Studentu tusiņš vai ēnu valdība?

“Ilimināti”, “Bohēmas birzs”, “Bilderbergas klubs” – par šo cieši konspirēto organizāciju darbību gandrīz nekas nav zināms, par tiem izsakās pretrunīgi un nelabprāt, piesardzīgi raugoties apkārt. Par ordeni “Galvaskauss un kauli” zina un runā vēl mazāk, lai gan tajā sastāv vairums bagātāko Amerikas cilvēku – no Buša, Rokfellera, Devidsona, Felpsa, Harimana, Peina ģimeņu locekļiem līdz pazīstamiem politiķiem, biznesmeņiem, baņķieriem un aktieriem. Tieši šajā ordenī tiek risinātas politiski un ekonomiski svarīgas valsts lietas, tieši šeit tiek izlemti daudzu valstu likteņi un izvirzīti spriedumi – sodīt vai apžēlot, tieši šajās ordeņa dzīvokļa-štāba sienās nosaka kārtējās ienesīgas militārās operācijas datumu…

Jēlas universitāte, viena no vecākajām un ievērojamākajām Amerikas mācību iestādēm, pazīstama arī kā ordeņa “Galvaskauss un kauli” rašanās vieta. Šejienes studenti vienmēr izcēlās ar atjautību un fantāziju. Rasels, bagātas ģimenes atvase, kas savu bagātību sarūpēja tirgojot opiju, nebija izņēmums: viņš ļoti aizrāvās ar slepeno biedrību vēsturi, sapņoja kļūt par vienu no to locekļiem. Viņu vilināja vara un spēks. Taču kādā jaukā dienā Viljama cerības sabruka: prestižajā brālībā Phi Beta Kappa viņu neuzņēma. Tomēr Rasels nepārstāja sapņot, bet piederība slepenam klubam viņam jau vairs nešķita tik vilinoša. Kādēļ pakļauties citiem “valdniekiem”, ja par tādu var kļūt pats? 1832.gadā kopā ar savu draugu Alfonso Taftu un vēl vairākiem domubiedriem, Rasels nodibināja universitātes slepeno ordeni. Tikai 1856.gadā to oficiāli izdevās reģistrēt kā biedrību “Galvaskauss un kauli”. Uz to laiku klubam jau bija savs konts bankā, holdinga kompānija pašu investīciju aizsardzībai un universitātes teritorijā esošais dzīvoklis-štābs, kur notika slepenas sanāksmes un noslēpumaini jauno ordeņa locekļu iesvētīšanas rituāli. Studentu rotaļas? Ne gluži, ja uzmanīgi ielūkojas organizācijas noteikumos un rituālos.

Pirmkārt, kluba biedros tika uzņemta tikai izglītotā biedrības elite – aristokrātu ģimeņu atvases, anglo-sakšu izcelsmes protestanti. Pēc universitātes beigšanas  šādi studenti strauji kāpa pa karjeras kāpnēm un ieņēma augstus valsts posteņus – jo Raselam nauda un vara bija pirmajā vietā. Otrkārt, ordenim bija vajadzīga autoritāte un to, kuri netika “izredzēto” kārtā, skaudīgo nopūtas: noteikumi palika nemainīgi kopš biedrības dibināšanas – “Galvaskausā un kaulos” nonāk ne vairāk kā 15 cilvēki gadā, un, kas notiek kluba sanāksmēs, paliek liels noslēpums.

Kopš XIX gadsimta līdz mūsdienām žurnālistiem un pētniekiem par ordeņa darbību izdevies uzzināt tikai pavisam nedaudz. Nav viegli noraut plīvuru vienai no visnoslēpumainākajām slepenajām Amerikas biedrībām…

“Slēgtais privātais klubs. Uzrādiet caurlaidi!”

Iedomājieties: aprīļa naktī jūs izģērba kailus, ar spērienu iedzina drūmā kapličā, kas iekārtota “elles” stilā ar nosaukumu “Kaps”, pēc tam cietsirdīgi nopēra ar pletnēm, izvazāja pa šķidriem dubļiem, piespieda iegulties zārkā un sīkumos ordeņa bruņiniekiem, tērptiem helovīna tērpos, stāstīt par savu seksuālo dzīvi, par saviem slepenajiem sapņiem un vēlmēm. Pēc tam “bruņinieki” draudzīgi jūs apčurāja. Bet arī tas vēl nav viss – šo darbību beigās jūs sagaidīja pāris malki īstu asiņu no galvaskausa un prasība paveikt varoņdarbu. Kā piemēru var minēt Preskota Buša-jaunākā “varoņdarbu”, kurš Fortsīlā atraka apaču vadoņa Džeronimo kapu un pasniedza ordenim tā galvaskausu…

Nē, tā nav aina no Holivudas trillera, tas ir nemainīgs locekļu iesvētīšanas rituāls, uzņemšanai biedrībā “Galvaskauss un kauli”. Viljams Rasels bija izdomājis visu līdz sīkumiem:

šantāža – galvenais visu locekļu klusēšanas iemesls. Diezin vai pēc tādas “iesvētīšanas” bijušajam Amerikas prezidentam vai Rokfelleru atvasei gribētos atklāt slepenās organizācijas noslēpumus, kurā tas iestājies;

“varoņdarbs” dod caurlaidi nesodāmības un visatļautības, visvarenības un varas pasaulē. Kluba biedri sevi dēvē par “Visuma Centru”, bet pārējos – par barbariem…

Abi ASV prezidenta kandidāti 2004.gada vēlēšanās – Džordžs Bušs un Džons Kerijs – bija ordeņa locekļi un uz žurnālistu jautājumiem tikai skopi pasmīnēja: “Tas ir noslēpums! Bez komentāriem!”.

