Tiek publicēts Entonija Bērdžesa “Mehāniskais apelsīns” - antiutopija, kurā tiek pētīta vardarbības daba sabiedrībā.
Parādās “medicīniski-kosmiskās fantastikas” paraugs, Džeimsa Vaita krājums “Kosmiskais hospitālis” - pirmais no nākošā cikla. Atsevišķi stāsti jau tikuši publicēti žurnālos, taču grāmatiņa iznāk tikai tagad.
1963.
Pirmo reizi visā pilnībā tiek publicēts vēl četrdesmito gadu sākumā sarakstītais Hainlaina romāns “Visuma pabērni” - par degradējušu sabiedrību kosmiskajā “paaudžu kuģī”.
Iznāk Pjēra Bula “Pērtiķu planēta” - romāns par cilvēces “apgriezto evolūciju”, kas vēlāk ne vienu reizi vien tiek ekranizēts.
Vonnegūts raksta “Kaķu šūpuli” - romānu, kas atnes viņam pasaules slavu.
Žurnālā “Galaxy Magazine” publicē Saimaka “Pārsēšanās staciju”, romānu par cilvēku, kas pārstāv visu Zemes civilizāciju Galaktikas federācijā. Pilnīgi tipisks Saimakam, šis romāns tiek atzīts par vienu no vislabākajiem viņa daiļradē.
Strugacki turpina “Pusdienu ciklu” ar garstāstu “Tālā Varavīksne”, kur gaišajā nākotnes pasaulē rodas nopietnas problēmas.
Ar romānu “Burvestību pasaule” iesākas populārās amerikāņu rakstnieces Endrū Nortones pats pazīstamākais fantāzijas cikls.
Žurnālā “Ņeva” tiek publicēts jaunais Ivana Jefremova romāns “Skujasmens”, pilnīgi autoram neraksturīgs, kas stāsta par garīgiem meklējumiem, paranormālām spējām, cilvēka psihes nezināmajām rezervēm.
1964.
Parādās jauns brāļu Strugacku garstāsts “Grūti būt dievam”, kurā pirmo reizi tiek lietots termins “progresori”. Garstāstā tiek stāstīts par mūsdienu psiholoģijas sadursmi ar Viduslaiku psiholoģiju un to atbildību, kas jānes, ja iejaucas citas civilizācijas vēsturē. Garstāsts kļūst par vienu no pazīstamākajiem un mīļākajiem darbiem pašmāju fantastikā.
Iznāk ironiskās Staņislava Lema līdzības “Robotu pasakas” un viņa romāns “Neuzvaramais” - vēl viens stāsts par nesekmīgu kontaktu, šoreiz ar nesaprātīgiem, bet vairoties spējīgiem robotiem.
Stenlija Kubruka filmas, slavenās fantastiskās satīras par atomkara tēmu, “Doktors Streindžlavs jeb Kā es beidzu raizēties un iemīlēju atombumbu” pirmizrāde.
1965.
Padomju kosmonauts Aleksejs Ļeonovs kļūst par pirmo cilvēku, kas iziet atklātā kosmosā.
Strugackiem iznāk nepārspēts humoristiskās fantastikas paraugs - “Pirmdiena sākas sestdienā” - un “pesimistiskā utopija” “Gadsimta plēsīgās lietas”. Ikgadējā izdevumā “Mir prikļučeņij” tiek publicēti Kira Buličeva pirmie stāsti par Alisi Seļezņovu - “Meitenīte, ar kuru nekas nenotiks”. Turpmāk autoram vairs neļaus šķirties no šīs varones – tieši tāpat kā Konans Doils nespēja “atbrīvoties” no Šerloka Holmsa. Olga Larionova raksta savu pirmo romānu “Leopards no Kilimandžaro virsotnes”, tādas cilvēces ainu, kur katrs zina savas nāves datumu.
Ar Sterlinga Lanjē palīdzību tehniskajā izdevniecībā Chilton Book Company iznāk Frenka Herberta grāmata “Kāpa” - krājums no diviem garstāstiem, kas jau ir bijuši publicēti žurnālā “Astounding Science Fiction”. Grāmatu pirms tam ir atraidījušas vairākas izdevniecības, taču pēc iznākšanas grāmata vienā mirklī padara autoru slavenu. Iespējams, tieši “Kāpa” parādīja, ka kosmiskā opera var būt kas daudz vairāk, nekā tikai piedzīvojumi krāšņā anturāžā. Pēc pusotra gadu desmita par slavenā romāna turpinājumu Herberts saņem rekordlielu avansu – 2 000 000 dolāru. Līdz 1998. gadam kopējais romāna metienu eksemplāru skaits pārsniedz 10 000 000.
Tajā pašā gadā Loids Bigls-jaunākais piedāvā jaunas prēmijas Nebula ideju, prēmija ātri vien kļūst par vienu no pašām nozīmīgākajām balvām fantastikā. Par tās pirmo laureāti kļūst jau minētā “Kāpa”.
