Šo spēli testēju ar savu jaudīgo RTX 5080 stacionāro datoru, par kura komplektēšanas pieredzi rakstīju iepriekšējā rakstā: Gatavs vai pašbūvēts? Mana pieredze, komplektējot pirmo stacionāro datoru.
Pirmie iespaidi un Japānas autokultūra
Pēc pēdējās braukšanas spēles, ko biju spēlējis, Need for Speed Heat, Forza Horizon 6 man bija liels pārsteigums. Spēles struktūra un progresa attīstība sākumā šķita sveša. Pirmās desmit minūtes ir ļoti intensīvas: jābrauc ar četrām dažādām automašīnām četrās atšķirīgās sacensību vidēs. Tas ir kā spēles treileris, kas parāda, ko gaidīt spēles turpinājumā.
Pēc ievada spēle sākas ar galveno varoni – tūristu, kurš ieradies Japānā, lai satiktu draugus un iepazītu Japānas autokultūru. Šīs sērijas fani Japānas karti gaidījuši ilgi, jo valsts ir pazīstama ar spēcīgu auto kultūru, ko pasaulē īpaši popularizējušas tādas filmas kā “Ātrs un bez žēlastības 3: Tokijas drifts”.
Reālisms un auto modifikācijas
Forza Horizon 6 mani pārsteidza ar reālismu. Automašīnām iespējams mainīt pat vissīkākās detaļas, sākot ar dažādu krāsu un izmēru diskiem un beidzot ar dzinēja komponentēm. Pat disku maiņa samazina vai palielina automašīnas svaru, kas ietekmē tās vadāmību un dinamiku.
Nomainot atsevišķas komponentes pret profesionālās klases detaļām, paveras iespēja regulēt pārnesumkārbas attiecības, riepu spiedienu katrai asij, riteņu savirzi un citus parametrus, ja spēlētājs no tā kaut ko saprot. Pilnvērtīgi izmantot visas auto modificēšanas iespējas, visticamāk, spēs tikai zinošākie spēlētāji. Brīžiem šķiet, ka dažas no šīm iespējām paredzētas tiem, kuriem ir augstākā izglītība automehānikas inženierijā.
Spēles reālisms ļoti jūtams arī automašīnas vadīšanā. Ar klaviatūru šo spēli gandrīz vai nevajadzētu spēlēt – jau pirmajā palaišanas reizē parādījās paziņojums, ka ieteicams pieslēgties uz spēļu kontrolieri. Bez tā vai profesionāla auto simulācijas krēsla spēli nevar izbaudīt pilnā apmērā.
Iestatījumos automašīnas vadāmību var pielāgot ļoti detalizēti, no automātiskas ātrumu pārslēgšanas līdz pilnīgi manuālai pārslēgšanai ar sajūgu, kas vairāk piemērota spēlētājiem ar auto vadīšanas simulatoriem. Man pieejams bija tikai Xbox Elite sērijas kontrolieris, tāpēc izvēlējos reālistiskas simulācijas režīmu, kur automašīnas bojājumi ietekmē riepu nodilumu un vadāmību, kā arī manuālo ātrumu pārslēgšanu ar X un B taustiņiem. Tā ir ļoti interesanta un vienlaikus sarežģīta pieredze. Spēles sarežģītība šādā režīmā būtiski pieaug, un tā kļūst daudz aizraujošāka nekā ar automātisko pārnesumkārbu.
Jāsaka gan, ka šī spēle nav pilnvērtīgs automašīnas vadīšanas simulators – tā ir paredzēta plašai auditorijai, arī cilvēkiem bez speciāla aprīkojuma vai tehniskām zināšanām. Vienkāršāk sakot, spēle ir ļoti pielāgojama dažādu spēlētāju paradumiem, tāpēc to var baudīt ļoti dažādi lietotāji.
Kritika: pārāk dāsns progress
Pēc piecām spēlē pavadītām stundām un vēl aptuveni divām stundām, optimizējot grafiskos iestatījumus, spēles attīstības princips man joprojām šķita svešs un mulsinošs. Vidēji ik pēc 15-20 minūtēm spēle mani apbalvoja ar jaunu automašīnu un lielu daudzumu spēles naudas. Šai naudai zuda nozīme, jo spēles gaitā automašīnas tiek piešķirtas ļoti bieži. Ir patīkami, ka spēlē pieejama plaša, vairāk nekā 550 reālu automašīnu kolekcija, kas tiek papildināta ar jauniem modeļiem, tomēr, manuprāt, tas mazliet mazina klasisku spēles progresu – sajūtu, ka jāiegulda noteikts laiks, lai sasniegtu konkrētu mērķi. Bez skaidriem mērķiem un ar kazino tipa apbalvošanas sistēmu spēle man personīgi nešķita tik aizraujoša un gandarījumu sniedzoša. Drīzāk tā kļuva pārāk piesātināta un brīžiem mulsinoša, jo katrās sacīkstēs jāmaina citas klases automašīna. Tikko pierodi pie vienas automašīnas, te jau jābrauc ar citu.
