Fantastiskā vēsture_1

Skats atpakaļ

Žurnāls Mir fantastiki ir sagatavojis fantastisko notikumu apskatu par to, kas ir bijis, ja ticam dažādu žanru fantastikas darbiem. Starp citu, ļoti populāra lieta fantastu vidū ir šādi apskati. Nākošajā, decembra numurā žurnāls sola apskatīt to, kas būs, tas ir, skatu uz priekšu.

Bet šeit es mēģināšu iztulkot to, kas bijis.

Roberts Hovards ir pazīstams, ne tikai pateicoties Kullam un Konanam. Viņš ir izgudrojis arī Brenu Makmornu - drosmīgo piktu cilts vadoni no Skotijas, kura piedzīvojumi sākas mūsu ēras 210. gadā.

Uzskata, ka 6. gadsimtā notiek karaļa Artūra un Apaļā galda bruņinieku leģendās aprakstītie notikumi. Vēsturnieki uzskata, ka Artūra prototips ir kāda reāla vēsturiska persona. Versijas ir vairākas. Viens no visticamākajiem kandidātiem ir romiešu karavadonis Lūciuss Artoriuss kastuss, kas Britānijā ir komandējis vairākus leģionus, bet leģendārā Avalona asiciējas ar mazo pilsētiņu Glastonberiju.

730. gadā trakais arābs Abduls Alhazreds, kas dzīvojis Damaskā, sarakstīja grāmatu Kitab Al-Azif . Mēs zinām to no amerikāņa Lavkrafta stāstiem ar nosaukumu Nekronomikons. 767. gadā tika nodibināta Hermesa brālība (lomu spēle Ars Magica) - magu organizācija, kas sadalījusies 12 skolās.

982.-983. gadā norisinās ekscentriskās britu komēdijas Montijs Paitons un Svētais Grāls (1975. gads, režisori Terijs Giliams un terijs Džonss) notikumi.

993. gadā burvji Godriks Grifidors, Helga Elšpūte, Rovena Kraukļanaga un Salazars Slīdenis nodibina, laikam, šodien pašu slavenāko maģijas skolu Cūkkārpu.

1204. gadā Baudolīno (nerimtīgais ceļotājs, kas izbraukājis puspasaules, ņemdams dalību visos tā laika slavenākajos notikumos, pats to neapzinoties) izglābj Bizantijas vēsturnieku Nikitu Honiatu no krustnešiem, kas izlaupa Konstantinopoli, un izstāsta viņam savu dzīvesstāstu (Umberto Eko, Baudolīno). 1228. gadā dominikāņu mūks Olauss Vormuss (Lavkrafts šo vārdu aizņēmās no reāla cilvēka - dāņu fiziķa un antikvāra Oles Vorma) pārtulko Nekronomikonu latīņu valodā.

Kima Robinsona romāns Rīsa un sāls gadi (2002.) stāsta par to, ka melnais mēris, ka 1300-tajos gados plosās Eiropā, iznīcina 99% no iedzīvotājiem. Autors apraksta alternatīvu realitāti - pasauli bez kristietības, pasauli, kas iet pa "Austrumu" attīstības ceļu.

1492. gada 31. oktobrī ar nāvi soda sēru Nikolasu de Mimsi Porpingtonu, kas saņem 45 cirtienus pa kaklu ar neasu cirvi un kļūst par spoku, kuru tagad visi pazīst ar vārdu Gandrīz Bezgalvas Niks (cikls Harijs Poters).

Runājot par galvas ciršanām, nedrīkst aizmirst, ka 1518. gadā Glefinnanā (Skotijā) piedzimst Konnors Maklauds, "Kalnietis" - tas pats, kas drīkst palikt tikai viens.

1536, gadā viņu nāvīgi ievaino kaujā par Lohšī, taču viņš nenomirst, bet kļūst par nemirstīgo, kuru var nogalināt tikai nocērtot viņam galvu.

1549. gadā piedzimst Solomons Keins - vēl viens Roberta Hovarda varonis, nesamierināmais cīnītājs pret ļaunumu, kas iznīcina to, gan ar rapieri, gan musketi. Hevardam bieži pārmeta, ka visi viņa varoņi ir līdzīgi (muskuļoti milži ar lieliem zobeniem). Labi audzinātais un smalkais Keins ir patīkams izņēmums šo fantastisko izsitēju rindā.

1553. gadā Prāgas rabīns Levs ben Becacels uztaisa Golemu - apburtu māla statuju, kas kļūst par robota priekšteci fantastikā.

