Sazvērestības teorētiķi ir vienisprātis, ka ASV valdība 1954.gadā noslēdza slepenu vienošanos ar citplanētiešiem, kas šodien ir pazīstami kā Pelēkie (Greys) jeb citplanētieši, jeb Zeta Retikulāni (Zeta Retivulans). Šis slepenais darījums vēlāk kļuva pazīstams kā “Edvarda līugms (The Greada Treaty). Daudzi pētnieki, atsaucoties uz daudzām bijušo prezidenta padomnieku un ASV armijas virsnieku liecībām, atbalsta šo teoriju.

Taču ufologu, alternatīvo pētnieku un sazvērestības teoriju piekritēju aprindās klīst dažādas versijas par šo notikumu un neticamas baumas par ASV un citplanētiešu “kopīgo” darbību, piemēram: “1954.gada 20.februārī tika noslēgti kaut kādi līgumi starp ASV valdību un nezināmu civilizāciju, proti: Tau-IX; Līgums par cilvēces glābšanu”.

Vai arī: “1954.gada 30.februārī pelēko citplanētiešu grupa nolaidās Edvarda Gaisa spēku bāzē (Edwards Air Force Base) ar vienu vienīgu mērķi, tas ir, tikties un runāt ar ASV prezidentu Eizenhaueru. Diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās, kas visiem dalībniekiem šķita ļoti izdevīga”.

Patiešām, naktī no 1954.gada 20.februāra uz 21.februāri, atrodoties atvaļinājumā Palmspringsā (Kalifornijā), ASV prezidents Eizenhauers pazuda. Pats Eizenhauers oficiāli paziņoja, ka viņam steidzami bija nepieciešama stomatologa palīdzība un viņš devies pie zobārsta, taču daži sazvērestības teorētiķi ir pārliecināti, ka viņš apmeklēja citu planētu, savukārt citi uzskata, ka viņš bija slepeni nogādāts tuvējā Edvarda Gaisa spēku bāzē.

Līguma saturs visur tiek aprakstīts atšķirīgi, un, acīmredzot, tas ir normāli, jo ne velti tas bija slepens. Tiek uzskatīts, ka tā ir kulminācija notikumu virknei, kas sākās 1947.gadā, kad netālu no Rouzvelas, Ņūmeksikā, tika atklātas citplanētiešu kosmosa kuģa un citplanētiešu atliekas.

Pirmie uz kontaktu ar cilvēkiem izgāja Pelēkie. Tas notika1954.gada februārī Edvarda Gaisa spēku bāzē. Daži eksperti uzskata ka 1954.gadā notika vairākas ASV prezidenta Eizenhauera un ārpuszemes civilizācijas pārstāvju tikšanās. Pelēkie Amerikas Savienoto Valstu prezidentam apmaiņā pret netraucētu cilvēku nolaupīšanu vairākas tehnoloģijas. Eizenhauers atbildi uzreiz nedeva, bet lūdza kādu laiku pagaidīt. Pelēkie deva laiku līdz 1954.gada augustam.

Pēc dažām nedēļām Eizenhauers atkal tikās ar citplanētiešiem, bet šoreiz ar Zilajiem (Ziemeļniekiem, Skandināviem), kuri pārtvēra zemes iedzīvotāju ziņas, un piedāvāja ASV prezidentu atbrīvot no Pelēkajiem, bet apmaiņā pret to viņam vajadzētu atteikties no kodolieročiem un nodot tos citplanētiešiem iznīcināšanai. ASV izvēlējās iegūt ārpuszemes tehnoloģijas, ko dāsni piedāvāja Pelēkie.

1954.gada augustā, otrajā tikšanās ar Pelēkajiem reizē Eizenhauers uz 15 gadiem parakstīja Zemes-Betelgeizes līgumu (paktu) (pēc citplanētiešu domām, viņi uz Zemi ieradās no Oriona zvaigznāja, viņu planēta atradās netālu no zvaigznes Betelgeizes). Faktu par NLO nolaišanos un pacelšanos Edvarda Gaisa spēku bāzē 1995.gadā apstiprināja amerikāņu astronauts Gordons Kūpers. Saskaņā ar citu versiju līguma parakstīšana notika tikai 1964.gadā, ASV prezidenta Džonsona vadībā.

