Tas, ka Hieronīms Bošs, neskatoties uz savu lielo slavu, joprojām ir viena no noslēpumainākajām personībām mākslas vēsturē, ir neapstrīdams fakts. Pētnieki joprojām karsti strīdas par viņa daiļrades būtību, par to, kāpēc viņš izvēlējās tik dīvainus un biedējošus sižetus.
Viņu sauc par reliģiozu ķeceri, burvi, alķīmiķi, citplanētieti, kontaktpersonu…
Dievmātes brālības biedrs
Gleznotāja īstais vārds bija Jorens Antonīss van Ākens. Viņš ir dzimis Nīderlandes pilsētā Hertogenbošā, kas tolaik atradās Burgundijas hercogistē. Van Ākenu ģimene nāca no Vācijas pilsētas Ākenes. Mākslinieki bija gan Jorena vectēvs Jans van Ākens, gan Jorena tēvs Entonijs.
Pirmo reizi jaunā van Ākena vārds kā “Hieronīms” (“Jheronimus”) ir minēts arhīva dokumentos par 1474.gadu. 1478.gadā nomira Jorena tēvs, un dēls mantoja viņa mākslas darbnīcu. Pamatā van Ākeni nodarbojās ar dažādu pasūtījumu izpildi, tas ir, pēc pasūtījuma apgleznoja sienas, apzeltīja koka skulptūras, izgatavoja baznīcas piederumus. Saskaņā ar dokumentiem 1480.gadā Jorens pieņēma pseidonīmu Bošs (Bosch). Tas bija tikai atvasinājums no viņa dzimtās pilsētas Hertogenbosas saīsinātā nosaukuma Den Bosch.
1486.gadā gleznotājs pievienojās Dievmātes brālībai (“Zoete Lieve Vrow”), kurā bija gan garīdznieki, gan laicīgi cilvēki. Iespējams, ka Bošu vadīja komerciāla interese: viņam sāka uzticēt dažādu ceremoniju noformēšanu, gleznošanu templī utt. Viņš ātri kļuva pazīstams arī ārpus kopienas.
Bošs nomira 1516.gadā. Pēc viņa ir saglabājušās apmēram 25 gleznas un 8 zīmējumi. Starp tiem ir triptihi, triptihu fragmenti un, visbeidzot, atsevišķi audekli.
Elles gleznošana
Daudzas Boša gleznas ir radītas pēc pasūtījuma un par reliģiozām tēmām. Tā savu ievērojamo triptihu “Briesmīgā tiesa” viņš esot uzgleznojis pēc toreizējā Nīderlandes valdnieka un Kastīlijas karaļa Filipa I pavēles, savukārt darbu “Svētā Antonija kārdinājums” viņš esot radījis pēc Austrijas karaļa Filipa māsas Mārgaretas pavēles, kura vēlāk, pēc sava brāļa nāves, kļuva par Nīderlandes valdnieci.
Pirmā lieta, kas gleznotāja darbos piesaista uzmanību, ir dažādu dēmonu un briesmoņu pārpilnība, haotiska cilvēka ķermeņa daļu, augu un dzīvnieku kombinācijas… Viņu sauca par mākslinieku, kurš gleznoja elli.
Paņemiet vienu no Boša slavenākajām gleznām “Zemes prieku dārzs”. Tajā ir attēloti milzīgi briesmoņi, kuru fonā spieto kaili cilvēki.
Vai briesmonis, kura ķermenis ir kā caurdurta ola, bet kājas kā koku stumbri. Briesmoņa iekšpusē var redzēt tavernu, kas ir pilna ar apmeklētājiem, kuri dzer un ēd…
Citu izmēru gaisma
Apokalipses attēlošana ir sastopama daudzu gleznotāju darbos, taču Boša interpretācija ir ļoti tālu no vispārpieņemtajiem kristiešu kanoniem. Vienā no viņa gleznotajām freskām, kas ir saglabājusies Hertogebosas katedrālē, cilvēku pūļi ar izstieptām rokām tumsā vēro lejupejošu zaļu konusveida objektu, kura iekšpusē mirgo spilgti balta bumbiņa. Tās iekšpusē ir redzama figūra bez drēbēm, kas tikai daļēji atgādina cilvēku.
