Egīls Venters. Lūnas impērijas hronika

Tēvs – ķīmiķis, māte – medicīnas darbiniece.

Profesionālā darbība

1990: pirmā publikācija – raksts par Tenesija Viljamsa daiļradi "Amerikāņu traģēdija" žurnālā "Grāmata" 1990 (9. nr.).

Kopš 1990. gada publicējas dažādos Latvijas preses izdevumos ("Diena", "Neatkarīgā Rīta Avīze", "Literatūra un Māksla Latvijā", "Karogs", "Domuzīme" u.c.).

Dalība literāros projektos

2006: dalība starptautiskajā rakstniecības projektā "Sealines" Koperā, Slovēnijā.

2007: dalība 22. Vilenicas starptautiskajā literatūras festivālā.

2007: dalība Haralda Matuļa vadītajā projektā "Hiperteksts".

2007-2009: dalība "Prozas lasījumos".

Par kriminālprozas izlasi "Poseidona galva" (Zvaigzne ABC, 2017)

"Egīls Venters līdz šim ir bijis nepelnīti nenovērtēts autors. Ar "Poseidona galvu" rakstnieks pierāda, ka ir viens no interesantākajiem mūsdienu latviešu literatūras autoriem. Turklāt viņš diezgan konsekventi ir turējies pie sava īpatnējā literārā uzstādījuma. To varētu mēģināt definēt kā literatūras robežu un dzīves sfēru permutāciju. Egīls Venters uzraksta ne tikai aizraujošu, bet negaidītu stāstu, saslēdzot tādas sinapses "Poseidona galvā", kas liek ieintriģēti minēt, kas darās paša autora galvā. Nav šaubu, ka Egīla Ventera galvā izfiltrēts ne mazums fundamentālu teoriju, reālu pieredžu, psiholoģisku cilvēku vērojumu, kanonisku zināšanu, simbolu utt., lai nonāktu līdz tekstuālajai vienkāršībai, kurā risinās Egīla Ventera drosmīgās izdarības ar tēlu likteņiem un parādībām, kas tiem jāpieredz."

Inga Žolude. Kas darās tajā galvā. Diena, 08.01.2018.

https://literatura.lv/lv/person/Egils-Venters/874297

PAR AUTORU: Egils Venters; Prozaiķis un žurnālists. Dzimis 1964. gadā Rīgā. Beidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti (1987).Strādājis kulturoloģiskajā žurnālā Grāmata, laikrakstā Literatūra un Māksla Latvijā un literārajā žurnālā Karogs.Pirmā publikācija 1990. gadā, pirmā grāmata - stāstu krājums Melnā sērija - 1992. gadā. Kopš 20. gadsimta 90. gadu otrās puses raksta galvenokārt romānus, kuros poētiski attēlo pilsētas vidi un cilvēkus.Dienas Grāmata laidusi klajā viņa grāmatu Radio Luxembourg.

"Venters pēc sirds patikas un meistarīgi izspēlējas ar dažādiem prozas žanriem" (Liāna Langa)

Rakstnieka Egīla Ventera (1964) stāstu izlasi “Poseidona galva” veido astoņi īsprozas darbi, kas sarakstīti laikā no 1987. līdz pat 2017. gadam.

“Atlantīda, kāda tā ir” vienlaikus ir romāns, mīts, poēma un prāta spēle.

https://www.laligaba.lv/index.php/lv/proza-2013/mainiga-intervence

VENTERISKĀ VISUMA ĪPATNĪBAS

Egīls Venters. Poseidona galva. Zvaigzne ABC, 2017

Egīla Ventera kā „noslēpumainākā mūsdienu latviešu prozaiķa” vārds jau ticis valkāts ne vienā vien apskatā, taču fakti paliek fakti: Venters patiesi vienmēr turējies nomaļus no latviešu literatūras galvenajām straumēm – tiklab elitārās, kā „vieglās”. Un tieši tāpat, kā izolētās teritorijās nereti veidojas visintriģējošākās mutācijas, šajās literatūras marginālijās uzturēdamies, rakstnieks radījis pats savu unikālu prozas pasauli. Šo pasauli autors rūpīgi kopj un laista ik nākamajā grāmatā, vienlaikus neslēpjot, ka visu laiku raksta vienu un to pašu stāstu, kura dažādos izpaudumus tāpat kā ikonogrāfiskā ziloņa ķermeņa daļas varam aptaustīt, atverot jebkuru viņa grāmatu teju jebkurā vietā. Šajos stāstos bieži parādās jau no citiem tekstiem pazīstami varoņi, atkal pavīd tie paši simboliskie tēli un alūzijas, turklāt visai drīz nākas secināt, ka jebkāda notikumu hronoloģija šī visuma uzbūvē ir ne tikai nevajadzīga, bet arī neiespējama – par spīti tam, ka autoru, kā tālāk redzēsim, visvairāk interesē laika jēdziens, ir skaidrs, ka nevis rakstnieks pakļauj sev laiku, bet gan otrādi.

Bārbala Simsone

https://jaunagaita.net/jg294/JG294_Gramatas_Venters.htm

Lūnas impērijas hronika

Katastrofas, vīrusi, sabrukums. Vai tā ir civilizācijas pagātne vai nākotne?

Egīla Ventera romāns – Atlantīdas nogrimšana kā brīdinājums mums šodien, kad planēta klimata pārmaiņu rezultātā draud izvārīties vai iet bojā no nāvējošām slimībām.

„Lūnas impērijas hronika” sarakstīta postapokaliptiskās literatūras žanrā, kas pazīstams jau no Vecās derības stāsta par Noasu.

Grāmata turpina romānu ciklu par Atlantīdu, kas aizsākās 2015. gadā ar romānu „Atlantīda, kāda tā ir”. Tā ir vienlaikus grēksūdze, apokalipse, poēma un mistērija, bet vai tā ir hronika?

Kādu gan hroniku var uzrakstīt par salu, kas nogrimusi pirms desmit tūkstoš gadiem?

Tomēr pienāk brīdis, kad neizturamo tagadni panāk vēl šausmīgākā pagātne...

Egīls Venters ir latviešu rakstnieks, sešu romānu un triju stāstu krājumu autors, kopš 1990. gada publicējis arī recenzijas un rakstus par literatūras kritiku. LZA Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieks (1985–1990), redaktors žurnālā Grāmata (1990–1992) un Karogs (1998–2000), vadījis kino un teātra kritikas nodaļu laikrakstā Literatūra un Māksla Latvijā (2000–2002). Romāns „Mainīgā intervence” saņēmis Dz.Soduma balvu par novatorismu literatūrā (2013).

https://www.gramatnicaglobuss.lv/gramatas/vesture/pasaules-vesture/lunas-imperijas-hronika