Izlasi un sāc baidīties!

30 frāzes, kas īstenībā ir šausmu ministāstiņi vienā vai pāris teikumos. Autoru neizdevās noskaidrot, internetā ievietojis kāds ar niku "Artjoms".

1. Lieku bērnu gulēt, bet viņš man saka: "Tēti, paskaties vai zem gultas neslēpjas kāds briesmonis!" Skatos zem gultas, lai viņu nomierinātu, un redzu tur savu bērnu, kas skatās uz mani ar šausmām un trīcošā balsī saka: "Tēti, tur kāds cits manā gultā guļ".

2. Ārsti sacīja pacientam, ka pēc amputācijas ir iespējamas fantomu sāpes. Taču neviens nebrīdināja par to, kā amputētās rokas aukstie pirksti kasīs otru roku.

3. Nevaru kustēties, elpot, runāt un dzirdēt - apkārt pilnīga tumsa. Ja es to zinātu, labāk būtu licis sevi kremēt.

4. Atmodos, jo izdzirdēju, ka kāds dauzās gar stiklu. Sākumā nodomāju, ka kāds sit pa loga rūti, taču tad sadzirdēju vēl vienu sitienu... no spoguļa.

5. Viņi priecājās par pirmo, sekmīgo kriogēno sasaldēšanu. Diemžēl pacients nekādi nespēja viņiem paziņot, ka vēl ir pie samaņas.

6. Viņa nekādi nespējas saprast, kāpēc viņa met divas ēnas, jo istabā bija tikai viena lampa.

 

 

7. Manā guļamistabā no tumsas aiz loga mani vēroja smaidīga seja. Iedomājos pasmaidīt pretī, bet tad attapos, ka dzīvoju 14. stāvā.

8. Nezin kāpēc no rīta ieraudzīju savā telefonā foto ar sevi - guļošu. Es taču dzīvoju viens!

9. Paskatījos spogulī un ieradzīju, ka mans attēls pamirkšķina man.

10. Strādāju nakts maiņā un pēkšņi redzu seju, kas skatās tieši novērošanas kamerā pie griestiem.

11. Veikalam atsūtīja burbuļplēvē iesaiņotus manekenus. Dzirdu no citas istabas, kāds sāk spiest burbuļus.

12. Tu atmodies, bet viņa - nē.

13. Viņa jautāja, kāpēc es tik smagi nopūšos, bet es gulēju netrokšņojot.

14. Atnāc mājās pēc ilgas darba dienas un jau sapņo, ka varēsi atpūsties vientulībā. Meklē ar roku slēdzi, lai iedegtu gaismu, bet satausti svešu roku...

15. Mana meita nakts vidū vienmēr raud un kliedz. Apciemoju viņas kapu un palūdzu pārstāt, taču tas nepalīdzēja.

16. Jau 312. diena, bet internets joprojām nestrādā.

17. Tu viens savā dzīvoklī laidies dziļā miegā un pēkšņi dzirdi: kāds čukst tavu vārdu.

18. es kā parasti pirms miega noskūpstīju sievu un meitiņu. Atmodos palātā ar mīkstām sienām un ārsti man saka, ka to visu esmu nosapņojis.

19. Mirušā piederīgie tā arī nespēja iznākt no kapenēm. Kāds bija aizslēdzis durvis no ārpuses.

20. Mana sieva pagājušā naktī pamodināja mani un teica, ka mājā ir ielavījies laupītājs. Taču viņu nogalināja jau pirms 2 gadiem.

21. Redzēju brīnišķīgu sapni, kamēr nepamodos no skaņas, it kā kāds dauzītu ar āmuru. Tālāk dzirdēju tikai zemes kumšķu triecienus pret zārka vāku, kas apslāpēja manus kliedzienus.

22. Istabā sēdēja pēdējais cilvēks uz Zemes. Pie durvīm kāds pieklauvēja.

23. Steidzos uz mājām, lai ātrāk ieraudzītu savu sievu un mūsu bērnu. Tālāk vairs nezunu, kas bija šausmīgāk: redzēt manu sievu un bērnu mirušas, vai saprast, ka kāds vēl joprojām atrodas dzīvoklī.

24. Māte no virtuves pasauca mani, taču pa ceļam ejot uz turieni, izdzirdēju, ka māte čukst no citas istabas: "Neej uz turieni, arī es to dzirdēju!"

25. Es nekad neeju gulēt, taču katru reizi atmostos.

26. Ārsta slēdziens: "Jaundzimušas sver 3600 g, augums 45 cm, 32 īstie zobi. Klusē un smaida".

27. Viņa iegāja bērnistabā, lai paskatītos uz savu guļošo mazuli. Logs bija vaļā, bet gultiņa - tukša.

28. "Es nevaru aizmigt", - viņa nočukstēja un ielienot manā gultā. Es pamodos aukstos sviedros, ķeroties pie kleitas, kurā viņu apglabāja.

29. Atnāku mājās, mamma no virtuves kliedz: "Nāc vakariņās!", tajā pašā brīdī saņemu īsziņu no mātes: "Būšu vēlu, uzsildi sev kaut ko pats!"

30. Es biju pieradis domāt, ka manai kaķenei ir problēmas ar redzi: viņa nevar fokusēt skatu, kad veras manī. Līdz es sapratu, ka viņa vienmēr skatās uz kādu aiz manis.