Holandiešu vēstures un ikonogrāfijas profesors Edmunds Vanhoose izteica pieņēmumu par to, ka Bošs esot paredzējis zemes iedzīvotāju saskarsmi ar citplanētiešiem (kas gan patiesībā vēl nav noticis). Amerikāņu parapsihologs un ufologs Džordans Hārdess apgalvo, ka arī pats mākslinieks ir bijis citplanētietis, un visas viņa gleznas attēlo neko citu kā kosmiskos ceļojumus…
Alķīmiķis, ķeceris, gaišreģis?
Mūsdienās interese par Bošu ir pat lielāka nekā viņa laikabiedru vidū. Daži pētnieki uzskata, ka mākslinieks bija renesanses laika sirreālists, un visus zvērīgos briesmoņus viņš izvilka no zemapziņas dzīlēm. Citi Boša darbos saskata dažādus simbolus, kas ir saistīti ar maģiju, astroloģiju, alķīmiju. Vēl citi ir pārliecināti, ka Bošs bija ķeceris. Viņš it kā esot bijis Brīvā Gara brālības biedrs, kuras biedrus sauca arī par adamītiem, tālajā 13.gadsimtā radušās sektas dalībniekiem.
Kādus simbolus patiesībā var redzēt Boša darbos? Tā kāpnes ezotērikā nozīmē ceļš uz zināšanām, apgrieztā piltuve – krāpšana vai viltus gudrība, atslēga – zināšanas, nogriezta kāja – ķecerība, bulta – ļaunums.
Par ko liecina dzīvnieku attēli? Piemēram, pūce tiek uzskatīta par gudrības simbolu, bet Boša darbos tā ir sastopama viltības un grēka kontekstā. Tāpēc loģiski ir pieņemt, ka pūce, kas ir plēsīgs nakts putns, simbolizē cilvēka dabas tumšo pusi. To pašu simbolizē melni putni, kas arī ir sastopami uz mākslinieka audekliem. Krupis viduslaikos tika uzskatīts par “velnišķīgu” radījumu, un alķīmijā simbolizēja sēru, kas reliģijā asociējas ar pazemes pasauli…
Gleznās pietiekamā skaitā atrodami arī sausi koki un dzīvnieku skeleti. Tie nav nekas cits kā nāves simboli.
Amerikāņu pētniece, grāmatas “Boša slepenā ķecerība” autore Linda Herisa uzskata, ka gleznotājam piemitusi tā saucamā vizionāra (pravietiskā) dotība. Tā viņa glezna “Briesmīgā tiesa” ar mūsdienu laikmeta kariem un kataklizmām.
Tukšais kaps
Vēl viens noslēpums ir saistīts ar mākslinieks kapu. Viņa mirstīgās atliekas tika apglabātas Svētā Jāņa baznīcas, kuru viņš savulaik apgleznoja ejā. 1977.gadā arheologi apbedījumu atvēra, un izrādījās, ka kaps ir tukšs! Pēc izrakumu vadītāja Hansa Gālfa teiktā, arī plakanais akmens ir izskatījies dīvaini, tas nav izskatījies pēc granīta vai marmora, ko tajos laikos parasti izmantoja kapu pieminekļiem. Tad, kad akmens gabaliņu novietoja zem mikroskopa, lai gan neviens uz to nekādā veidā neiedarbojās, tas sāka izdalīt vāju mirdzumu un uzkarsa vairāk nekā par trim grādiem.
Turpināt apbedījuma pētniecību neļāva baznīca. Tā šīs manipulācijas uztvēra kā slavenā mākslinieka kapa apgānīšanu. Mūsdienās Svētā Jāņa baznīcā var redzēt kapa plāksni, uz kuras ir rakstīts gleznotāja vārds un viņa dzīves dati. Virspusē atrodas viņa kādreiz izgatavota freska, kurā attēlots krucifikss, ko ieskauj dīvaina zaļgana gaisma…