1618.-1648. - algotnis Ulrihs fon Beks, kas strādā Lucifera labā, atrod Svēto Grālu (Maikls Mūrkoks, Kara suns un pasaules sāpes, 1981.).

1653. gadā zviedru kolonisti dibina Ziemeļamērikā pilsētu Gotemu, kas mūsdienās vairāk zināma kā pilsēta, kurā dzīvo Betmens. Vēl pēc 8 gadiem tiek nodibināta bēdīgi slavenā Innsmuta (Masačūsetas štats) - vēl viena izdomāta pilsēta, Lavkrafta izdomas auglis.

1703. gadā Lemjuels Gulivers ierodas milžu Brobdingnegu zemē, bet 1711. gadā sadumpojusies kuģa komanda izsēdina viņu zirgu zemē Guingnmā (Džonatans Svifts, Gulivera piedzīvojumi).

1760. gadā piedzimst Lestats, kurš, ja tic Ennai Raisai un viņas Intervijai ar vampīru, pēc 20 gadiem pārvērtīsies par slaveno asinssūcēju.

1787. gadā Miegainajā palejā parādās bezgalvains jātnieks (Vašingtons Irvings, Leģenda par Miegaino paleju, 1819. un tāda pat nosaukuma Tima Bērtona filma, 1999. Latvijas kinoapritē filmu rāda ar nosaukumu Jātnieks bez galvas , pieļaujot sajaukšanu ar tāda paša nosaukuma Main-Rīda romānu - tulkotāja piezīme). Pēc trīs gadiem zinātnieks Viktors Frankenšteins rada Būtni, kuru vairāk pazīst pēc tā radītāja uzvārda (Mērija Šellija, Frankenšteins jeb Mūsdienu Prometejs, 1818.).

1795. gada 13. decembrī virs angļu ciematiņa Voldņūtonas uzsprāgst meteorīts. Tas notiek patiesībā, bet rakstnieks Filips Fārmers no tā visa izdomā veselu stāstu par to, ka radiācijas iespaidā mainās ciema iedzīvotāji un vēlāk no viņiem ir cēlušās tādas izcilas personības kā Tarzāns, Šerloks Holms, Džeimss Bonds un citi (supervaroņu grupa, kas pazīstama kā Voldņūtonas ģimenīte).

1859. gadā Alise veic ceļojumu uz Brīnumzemi (Lūiss Kerols, Alises piedzīvojumi Brīnumzemē). Grāmatā gadskaitļu nav, taču to var viegli izrēķināt pēc Alises vecuma - 7,5 gadi.

1866. gadā angļu kuģiem sāk uzbrukt kada neparasta būtne. Uz šī politiski izvēlīgā dzīvnieka medībām dodas profesors Aronakss un viņa biedri - vaļu mednieks Neds Lends un sulainis konsels. Pēc gada arī viņu kuģi taranē un trijotne nokļūst uz zemūdens laivas Nautiluss klāja. Tur viņi iepazīstas ar laivas kapteini Nemo (Žils Verns, 20000 ljē pa jūras dzelmi).

1878. gadā sākas Rurouni Kenšin notikumi. Tas ir samuraju anime un manga, ko radījis mākslinieks Nobuhiro Vacuki.

Doktors Emmets Brauns no 1955. gada laika mašīnā pārceļas uz 1885. gadu (filma Atpakaļ nākotnē 3). Pēc diviem gadiem norisinās notikumi uz Ārsta Moro salas (Herberts Velss), vēl pēc gada Londonā plosās Džeks Uzšķērdējs, bet 1890. gadā Londonā ierodas grāfs Drakula.

1892. gadā Laika ceļotājs rada laika mašīnu un dodas ar to uz 802701. gadu (Herberts Velss, Laika mašīna). Viņa vēlēšanās aizlidot kaut kur tālāk ir saprotama, jo vēl pēc trīs gadiem tas pats Velss sarīko Marsa astoņkāju iebrukumu uz Zemes (Pasauļu karš). Beidzot, 1897. gadā jaunais zinātnieks Grifins atklāj neredzamības eliksīru (Neredzamais cilvēks).

1899. gadā, ja var ticēt seriālam Jaunais Indiana Džonss, piedzimst viens no pašiem slavenākajiem dēkaiņiem uz mūsu planētas - Henrijs Džonss-jaunākais. Nākotnē - doktors Indiana Džonss.

Turpinājums par pagājušo gadsimtu sekos.