Edvarda līgums: Zemes iedzīvotāju un citplanētiešu tikšanās

Saskaņā ar pamatversiju prezidenta un ASV valdības atslēgas cilvēku tikšanās ar Pelēku pārstāvjiem bija sagatavota iepriekš, un tā notika Gaisa spēku bāzē 1954.gadā, naktī no 20.februāra uz 21.februāri. saskaņā ar citam versijām tā notika Wright-Patterson Gaisa spēku bāzē vai Holloman Gaisa spēku bāzē 1954.gada 25.aprīlī. Tikšanās tika filmēta, ieraksts tagad glabājas kaut kur slepenos arhīvos.

Gadu gaitā ir saņemtas vairāku cilvēku atzīšanās par to, ka viņi ir bijuši notikuma aculiecinieki. Viens no viņiem bija Džeralda Laita (pseidonīms Doktors Kappa), tolaik pazīstams metafizikas kopienas līderis, Īpašu pētījumu fonda direktors. Laits apgalvoja, ka viņš ir bijis viens no prezidenta padomniekiem, kas kopā ar viņu ieradās Edvarda Gaisa spēku bāzē. Viņa uzdevums bija novērtēt, kādu ietekmi šī tikšanās var atstāt uz plašu sabiedrību.

Pēc Laita teiktā, sanāksmē piedalījās vēl vairākas nozīmīgas personas. Viņu vidū bija Eizenhauera galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos doktors Edvīns Nurss. Viņš tika uzaicināts, lai piedāvātu savu ekspertu atzinumus par iespējamām ekonomiskajām sekām pēc pirmā kontakta ar citplanētiešiem.

Pasākumā piedalījās vairāki uzticami reliģiskie līderi un kardināls Džeimss Makintairs, Vatikāna pārstāvis. ASV prezidents un viņa padomnieki nolēma, ka Vatikāna atbalsts īstajā brīdī varētu būt noderīgs. Papildus militārpersonām šajā sanāksmē piedalījās arī civiliedzīvotāji, tajā skaitā, bijušā ASV prezidenta Trūmena radinieks, un Džons Līrs, reaktīvās lidmašīnas Lear Jet radītāja Viljama Līra dēls.

2023.gada 26.jūlijā ASV Kongresā notika pirmā publiskā uzklausīšana par NLO jautājumiem. Tajā uzstājās trīs galvenie “aculiecinieki”: Raiens Greivss (bijušais pilots), Deivids Grašs (bijušias izlūkdienesta virsnieka) un Deivids Fravors (bijušais ASV flotes komandieris). Mediji rakstīja par galvenajiem pieciem “sensacionālajiem izteikumiem”: (1) kontakti pastāv, tie ir kļuvuši par rutīnu; (2) pastāv programma  ārpuszemes tehnoloģiju “pārveidošanai”; (3) ir “ne-cilvēka bioloģijas” paliekas; (4) pastāv programma jebkādas informācijas par NLO slēpšanai; (5) NLO skaits ir daudz lielāks, nekā tiek ziņots.

Informācijas apmaiņa sanāksmē notika ar telepātijas palīdzību. Zināms, ka kopš XX gadsimta 50.gadiem kāda Frensisa Svana (Frances Swan), medijs ar unikālām sensitīvām spējām, visdažādākajos jautājumos, tajā skaitā, izlūkošanas jautājumos, NLO un citplanētiešu rasu jautājumos, sadarbojās ar CIP un Eizenhauera administrāciju. Viņas informācija atšķīrās ar to, ka tā bija pārbaudāma. Svana apgalvoja, ka tikai “Skandināvu” rasei ir mērķis glābt mūsu planētu no iznīcināšanas ar kodolieročiem. Taču bezdvēseliskie un nežēlīgie humanoīdi “Pelēkie” pārtvēra iniciatīvu, atgrūžot “Skandināvus”. Abiem bija un joprojām ir dažādi uzskati par mūsu planētu.

Nav zināms, kāda bija Pelēko patiesā motivācija, taču iemesls, ko viņi pauda sanākamē, bija ģenētisks. Pelēkie ir aseksuāli, viņiem ir gēnu inženierija, viņi paši sevi klonē. Viņu auglis tiek audzēts mēģenēs. Bet viņi saskārās ar lielu problēmu. Viņu DND ir tik ļoti mainījies, ka tas ir sācis sabrukt. Lai izstrādātu jaunu DNS, viņiem bija nepieciešama pilnīga un neierobežota piekļuve cilvēka genomam, lai izstrādātu stabilu cilvēka un Pelēko hibridizācijas metodi un tādējādi nodrošinātu Pelēko pastāvēšanu.

