, lai “Janet Airlines” pastāvēšana piesaistītu uzmanību un tiktu uzraudzīta”.

Arnū sacīja: “Katru dienu uz lidostas skrejceļa var redzēt līdz pat sešām Boeing 737 lidmašīnām. Mēs redzējām kā tās nolaižas 51.apgabalā un izsekojām to kustību izmantojot radiofrekvences”.

Pētnieks secina, ka “tas mazumiņš, kas ir zināms par aviokompāniju “Janet Airlines”, ir tas, ka tiem, kas strādā aviokompānijā, vai kurus pārvadā šī aviokompānija, ir jāievēro klusēšanas prasība”. Papildus viņš piebilda: “Divas trešdaļas no divdesmit ikdienas reisiem, kas izlido no Lasvegasas lidostas termināļa, lido uz noslēpumaino 51.zonu, bet atlikusī trešdaļa lido uz Tonopah izmēģinājumu poligonu, katru dienu pārvadājot aptuveni 1500 cilvēku.