Tāpat krustneši visu aistu zemi uzlūkoja par vienu veselu, nešķīra nekādas patstāvīgas tautas, bet gan tikai novadus.
Grāmata sagatavota pēc 1934.gada izdevuma.
http://www.virja.lv/lv/gramata/no-aistu-vestures/10685.html
Grāmata cenšas pierādīt, ka nav nekādas baltu tautas, tas ir vācu dots nosaukums. Paši mēs esam aisti un lielākā nozīmē mūsu teritorija ir Aistija. Starp citu, vēstures lapās par Veinbergu šis viņa darbs ir noklusēts. Tur, ka viņš ko tādu rakstījis, neatrast.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Fr%C4%ABdrihs_Veinbergs
https://timenote.info/lv/Fridrihs-Veinbergs
Par Braču.
Savā ikdienas darbā Jūlijs Bračs strādāja par skolotāju 1. Rīgas pilsētas ģimnāzijā, Natālijas Draudziņas ģimnāzijā un Lietuviešu ģimnāzijā, kur mācija vēsturi un latviešu valodu, turklāt ļoti uzskatāmi, kodolīgi un saistoši prata ieinteresēt pat par gramatiku. Arī trimdā Vācijā viņš strādāja par skolotāju ģimnāzijā
Nacionālās sardzes otrajā gadadienā 1943. gada 8. decembrī aptuveni puse no toreizējiem pārsimt dalībniekiem sapulcējās uz svinīgo aktu Rīgā, Blaumaņa ielā 38, spiestuves "Rota" zālē. Par jauniešu nostāju — svēti turēt Latvijas brīvvalsts 22 gados sasniegto un par ceļiem Baltijas apvienošanai, arī par Nacionālās sardzes paveikto un uzdevumiem, runāja Jūlijs Bračs, Zigurds Raiskums un Nikolajs Namnieks. Vienlaikus tika sniegta informācija arī par īsto stāvokli frontē un ne gluži atklāti, bet tomēr runāts par vācu nodarījumiem un izredzēm Ostlandē, kad jau bija skaidrs, ka Vācija šo karu zaudēs. Primajā rindā no kreisās: Valija Damberga, Māra Dombrovska, Valentīns Silamiķelis, Jūlijs Bračs, Gunards Petrovič
https://www.vestnesis.lv/ta/id/21943
Par viņu plašāk.
https://timenote.info/lv/Julijs-Bracs
No Vikipēdijas.
Aisti (latīņu: Aestii) jeb aistiešu ciltis (Aestyorum gentes) bija seno laiku apzīmējums Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes iedzīvotājiem, kas pirmo reizi sastopams romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98. gadu sarakstītā darba „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” 45. nodaļā. Savukārt Jordāns piemin, ka 4. gadsimtā aistus Baltijas jūras („Ģermāņu okeāna”) krastā pakļāvis gotu ķēniņš Ermanariks. Aistu zemes (angļu: Eastland) apraksts ietverts arī anglosakšu ķēniņa Alfrēda Lielā (849—899) Eiropas ģeogrāfijas aprakstā kā Vulfstana ceļojuma vēstījums.
Uzskata, ka par aistiem ('austrumniekiem') ģermāņi tolaik dēvējuši vai nu senprūšus vai visus baltus. Vikingu laikos par aistiem saka dēvēt visus „Austrumu ceļa” (Austurveg) iedzīvotājus. 13. gadsimta Indriķa hronikā par Estones dēvēti vienīgi igauņi, kuri paši sevi par „eesti” sākuši dēvēt tikai 19. gadsimta sākumā.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Aisti
Latvijas autonomijas idejas.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_autonomijas_idejas
Seno laiku kartes mūsdienu izpildījumā. Aizmirstot aistus.
https://enciklopedija.lv/skirklis/150086-baltu-sentautas-Latvijas-teritorij%C4%81
