LFFB

Gvadelupes Jaunavas parādīšanās

Autors: Jeļena Ljakina, tulkoja Andra Gustavsone | | Tulkojumi | reliģija

Taini XX veka (Таины ХХ века), 2023., septmbris, Nr.37

Gvadelupas Jaunavu Mariju, kuras neparastais atainojums jau dažus gadsimtus glabājas speciālā bazilikā Mehiko (Meksika), šodien pieņemts uzskatīt par visas Latīņamerikas debesu aizgādni. Vietējie iedzīvotāji tic, ka tās lielais spēks gadsimtu garumā sargā viņus no nelaimēm, slimībām un visiespējamākām likstām. Vēl vairāk, jau dažus gadus visas pasaules zinātnieki neveiksmīgi mēģina saprast šī lieliskā veidola noslēpumus.

Zīme bīskapam

Reiz kāds kristīts acteks Huans Djego Kuauhlatoacins gāja garām pauguram Tepeiaks (mūsdienu Mehiko ziemeļi) un tur ieraudzīja neticami skaistu sievieti. Jaunava Marija (par to, ka tā ir viņa, indiānis saprata nedaudz vēlāk) pavēlēja viņam doties pie bīskapa Mehiko un nodot viņam viņas uzdevumu: uzcelt šajā paugurā kristiešu templi. Tajā laikā Jaunās Spānijas galvenā garīdznieka amatu ieņēma kāds mūks Huans de Sumarraga. Huans Djego aizgāja pie viņa eminences un nodeva Jaunavas Marijas vēstījumu. Tad Huans de Sumarraga pateica apmeklētājam, ka noticēs viņa vārdiem, ja viņš atnesīs jel kādu zīmi no Madonnas. Nākamajā dienā acteks atkal atnāca uz mājām pie būskapa un, atvēris apmetni, izbēra pie garīdznieka kājām dažas sārtas rozes, kuras pēc Dievmātes gribas decembra mēnesī bija izplaukušas uz Tepeiakas paugura. Pēc dažām minūtēm tieši uz Huana Djego apmetņa sāka parādīties Dievmātes veidols!

Miljoni kristiešu

Tepeiakas pakalnā uzceltā baznīca un tajā atjaunotais Madonnas attēls pie actekiem ieguva fantastisku popularitāti. Agrāk, noklausoties kristiešu misionāru sprediķus, tikai nedaudzi Meksikas pamatiedzīvotāji izlēma pieņemt kristietību. Tomēr tagad apskatīt Huana Djego brīnišķīgo apmetni uz jauno templi nāca daudz svētceļnieku. Izdzirdot par brīnumu, acteki masveidā pieņēma kristīšanu, un sešu turpmāko gadu laikā par kristiešiem kļuva gandrīz visi Meksikas iedzīvotāji.

Iekš kā slēpjas tāds Gvadelupes Jaunavas Marijas panākums? Daži pētnieki uzskata, ka ar savu veidolu tumsnējā un melnmatainā Madonna bija līdzīga indiāņu sievietēm, kas arī viņai nodrošināja popularitāti. Bez tam, viņas bazilika stāvēja dievietes Tonancinas svētnīcas vietā, kura bija bērnu dzimšanas aizgādne, un kurai bija liela popularitāte indiāņu vidū.

Noslēpumainā aizsardzība

Madonnas no Mehiko tēls vienmēr pārsteidza cilvēkus ar saviem brīnumiem. Piemēram, 1921.gadā bazilikā uzsprāga bumba, kuru teroristi bija ielikuši vāzē ar ziediem, kura stāvēja zem Huana Djego lieliskā apmetņa. Baznīcai tika radīts nozīmīgs zaudējums, bet lūk Jaunavas Marijas atainojums necieta. Pēc vēl dažiem gadiem restaurācijas laikā uz tilles nejauši nokrita dažas sērskābes piles. Uz auduma izveidojās balti plankumi, taču pēc trim dienām tie brīnumainā kārtā pazuda!

Šodien daži apgalvo, ka Gvadelupes Jaunavas Marijas tēlam ir kāda fantastiska aizsardzība. 1936.gadā vācu zinātnieks-ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāta Rihards Kūns, rūpīgi izpētījis tēlu, nonāca pie secinājuma, ka pie tā uzgleznošanas netika izmantotas dabiskas izcelsmes krāsas. Vēl pēc dažiem gadiem amerikāņu zinātnieki Filipps Kellahans un Džodijs B.Smits, kuri izpētīja ikonu, paziņoja, ka tēls tiks uzgleznots “vienā piegājienā” – bez labojumiem.

Taču vairāk par visu pārsteidz ekspertu pētījumu, kuri tika veikti 1946.gadā, rezultāti. Saskaņā ar secinājumiem, apmetnis, uz kura uzgleznots veidols, radīts no auduma, kurš noausts no agaves šķiedrām. Taču tāds audekls glabājas ne vairāk par 30 gadiem! Bet Dievmātes atveidojums skaita jau piecus gadsimtus. Audumam jau sen vajadzēja sabirt putekļos.

12 figūras

Taču pats galvenais Gvadelupes Jaunavas noslēpums ir viņas acu zīlītēs. 1929.gadā fotogrāfs Alfonso Marke, pētot veidola uzņēmumu negatīvus, atklāja Madonnas labajā zīlītē cilvēka siluetu. Pēc vēl dažām desmitgadēm, 1980.gadā zinātnieks no Peru Hosē Aste Tonsmanna sāka nodarboties ar Jaunavas Marijas veidola izpētīšanu ar atainojumu skaitliskās metodes palīdzību. Darbs turpinājās 20 gadus, un 2001.gadā zinātnieks publicēja iegūtos rezultātus. Tonsmanns izdalīja 12 (!) cilvēku figūras, kuras bija atainotas abās Dievmātes acīs! Var teikt, ka acu zīlītēs attēli, tāpat kā dzīva cilvēka acu zīlītēs, atainojās viņa priekšā notiekošā aina. Tas ir, tā pati aina, kas notika bīskapa de Sumarraga kabinetā veidola parādīšanās brīdī. Šis fenomens tāpat neatrada savu izskaidrojumu. Kā varēja tolaik nezināmais mākslinieks atainot mikroskopiskās cilvēku figūras Jaunavas Marijas acu zīlītēs? Nav izslēgts, ka ar laiku zinātniekiem izdosies atminēt Gvadelupes Dievmātes mīklas, kaut arī, varbūt, pētniekus gaida arī citi Marijas vēstījumi….

Komentāri (0)

Komentāru vēl nav.

Rakstīt komentāru