Dzīvoklim-štābam, kuru sauc par “Kapu”, nav logu, uz durvīm liela plāksne ar uzrakstu: “Privātais klubs, uzrādiet locekļa karti”. Bagātāko amerikāņu ģimeņu pārstāvjiem ir ne tikai “Galvaskausa un kaulu” locekļu kartes, bet arī spēks, kas spēj vēstures ratu pagriezt viņiem vajadzīgā un izdevīgā virzienā. Klusēšana – zelts? Nē, ordeņa locekļiem klusēšana tā ir varenība, vara un miljardiem dolāru.

Asins izliešana – ordeņa kredo

Mūžīgo jautājumu – kā valdīt pār pasauli? – slepenais ordenis atrisināja neordināti: pār pasauli var valdīt ar vadāmu militāru konfliktu!

15 gadus Entonijs Satons, pazīstamais sazvērestības pētnieks, nodarbojās ar ordeņa “Galvaskauss un kauli” darbības izpēti. Viņš ilgi mēģināja noskaidrot, kā Vācija, pēc Pirmā pasaules kara bankrotēja un pārvērtās par badacietēju pūli, un pāris gados spēja kļūt par varenu lielvalsti? Pēc dažiem datiem, Rotšildi, Rokfelleri un Buši palīdzēja Ādolfam Hitleram nākt pie varas un kļuva par nacistu labvēļiem. “Galvaskauss un kauli” ar naudu apgādāja Hitlera “kara mašīnu”. Miljoniem dolāru no bankas Union Bankinf Corp tika pārskaitīti Ādolfa Hitlera plānu finansēšanai un Vācijas rūpniecības attīstībai. Šo banku direktori bija ordeņa “Galvaskauss un kauli” locekļi. Starp citu, viens no tiem – tas pats Preskots Bušs, ASV prezidenta Džordža Buša-jaunākā vectēvs un Džordža Buša-vecākā tēvs. Buši turpināja sadarboties ar vāciešiem arī Otrā pasaules kara laikā…

Bet desmitgades agrāk tas pats ordenis izplānoja un finansēja… Oktobra apvērsumu Krievijā, vēlāk arī totalitārās boļševiku valsts attīstību. Līdzekļi plūda tieši no starptautiskajām Amerikas, Lielbritānijas un citu valstu korporācijām, kurās atradās ordeņa bankas. Lūk, šis vadāmais militārais konflikts: precīzs aprēķins un milzīga peļņa no divu politisko spēku, fašisma un komunisma sadursmes. Jūs domājat, ka Otrā pasaules kara laikā uzvarēja PSRS un tās sabiedrotie? Īstie uzvarētāji izrādījās “Galvaskauss un kauli”, kurš finansēja abas puses. Ordenis kļuva par trešo spēku, kas noregulēja šo konfliktu un ieguva tiesības noteikt “jauno pasaules kārtību”.

Formula “vadāmais militārais konflikts” veiksmīgi darbojas arī mūsdienās, sazvērniekiem nesot kolosālus ienākumus: Afganistāna, Angola, Somālija, Sudāna, Ruanda, Gruzija, Irāka…

Apokalipse vai pasaules pakļaušana verdzībai?

Visnežēlīgākās misijas un militārās operācijas “Galvaskausam un kauliem” izpilda īpašas privātkompānijas. Laikraksta New York Times korespondentam Leslijam Veinam izdevās noskaidrot, ka viena no šādām kompānijām saņēma pasūtījumus no Pentagona. Tās budžets sastāda simtiem miljonu dolāru, līdzekļi nāk no ordeņa bankām. Aptuveni 50 tūkstoši speciālu apmācītu kompānijas karavīru kalpo tur, kur ordenis tos sūtīs, nepakļaujoties karaklausībai un izpildot visnetīrāko darbu. Uz Dienvidslāviju, Irāku, Afganistānu un pat uz Gruziju “Galvaskausa un kauli” kompānijas sūta savus instruktorus speciālu vienību apmācībai un sevišķi slepenu ordeņa uzdevumu izpildei.

Izņemot armiju, šī varenā organizācija šodien savas ietekmes sfērā iekļauj Balto namu, masu informācijas līdzekļus, daudzas politiskas un sabiedriskas organizācijas un ASV baznīcas. Ordenis dibina fondus un smadzeņu centrus, savus pētnieciskos institūtus. Galvenais mērķis – savu interešu aizstāvība un “jaunas pasaules kārtības” ieviešana.

Bet kas tad sagaida Zemi – bojāeja no nezināma meteorīta vai slepena ordeņa “Galvaskauss un kauli” izveidota visas pasaules verdzināšanas programma? Iespējams, ka pēdējā iestāsies daudz agrāk…