Ar romānu par Elriku no Melnibones “Vētru nesošais” sākas milzīgais Maikla Mūrkoka cikls par “Mūžīgo karotāju”, kas tiek rakstīts vairākus gadu desmitus un apvieno milzums varoņu milzums visumos.
1966.
Pirmo reizi iznāk (saīsinātā un cenzētā variantā) “Māsters un Margarita” - sarežģītais daudzlīmeņu romāns, galvenais Mihaila Bulgakova darbs, ko viņš radījis 30. gadu otrajā pusē. Stāsts par sātana vizīti pēcrevolūcijas Maskavā, kas sarakstīts pēc mūsdienu terminoloģijas pilsētas humoristiskās fantāzijas žanrā, tajā savijas ar bībeliskā stāsta par Kristu “vēsturisko rekonstrukciju”.
Krājumā “Helēņu noslēpums” tiek publicēta pirmā, “meža” daļa no Strugacku garstāsta, kas ir filozofiskā plāksnē viņu pats sarežģītākais darbs - “Gliemezis uz nogāzes”. Līdz stāsta pilnas versijas iznākšanai ir palikuši gandrīz divdesmit gadi.
Kanāls NBC sāk rādīt seriālu “Zvaigžņu ceļš” (Star Trek), kas kļūst par pašu “ilgākspēlētāko”un populārāko fantastisko teleseriālu un rada milzīgu fendomu, bet vēlāk – vienu no lielākajiem daudzautoru visumiem.
Pirmo reizi publicēts romāns “Mēness ir barga saimniece”, pēc daudzu domām tas ir labākais Hainlaina romāns. Ta'jā vēstīts par revolūciju Mēness noziedznieku kolonijā, kurus vada saprātīga skaitļojamā mašīna.
1967.
Buenosairesā izdod kolumbieša Gabriela Garsijas Markesa romāna “Simts vientulības gadu” pirmizdevumu, vēlāk to atzīst par otro nozīmīgāko spāņu valodā izdoto literāro darbu pēc “Dona Kihota” un par vienu no maģiskā reālisma šedevriem.
Hārlans Elisons raksta stāstu “Man nav mutes, bet man ir jākliedz” par traku kompjūteru, kas iznīcina cilvēci, stāsts iegūst Hugo balvu.
Rodžera Želaznija “Gaismas valdnieks” kļūst par etalonu mitoloģiskajai zinātniskajai fantastikai: tajā kosmiskā kuģa apkalpe, izmantojot nākotnes tehnoloģiju, maskējas par hinduistu panteona dieviem.
1968.
Iznāk pirmais žurnāla “Locus” numurs, kas vēlāk kļūst par vienu no pašiem ievērojamākajiem un pašiem prēmētākajiem fantastikas žurnāliem pasaulē.
Uz ekrāniem iznāk Dino de Laurentisa filma “Barbarella – galaktikas karaliene” ar Džeinu Fondu galvenajā lomā, vienkārša un naiva pēc mūsu laikiem, filma tomēr pelnīti tiek uzskatīta par fantastikas kino klasiku. Parādās pirmā (no veselas rindas) Pjēra Bula “Pērtiķu planētas” ekranizācija. Taču galvenā kino pirmizrāde ir Stenlija Kubrika “Kosmiskā odiseja 2001”. Pirmo reizi visi “zemā” žanra atribūti tiek izmantoti nevis kā izklaides produkts publikai, bet gan nopietnai un dziļai lentei, kas kļūst par vienu no pasaules kinematogrāfa virsotnēm. Tajā pašā gadā, tā padarot šo gadu par īpaši nozīmīgu fantastiskajam kinematogrāfam, uz ekrāniem parādās Romana Polaņska “Rozmarijas bērns” (tāda paša nosaukuma Airas Levina romāna ekranizācija) – vēl viens izgājiens aiz stereotipu robežām: pēc žanra formāla “šausmene” izrādās dziļa, psiholoģiska drāma.
Filips Diks izdod “Vai androīdiem sapņos rādās elektriskās aitas?” - romānu, kura ekranizācija 1982. gadā padara rakstnieku pasaulslavenu tālu aiz fantastikas mīļotāju robežām.
Iznāk Kliforda Saimaka “Goblinu rezervāts”, lielisks “cietās” ZF un fantāzijas sakausējums, romāns ir vienlīdz populārs, gan dzimtenē, gan PSRS un tagad Krievijā.