Pelēkie savstarpējai sadarbībai izvirzīja dažus nosacījumus: apmaiņai pret citplanētiešu tehnoloģijām ASV pārējai pasaulei neizpauž nekādu informāciju par viņu klātbūtni uz Zemes, nepieļauj nekādu cilvēku iejaušanos, ASV ir jāizbūvē vairākas pazemes bāzes, kuras apkalpos cilvēki un pelēkie. Citplanētiešu objektus ir jāuzbūvē indiāņu rezervātos Jūtas, Kolorādo, Ņūmeksikas, Arizonas štatos, un viens ir jāuzbūvē Nevadā, rajonā, ko visi ufologi tagad pazīst kā 51.zonu.

Tomēr, kā izrādījās, gan ASV, gan citplanētiešiem bija savi slēptie mērķi. Šie kontakti un separātiskie līgumi tika slēgti nevis cilvēces, bet gan Amerikas militāri politiskās elites vārdā un interesēs. Fils Šnaiders, kalnrūpniecības inženieris un ģeologs, kurš strādāja pie slepenām pazemes bāzes būvniecības programmām, apgalvoja:

“1954.gadā Eizenhauera administrācija, pārkāpjot Konstitūciju, noslēdza līgumu ar citplanētiešiem no kosmosa, kas bija apmetušies uz Zemes. Tolaik to sauca par “Greādas līgumu 1954”. Pamatojoties uz šo direktīvu, tika izstrādāti projekti, lai modernizētu esošās un izveidotu vairākas jaunas pazemes daudzlīmeņu bāzes atsevišķiem vai kopīgiem ar citplanētiešiem darbiem. Vairuma gadījumu bija darīšana ar Pelēko rasi vai tās variācijām”.

Maikls Volfs, teorētiskās fizikas un informācijas doktors, Nacionālās drošības padomes darbinieks, bijušā prezidenta Bila Klintona padomnieks ar NLO saistīto programmu jautājumos, atzīst: “Eizenhauera līgums ar ārpuszemes rasi nekad netika ratificēts, kā to prasa Konstitūcija”.

Sanāksmē piedalījās ASV Jūras spēku virspavēlnieks Čārlzs L.Stags. Sanāksmē par NLO jautājumiem, kas notika 1991.gadā, viņš dalījās iespaidos par pirmo kontaktu ar citplanētiešiem. Viņš arī uzsvēra, ka “netika sperti nekādi soļi, lai panāktu kompromisu”. CIP direktors Viljams Kolbergs apgalvoja, ka pirmajā tikšanās ar citplanētiešu rasi reizē neizdevās panākt vienošanos, kas apmierinātu prezidentu un viņa administrāciju. Pie tāda paša secinājuma nonāca arī prezidenta padomnieki.

ASV armijas pulkvežleitnants Filips Korsi savos memuāros rakstīja: “Mēs būtībā padevāmies agresīvākajai citplanētiešu iebrucēju rasei. Viņi mums diktēja savus noteikumus, labi apzinoties, ka mēs baidāmies no jebkādas publicitātes par mūsu līgumiem”.

Daudzi sarunas dalībnieki atzīmēja, ka vienošanās vienmēr saturēja piespiešanas elementu no citplanētiešu puses, un tajā pašā laikā visi bija vienisprātis, ka zemes iedzīvotāji nespēj viņus apturēt. Viņi ir pārāk attīstīti un spēj iznīcināt ne tikai amerikāņus, bet gandrīz visu cilvēku civilizāciju, izņemot tos, kurus viņi atstās kā bioloģisko materiālu.

Tiek apgalvots, ka Edvarda Līgumu prezidents Eizenhauers bija ne tikai apstiprinājis, bet arī parakstījis. Tika piešķirti ievērojami līdzekļi, izstrādāts projekts Redligt, un saskaņā ar to sākās eksperimentāli lidojumi ar citplanētiešu kuģiem.

