Izgudrotāja Vadima Mackeviča raibā dzīve

Krievu izgudrotājs un militārpersona ir dzimis 1920. gadā Novočerkaskā, Donas kazaku ģimenē. Viņa tēvs bija krievu valodas un literatūras skolotājs, kurš bija cēlies no garīdznieka, kurš par savu izglītojošo darbību bija iecelts muižnieku kārtā, ģimenes. Vadima mātes tēvs savukārt bija slavens kazaku atamans Kurdjumovs - krievu-turku kara varonis. Vadima tēvs bez ierunām pieņēma padomju varu, par ko mātes radi viņu dēvēja par "boļševiku kucēnu". Savukārt Vadims bērnībā bija ļoti līdzīgs Aleksejam Romanovam, tāpēc vecie kazaki pa jokam, ieraugot puisi, atdeva godu: "Sveicam Jūsu Imperatora Augstība, cara dēls, troņmantinieks!"

Lielu ietekmi uz jauno puisi atstāja Profesors Beļavskis, kurš dzīvoja kaimiņos - Donas Politehniskās Universitātes Elektromehānikas katedras vadītājs. Jau sešu gadu vecumā Vadiks izdomāja, kā aizvietot prīmusu ar elektrosildītāju-spirāli. Tagad tas mums liekas vienkārši, bet toreiz bija 1926. gads. Puisis aizraujas ar izgudrošanu un pats iekārto savu āra kinoteātri. Mākslas lentes nopirkt nevar, taču kinožurnālus izdodas. Tos viņš rāda no sava balkona, projicējot uz pretējās mājas sienas. Panākumi ir milzīgi, kino nāk skatīties viss kvartāls. Taču hronika sāk apnikt, cilvēki pieprasa mākslu, kaut ko jautrāku. Vadims atrod izeju. Kārtējā kinohronika rāda, kā Afganistānas sūtnis pasniedz savu akreditācijas rakstu Kaļiņinam. Vadims uz liek filmu otrādi: izskatās, ka sūtnis izrauj dokumentu no Kaļiņina rokām un bēg no Kremļa. Skatītāji rēc kā traki... bet, kā toreiz teica: "sāk ost pēc petrolejas". Uzzinājuši par notikušo, vietējā OGPU pieprasa izbeigt seansus. Taču puiša jaunības dēļ nekādas represijas neseko. Nav vēl 30. gadi.

Jauns pavērsiens puiša dzīvē seko tad, kad viņš sāk darboties Jauno tehniķu stacijā. Astoņu gadu vecumā viņš konstruē kompaktu, vienas lampas radioaparātu, ko var ievietot plakanā čemodāniņā. Rostovas-pie-Donas izstādē izgudrojums ieņem pirmo vietu. Rostovas apgabala komitejas komjaunatnes sekretārs Konstantīns Jerofickis viņam jautā: "Ko Vadims vēl gribētu izgudrot?" Puisis atbild, ka robotu. Viņu bija ļoti iespaidojusi agrīnā padomju zinātniskās fantastikas filma "Inženiera Riplija robots" pēc slavenās Karela Čapeka lugas motīviem. https://www.youtube.com/watch?v=1GRoBSp8CDw

Tikai, lai uzbūvētu robotu ir vajadzīgas deficītas lietas: balts skārds - desmit metri - un 20 importa lodīšu gultņi. Jerofickis apsola palīdzēt un burtiski pēc nedēļas puisis saņem pat 20 metrus skārda un zviedru lodīšu gultņus. Puisis strādā veselus divus gadus un - panākumi ir - pirmais padomju robots "B2M" - gatavs. Nosaukumā ir jaunā izgudrotāja vārda un uzvārda pirmie burti kiriļicā (Vadims Viktorovičs Mackevičs). Robots ir 1,2 metrus garš un viņu var vadīt pa radio no atsevišķas pults. Visa vadība notiek ar elektrisko impulsu palīdzību. Nekā cita jau nav. Robots spēj izpildīt astoņas komandas un pat šaut no pistoles.

1937. gadā Parīzē atklāj Vispasaules izstādi, arī robotu aizved uz to, kur atrodas slavenais padomju paviljons ar Veras Muhinas statuju "Strādnieks un kolhozniece". Robots ir ļoti populārs, īpaši vāciešu vidū. Tas spēj pacelt tikai labo roku un vācieši tur saskata nacistu sveicienu, tāpēc bariem vien iet pie tā fotografēties. Jaunieti apvaino politnekorektumā, taču no aresta viņu glābj jaunais vecums. Viņš pat saņem balvu - velosipēdu "Moskva" - balvu, kas mūsdienās būtu līdzvērtīga prestižam auto.