Arī “tīrā” fantāzija neiztiek bez skaļām “pirmizrādēm”. Pītera Bigla poētiskais “Pēdējais vienradzis” par pasauli, no kuras pazūd burvestība. Ursulas le Gvinas “Jūraszemes burvis” atklāj vēl vienu brīnumzemi, kas vienā rindā ar Krinu un Viduszemi tagad ir pazīstama pilnīgi visiem žanra cienītājiem. [Man jāsaka, ka Krina gan man pilnīgi sveša un es pat internetā neko lielu neatradu, izņemto to, ka tas ir novecojis vārds lilijai krievu valodā, plus to, ka tā sauc vienu mājas lapu, kas veltīta senkrievu kultūrai; dažādas apdzīvotas vietas ar tādu nosaukumu neapskatīsim. Kas ir Krina? – t.p.] Ennas Makkefrijas “Pūķa lidojums” - pirmais romāns no garā “sieviešu fantāzijas” cikla par planētu Pernu un tās pūķiem.
Vācijā un Anglijā pirmo reizi tiek publicēta Mihaila Bulgakova “Suņa sirds” - satīrisks garstāsts, kas sarakstīts vēl 1925. gadā. Līdz tā izdošanai dzimtenē un tāda paša nosaukuma filmas iznākšanai palikuši vēl veseli divdesmit gadi.
1969.
21. jūlijā amerikāņu kosmiskā kuģa “Apollo-11” apkalpe izsēžas uz Mēness virsmas. Ar šo sasniegumu ASV krasi izmaina situāciju kosmosa apgūšanas sacīkstēs.
Iznāk Hārlana Elisona garstāsts “Puisis un viņa suns” - rakstnieka daiļradei pats raksturīgākais, postapokalipses stāsts.
Želaznijs izdod “Nolādēto ieleju” - garstāstu, kurā postapokalipses kanonā pirmo reizi tiek iesaistītas baikeru bandas.
Brāļi Strugacki raksta “Apdzīvoto salu” - vienu no pašiem pazīstamākajiem saviem darbiem, stāstu par Zemes cilvēku-komunāru, kas nokļuvis totalitārā citplanētiešu sabiedrībā. Garā stāsta izdošana grāmatā (divus gadus pēc publicēšanas žurnālā) noved pie tā, ka gandrīz desmit gadus Strugacki ir nevēlamas personas centrālajās izdevniecībās.
Publicēts sarežģītais un strīdīgais Ursulas le Gvinas romāns “Tumsas kreisā roka” par hermafrodītu civilizāciju. Nākošā gadā romāns saņem abas augstākās ASV fantastikas balvas. [Starp citu, pēc sižeta savā veidā kaut kur līdzīgs Strugacku “Apdzīvotajai salai”, vismaz man tā liekas? - t.p.]
1970.
ASV publicē Ričarda Baha garstāstu-līdzību par pašpilnveidošanos un garīgiem meklējumiem “Kaija vārdā Džonatans Livingstons”, kas vienā mirklī kļūst par bestselleru (divos gados – virs miljona eksemplāru).
Mērija Stjuarte raksta “Kristāla grotu” - pirmo romānu no vienas no labākajām “Artūriādēm” pasaules literatūrā.
Rodžeram Želaznijam iznāk pirmais sējums no viņa paša pazīstamākā cikla “Amberas hronikām”:
“Amberas deviņi prinči”.
Ivans Jefremovs saraksta netiešu turpinājumu “Andromēdas miglājam” - “Vērša stundu”, kurā tik ļoti labi parāda totalitāru sabiedrību uz planētas Tormanss, ka romāns, izdots vienreiz, netiek otrreiz izdots gandrīz 20 gadus. [Starp citu arī izdod to saīsinātu – t.p.]
1971.
Iznāk un vienā mirklī kļūst par bestselleru Viljama Pītera Bletija romāns “Sātana izdzinējs” - stāsts par eksorcistu un mazu meitenīti, kurā ir iemājojis sātans. Pirmajā gadā tiek pārdoti gandrīz 5 000 000 eksemplāri. Pēc diviem gadiem parādās ekranizācija, kas padara grāmatu vēl populārāku un arī kļūst par žanra klasiku.
Savu prēmiju nodibina žurnāls “Locus”. Atšķirībā no citām prēmijām, kuras piešķir pēc autoritatīvas žūrijas lēmuma, “Locus” kļūst par tīri lasītāju prēmiju. Par pirmajiem laureātiem kļūst:
Larijs Nivens (par romānu “Pasaule-gredzens”), Hārlans Elisons un Roberts Silverbergs [vēlākais slavenās Madžipuras sērijas autors, pirmais sērijas romāns “Lorda Valentīna pils” iznāk 1980. gadā – t.p.]
[Gribētu vēl atzīmēt - Izdod pirmos divus Filipa Hosē Fārmera romānus no sērijas “Upes pasaule”: “Savos sairušajos ķermeņos atgriezieties” un “Pasakainais tvaikonis”.
Autors pirmais savos fantastiskajos romānos apskata seksuālas un reliģiskas tēmas. Kā pats saka, viņam vienmēr licies dīvaini, ka visi ZF varoņi darbojas tā, it kā viņiem vispār nevajadzētu ēst vai kārtot dabiskās vajadzības utt. - t.p.]