Tiek izskatīts, ka augstākie varas ešaloni izveidoja atsevišķu specialo dienestu, kura uzdevumos ietilpa visu citplanētiešu objektu drošības un slepenības nodrošināšana. Tāpat tiek uzskatīts, ka tādas plaši pazīstamas programmas kā “Zilā grāmata” un “Sniegaputns” tika “palaistas” kā aizsegs reālām darbībām un ar mērķi masveidīgi dezinformēt ASV un visas pasaules iedzīvotājus. Viss nesaprotams tika “novelts” uz gaisa spēku slepenajiem eksperimentiem.

Edvarda līgums: šokējošie rezultāti

Oficiāli nav zināms, par ko vienojās zemes iedzīvotāji un citplanētieši. Bet pastāv divas hipotēzes, pirmā ir visizplatītākā. Par to bieži runā sazvērestības teorētiķi. Pelēkie citplanētieši Amerikas prezidentam lūdza atļauju viņu izpētes nolūkos nolaupīt ierobežotu skaitu cilvēku, kuri tiks atgriezti neskarti, veseli, bet ar izdzēstām atmiņām.

No pirmā acu uzmetiena, ņemot vērā, cik XX gadsimta otrajā pusē daudz bija pierādījumu tam, citplanētieši ir nolaupījuši cilvēkus, versija ir diezgan ticama. Bet otrā hipotēze ir diezgan reāla. Pelēkie lūdza Eizenhaueram spēju uzņemt cilvēkus un apmaiņā ļāva amerikāņiem pētīt Mēnesi. Līgums bija spēkā 15 gadus. Kāpēc 15? tieši no 1954.gada līdz 1969.gadam vairāk kā 5000 ASV iedzīvotāju ik gadu izrādījās kādā nezināmā vietā ar izdzēstu atmiņu, kopā 75 000 liecību!!!

Pēc kāda laika Pelēkie līgumu sāka pārkāpt. Nolaupīšanas gadījumu skaits strauji pārsniedza noteikto kvotu, un citplanētiešu veiktie eksperimenti cilvēkiem visbiežāk beidzās slikti. Citplanētiešu eksperimenti ar cilvēkiem izrādījās ne tuvu veiksmīgi. Savukārt, citplanētieši amerikāņus apsūdzēja mēģinājumos jebkādas viņiem dotās tehnoloģijas izmantot militāriem nolūkiem. Mierīga sadarbība izrādījās apdraudēta.

Tomēr, ņemot vērā, ka zemes iedzīvotāju prāta spējas bija acīmredzami vājākas nekā viņu “brāļiem”, ASV varas augstākie ešeloni nolēma turpināt “miermīlīgu sadarbību”, pieverot acis uz citplanētiešu pastrādātajiem nedarbiem, turpināt tik ilgi, kamēr ASV iegūs ieročus, kas ļaus ar citplanētiešiem runāt ar vienādiem noteikumiem. Rezultātā tika izstrādāti “Joshua” un “Excalibur” projekti.

XX gadsimta 60.gadu sākumā ASV valdība saprata, ka viņi ir piemānīti, viņi nav saņēmuši pilnā apmērā solīto tehnoloģiju, un vēlējās atteikties no darījuma un padzīt Pelēkos no planētas. Taču tas viņiem, protams, neizdevās. Jau 1959.gada vidū Eizenhauers saprata, kādu kļūdu viņš ir pieļāvis,

Moderno tehnoloģiju vietā amerikāņiem tika iedoti nesaprotami rasējumi, bez jebkādiem paskaidrojumiem, kā tos var izmantot vai kas tieši uz tiem ir attēlots. Turklāt pazudušo cilvēku skaits pārsniedza visus iepriekšējos rādītājus. No 1954.gada līdz 1969.gadam pazudušo cilvēku skaits ASV bija vidēji par 300%-350% lielāks nekā iepriekšējos un turpmākajos gados. Pelēkie arvien retāk atgrieza cilvēkus uz zemes, un tas kļuva par īstu problēmu.

Tikai 1985.gadā bijušais ASV Jūras spēku izlūkdienesta virsnieks Viljams Kūpers atklāja patiesību par 1954.gada vienošanos. Pēc viņa domām, Eizenhauers, iesaistoties dialogā ar Pelēkajiem, briesmām pakļāva miljoniem cilvēku. Citplanētieši vienkārši piemānīja amerikāņu līderi.