Tas nešķiet loģiski, ņemot vērā ļoti detalizētās automašīnu modificēšanas un regulēšanas iespējas. Šajā spēlē var pavadīt vairākas stundas, modificējot un optimizējot vienu automašīnu. Ja katrās sacensībās dažādu ierobežojumu dēļ jābrauc ar citas klases auto, bet ik pēc 15 minūtēm spēle par salīdzinoši nelielu piepūli piešķir jaunu automašīnu, motivācija ieguldīt laiku konkrēta auto uzlabošanai, mazinās. Protams, īstus entuziastus tas neatturēs.
Taču jāņem vērā, ka testēšanas nolūkos izmantoju Forza Horizon 6 Premium Edition versiju, kurā ir iekļauta VIP lojalitātes programma. Ja saprotu pareizi, šīs programmas ietvaros spēlētājs saņem vairāk spēles valūtas un papildu iknedēļas laimestus. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc progress šķiet tik ātrs un viss kļūst pieejamāks jau spēles sākumā. Lietotājiem, kuri spēlēs pamata versiju, iespējams, jaunu automašīnu iegūšana prasīs vairāk laika un papildu piepūli.
Vizuālā burvība: Japāna kā braukšanas pieredze
Šī spēle izceļas ar vizuāli pievilcīgu vidi, kas nebeidz pārsteigt ar detaļām. Sākot ar Japānas ainavām, zeltainiem saulrietiem un pievilcīgiem Tokijas nakts skatiem spožās neona gaismās, līdz pat detalizētām ceļa zīmēm, stāvvietās novietotiem velosipēdiem, reālistiskam asfaltam un ēku faktūrām. Spēle nav precīzs Japānas pilsētu un dabas atspoguļojums, un tas, šķiet, arī nav tās mērķis.
Tā vietā Forza Horizon 6 lieliski atspoguļo sajūtu, ko sniedz braukšana pa Japānas sniegotajiem kalniem, cauri pavasarīgām sakurām ar skatu uz Jošinas kalnu, un pēc tam – Tokijas pilsētvidē tepat blakus. Spēle izceļas ar ļoti spēcīgu vizuālo noformējumu, tāpēc nav pārsteigums, ka starptautiskais spēļu un izklaides medijs IGN tai piešķīris 10/10 vērtējumu.
Veiktspēja un nepildītie solījumi
Lai gan spēli testēju uz jaudīga datora ar RTX 5080 videokarti un 14. paaudzes Intel i9 procesoru, arī ar jaunākās paaudzes DLSS tehnoloģiju man neizdevās sasniegt solītos vismaz 230 kadrus sekundē. Realitātē labākais rezultāts, ko izdevās iegūt, bija aptuveni 90-100 kadri sekundē, izmantojot Performance (50%) modeli un DLSS Override iestatījumus NVIDIA lietotnē.
Ja lietotājam nav pieejams jaunākās paaudzes jaudīgs dators, tas nenozīmē, ka spēli nav iespējams izbaudīt. To var darīt arī ar NVIDIA GeForce NOW tehnoloģiju, kas ļauj spēli palaist NVIDIA datu serveros un spēlēt arī uz vecākiem datoriem, ja mājās ir stabils interneta savienojums.
Spēle entuziastiem, bet ne bez trūkumiem
Protams, šī spēle neaprobežojas tikai ar šajā rakstā minētajām īpašībām un iespējām. Vēl neesmu paspējis pilnvērtīgi izmēģināt savas personīgās garāžas pielāgošanu ar dažādām dekorācijām, jo arī tur var pazaudēt ļoti daudz stundu. Tāpat iespējams izveidot savu sacīkšu trasi blakus garāžām un spēlēt to kopā ar citiem internetā. Šādas un daudzas citas iespējas ļauj piepildīt gandrīz katra auto entuziasta sapņus, ja spēlē iegulda pietiekami daudz laika un uzmanības. Cik saprotu, plašo modifikāciju un iespēju dēļ šo spēli pilnībā “izspēlēt” nemaz nav iespējams – līdzīgi kā tas ir ar slaveno Minecraft.
Kopumā Forza Horizon 6 atstāj ļoti profesionāli optimizētas spēles iespaidu. Neskatoties uz to, ka tā ir grafiski prasīga, detalizēta un spēj noslogot pat jaunākās paaudzes videokartes, spēli iespējams baudīt arī uz zemākas jaudas ierīcēm, tostarp portatīvām spēļu ierīcēm, piemēram, Steam Deck. Tas parāda, ka izstrādātāji ir parūpējušies par plašu optimizāciju dažādu līmeņu aparatūrai. Šajā ziņā Forza Horizon 6, manuprāt, ir krietni priekšā jaunākajām Need for Speed spēlēm, kuras ar šādu optimizācijas līmeni ir grūti salīdzināt.
Es viennozīmīgi pie šīs spēles vēl atgriezīšos, jo tā piedāvā tieši to, kas auto entuziastiem patīk visvairāk – nebeidzamas sacīkstes, plašas automašīnu modifikācijas iespējas un sajūtu, ka vēl vienmēr ir ko atklāt.
Latvijā Forza Horizon 6 ir pieejama Xbox Game Pass Ultimate abonementā, kā arī Microsoft Store un Steam katalogā:
- Standarta pamata spēle maksā 69,99 EUR,
- Deluxe versija – 99,99 EUR,
- Premium versija – 119,99 EUR.