Pienāk 1938. gads jaunā izgudrotāja labdari Konstantīnu Jeroficki un citus partijas un saimniecības darbiniekus apcietina un nošauj. Desmitās klases skolnieks Vadims Mackevičs nolemj atriebties. Īsā laikā no pāri palikušā skārda viņš uzkonstruē radiovadāmu tanketi, kas bruņota ar miniraķetēm. Izjauktā veidā Vadims to aizved uz Rostovu, saliek, uz borta zelta burtiem uzraksta "Kostja Jerofickis" un liek braukt uz NKVD ēku. Tankete atklāj uguni no lielgabala un palaiž sešas raķetes. Ēkai izbirst visi logi. Darbinieki izskrien uz ielas, ar šauteņu laidēm sadragā tanketi un notver Vadimu. Pēc visiem pantiem puisim draud nošaušana. Taču pēc vairāku dienu sišanas (puisim pat pārplīst kreisās auss diafragma) Vadimu spēj izvilkt no apcietinājuma Novočerkaskas NKVD priekšnieks Boriss Tomasovs. Ko tas viņam maksāja, paliek noslēpums. Braucot uz mājām, viņš pamāca "diversantu": "Pabeidz skolu un steidzami brauc uz Maskavu. Rostovas Universitātē nestājies. Tev ir visādi diplomi un goda raksti, visi vēl atceras tavu robotu. Tevi tur pieņems, raksti, ka tev nav sodāmība. Viss būs labi".

Pēc mēneša, pabeidzis skolu ar izcilību un zelta medaļu, viņš brauc uz Maskavu un iestājas Maskavas Enerģētikas institūtā. Kara sākums sakrīt ar trešo kursu. Studentus sūta nostiprināt aizsargbūves. Vēlāk ir mācības izlūkskolā, dienests Sakaru akadēmijā un Gaisa kara akadēmijā. 1944. gadā, kad karš jau virzās uz Rietumiem, Jasu aerodromā tiek sagūstīti divi jaunākie vācu bumbvedēji "Messerschmitt Bf 110", kas aprīkoti ar "neredzamās kaujas" ierīcēm. GKS institūtā izveido īpašu vienību, kur nosūta arī Vadimu Mackeviču. Viņš 21. lidojumā savaino kāju, ar diagnozi "gangrēna" viņš nokļūst hospitālī, bet nākamajā, 22. reisā notiek katastrofa un visi Vadima biedri aiziet bojā.

Mackevičam kā izgudrotājam nākas sevi parādīt arī turpmāk. Piecus gadus pēc 2. pasaules kara - 1950. gada 25. jūnijā Ziemeļkorejas karaspēks ieiet Dienvidkorejā un sākas Korejas karš. Pēc trīs dienām jau krīt Seula. Dienvidkorejieši lūdz ASV palīdzību. Pavisam necerēti apvienotie ANO spēki amerikāņu ģenerāļa Makartūra vadībā sniedz palīdzīgu roku. Amerikāņu "lidojošie cietokšņi" B-29 sāk iznīcināt Ziemeļkorejas pilsētas un ciematus. tagad jau viņu līderim Kim Ir Senam jālūdz palīdzība - Staļinam. Jāsaka, ka amerikāņu uzvarai šajā reģionā varēja būt baigas sekas. 1949. gadā ASV tika pieņemts plāns «Dropshot», kas paredzēja komunistiskās sistēmas iznīcināšanu, ja vajadzēs arī ar atomkaru. Attiecības starp Rietumiem un Austrumiem bija nokaitētas līdz baltkvēlei, kad PSRS sāka bloķēt Rietumberlīni, lai piespiestu to pievienot VDR. Tā kā, ieguvuši kara bāzes tiešā Padomijas tuvumā, amerikāņi varētu sākt tā realizāciju. Ballistiskās raķetes tajos laikos jau praktiski vēl nebija. [Rakstā minēts, ka ASV paredzēja nosviest uz PSRS pilsētām 300 atombumbas - t.p.] Staļins uzdod izveidot īpašas aviācijas vienības no Otrā kara pilotiem. Krievu iznīcinātāji MIG-15 ļoti ātri tika galā ar amerikāņu "lidojošajiem cietokšņiem". Taču tad amerikāņi kaujā sūtīja savus jaunākos iznīcinātājus F-86 "Sabre", kas ātri atjaunoja amerikāņu hegemoniju gaisā. Lai padomju MIG-i varētu trāpīgi šaut, tiem vajadzēja mērķim pietuvoties līdz 250 metriem. "Sabre" pietika ar daudz lielāku attālumu. 1951. gadā stāvoklis jau kļuva kritisks. Taču padomju asam Pepeļajevam tomēr izdevās vienu "Sabre" notriekt. Tas nokrita piekrastes zonā. ASV sūtīja veselu eskadriļu, lai mašīna nenokļūtu ienaidnieka rokās. Kaujā notrieca septiņus padomju MIG-us. Taču naktī, kad lidmašīna pazuda paisuma ūdeņos, ķīniešu karavīri to zem ūdens (!) izjauca un nodeva padomju speciālistiem.

Trofeja nokļūst institūtā, kur strādā Mackevičs. Vadims Viktorovičs konstatē, ka amerikāņu ierīces ļauj notriekt mērķi divarpus kilometru attālumā. Izgudrotājs konstruē ierīci, kas ļauj atklāt "Sabre" no 10 kilometru attāluma!