Tomēr daži pētnieki uzskata, ka viena no citplanētiešu tehnoloģijām, ko ASV saņēma, bija klonēšanas tehnoloģija. Tiesa, citplanētieši visu nedeva uzreiz. Vispirms viņi iedeva klona audzēšanas tehnoloģiju, un daudz vēlāk viņi iedeva cilvēka atmiņas pārnešanas no oriģināla uz klonu tehnoloģiju. Tāpēc pirmie kloni bija precīza oriģināla kopija, bet ar zīdaiņa apziņu.

Klonēšanas tehnoloģiju izstrādāja citplanētiešu rase, kuras ģenētika ļoti atšķiras no Zemes ģenētikas. Tāpēc citplanētiešu tehnoloģija zemes apstākļos prasīja pilnveidošanu. Tas prasīja daudz laika, un tikai XX gadsimta 90.gados amerikāņiem savās slepenajās laboratorijās izdevās panākt klonēšanas tehnoloģiju novest līdz vēlamajam stāvoklim.

Pelēko viltīgais plāns bija ārkārtīgi vienkāršs un nevainojams vai gandrīz nevainojams! Lai izveidotu lelli-klonu, vajadzēja tikai iegūt no vēlamās personas asins paraugu, un viss. Ja ņem vērā, ka gandrīz visa medicīna pasaulē tiek stingri kontrolēta, tad Pelēkajiem praktiski nav nekādu problēmu asins paraugus iegūt no jebkura cilvēka, tajā skaitā, īpaši no dažādu valstu politiķiem un valsts amatpersonām. Tālāk viss ir vienkārši!

Speciālās slepenās laboratorijās tiek audzētas īsto cilvēku “lelles”- kloni, un… kad īstais cilvēks ierodas ASV oficiālā vai pusoficiālā vizītē, viņš tiek uzaicināts “palikt” dažas dienas un atpūsties no saviem taisnīgajiem darbiem. Svarīgais viesis pieklājīgi piekrīt un dodas uz “viesmīlīgo” vietu, kur viņu jau gaida.

Tur viesis tiek iegremdēts, vārda vistiešākajā nozīmē, nāves miegā, kura laikā tiek ierakstīta visa viesa atmiņa. Pēc tam šī atmiņa tiek pārnesta uz šīs personas “lelles”- klona smadzenēm. Nākamajā rītā svarīgais viesis, šī vārda vistiešākajā nozīmē, pilnībā atjaunoti pamostas! Bez tam šī “lelle” – klons atrodas pilnīgā tā veidotāja pārvaldība.

“Labi” atpūties, viesis, pareizāk sakot, viņa “lelle”- klons atgriežas savā valstī, un nevienam pat nerodas aizdomas, ka tas jau ir kontrolēts biorobots! Lūk, tāds grandiozais Pasaules pārņemšanas plāns, ko izstrādāja tie, kas stāv aiz Pelēkajiem pilnībā saskaņā ar ASV prezidenta Eizenhauera 1954.gadā parakstīto Edvarda Līgumu.

Pētījumi, ko veikuši ne tikai ufologi un kontaktpersonas, bet arī NASA un ASV Aizsardzības departamenta slepenās struktūras, ļauj secināt, ka tā saucamie “Pelēkie” ir sava veida biorobotu jeb “bioloģiski radījumi”, kas īpaši izaudzēti ģenētisko eksperimentu laikā, lai veiktu ļoti specifiskus uzdevumus uz dažādām planētām.

Ar vienu no uzdevumiem viņi lieliski tika galā, jo Edvarda Līguma tiešas sekas bija “pelēko citplanētiešu” slepeno pazemes bāzu izveidošana uz Zemes. Labi zināms, ka jau Otrā pasaules kara laikā amerikāņi aizsegā izveidoja vairāk nekā 150 slepenās bāzes, lielāko daļu no tām pazemē. 1990.gadā visā pasaulē to bija jau vairāk nekā 1650, vilielākās pašā Amerikā/

Šīs “Black Delta” līmeņa bāzes ir deviņstāvu pazemes kompleksi, kas savienoti ar pazemes tuneļiem un vilcieniem, kas ļauj ātri pārvietoties no viena objekta uz otru. Vienā šādā bāzē vienlaikus var uzturēties 15 000 – 20 000 cilvēku. Bāzes ir pilnīgi autonomas. Cik bāzes pieder Pelēkajiem, nav zināms.