Viss būtu labi, taču izrādās, ka Mackevičs ir "uzkāpis uz varžacīm" veselam zinātniski-pētnieciskam institūtam, kas nodarbojas ar antiradara projektēšanu. Slēgtā ZPI-17 citi speciālisti projektē antiradaru 'Pozitron". Tas sver 120 kg un nekādi nav samērojams ar Mackeviča mazo "Sirēnu". Turklāt tā darbības rādiuss ir tikai 600 metri.

Institūta vadība un darbinieki nolemj nomelnot izgudrotāju. Aizrunājas pat līdz tam, ka Mackevičs ir nenormāls, tāpēc ka, principā, nav iespējams izgatavot antiradaru sērkociņu kastītes lielumā. Rezultātā Vadimu Viktoroviču atlaiž no darba. Viņu pat piespiež ieiet psihiatrisku pārbaudi. Vecs ārsts viņam saka: "Es saprotu, ka jūs esat pilnīgi normāls cilvēks, taču jums ir tikai viena izeja - jums jātiek līdz pašām augšām". Tikai teikt ir viegli, kā lai to izdara? Par laimi, viņam ir paziņa Georgijs Beregovojs (vēlākais kosmonauts), tas viņu iepazīstina ar lidotāju-izmēģinātāju Stepanu Mikojanu, Politbiroja locekļa Anastasa Mikojana dēlu, savukārt tā brālis ir Artjoms Mikojans - slaveno MIG-u radītājs. Viss sāk kustēties, viņi tiek pie Staļina un, tas pavēl pārveidot visu darbu tā, lai varētu sākt ražot "leitnanta Mackeviča izstrādājumu". Pats Vadims dodas uz Koreju ar 10 gataviem antiradariem. "Sirēna" palīdz vienā nedēļā desmit padomju MIG-iem notriekt vairāk nekā divdesmit "Sabre" un vēl citas lidmašīnas. Mackevičam piešķir kapteiņa uzplečus.

Tomēr viss nav tik labi, "Sirēnas" dod signālus arī tad, kad neviena pretinieka gaisā nemaz nav. Piloti atsakās no antiradariem, bet uz Koreju atlido divi inženieri-čekisti, lai pārbaudītu, kas notiek. Mackeviču apvaino kaitniecībā, veselu nedēļu izgudrotājs praktiski neguļ, līdz saprot, ka "Sirēnas" korpusam ir jābūt pilnībā izolētam (piemēram, ar sveķiem), tad nekādi blakus faktori to neietekmēs. Tā beidzot ir uzvara. "Sabre" laiks karā beidzas.

Maskavā Mackeviču apbalvo ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un slepus pasaka, ka "žēl, līdz Varoņa zvaigznei neizvilki, par tevi ir iesniegti pat 35 ziņojumi, laikam ienaidnieku tev pietiek". Mackeviča ģimenei piešķir dzīvokli (līdz tam viņi dzīvoja "komunalkā"), bet Mao Dzeduns viņam uzdāvina automašīnu "Pobeda" un nopērk garāžu.

1953. gada 27. jūlijā starp abām valstīm noslēdz pamieru. Korejas karā bojā gāja... [Ir dažādi dati, rakstā minētie nevieš lielu ticamību, tāpēc ņemšu no interneta - t.p.]: Dienvidkoreja - bojā gājušie un ievainotie no 1 miljona 271 tūkstoša līdz 1 miljonam 818 tūkstošiem; Ziemeļkoreja - no 1 miljona 858 tūkstošiem līdz 3 miljoniem 822 tūkstošiem. Pēc amerikāņu oficiāliem datiem Korejas karā bojā aizgāja 54 246 cilvēki, ievainoti tika 103 284. PSRS Korejas karā zaudēja 315 cilvēkus. Padomju lidotāji notrieca 1250 pretinieka lidmašīnas, tika notriektas 335 padomju lidmašīnas. Galvenais, Korejas karš pierādīja, ka amerikāņu plāns «Dropshot» amerikāņiem nestu pārāk lielus zaudējumus, tāpēc tika turpināts vienīgi aukstais karš.

Krievijā uzskata, ka izgudrotājs Mackevičs ir viens no cilvēkiem, kurš palīdzējis nesākties Trešajam pasaules karam. Viktors Mackevičs mira 2013. gada 2. oktobrī.

Savukārt, runājot par kinofantastiku, tad padomju agrīnā filma pēc Čapeka lugas R.U.R. motīviem ierosināja jauno Vadimu izveidot pirmo padomju robotu, un to izskats noteikti ir iedvesmojis filmas "Vētru planēta" veidotājus, par kuras robotu es rakstīju pagājušā gadā.

Izmantoti materiāli no izdevuma "Sekretnije materiali XX veka", 2018. gada 4. numura Nikolaja Šipilova raksta.

Attēli:

  1. Jaunais izgudrotājs un viņa robots.
  2. Rakstā minētās filmas afiša.
  3. Mackeviča pamācības robotu būvē.
  4. Jau pieaugušais izgudrotājs māca bērniem konstruēt robotus.

http://cyberneticzoo.com/wp-content/uploads/2010/03/vadim-robot-1a.jpg