Romānu cikls vēsta par Harija "Truša" Angstroma dzīvi no 60to gadu sociālā un seksuālā uzplaukuma laikiem, sekojot slavenā sportista Angstroma gaitām līdz pat galam. Apdaiks ir dzimis Pensilvānijā, Rīdingā un bērnību pavadījis Šillingtonas ciematā tās tuvumā. Apdaika bērnības prieku aizēnojusi cīņa ar psoriāzi un stostīšanos, taču māte mudinājusi viņu rakstīt. Dzīvodams nomaļajā lauku mājā, zēns paplašināja savu pasauli, lasīdams fantāzijas un detektīvromānus, galvenokārt izvēloties angļu autoru darbus. "Esmu neizdevies britu romānists," viņš vēlāk sacīja. Interesanti, ka viņu nomāca miruši autori, un viņš nevēlējās tos lasīt. Pabeidzis Šillingtonas koledžu, kur viņa tēvs strādāja par zinātnes skolotāju, Apdaiks izvēlējās stāties Hārvardā – tāpēc, ka tā bija arī pasaules vecākā humora žurnāla Lampoon mājvieta. Apdaiks 1954. gadā kļuva par angļu filologijas studentu un pēc neilga laika arī par vienu no žurnāla pastāvīgajiem autoriem, vēlāk arī redaktoriem. Sākumā viņš bija karikatūru autors, tad, kā viņš vēlāk izteicās, "komiksošanās ar vārdiem" aizveda pie dzejas un prozas.
https://satori.lv/profile/dzons-apdaiks
Vikipēdija.
https://en.wikipedia.org/wiki/John_Updike
Apraksts. Kentaurs
Updike, John, Kentaurs : [romāns] / Džons Apdaiks ; [no angļu valodas tulkojusi Rute Runcis ; mākslinieks Gunārs Kļava]. Rīga : Liesma, 1969. 380 lpp. ; 17 cm.
Džons Apdaiks (John Hoyer Updike) (1932 – 2009) – amerikāņu rakstnieks, romānu, stāstu un dzejoļu un eseju autors.
Džons Apdaiks ir saņēmis gandrīz vai ar visas ASV nozīmīgākās literārās godalgas, starp kurām vispirmām kārtām jāmin divas Pulicera prēmijas un divas National Book Award.
Kāds Šveices žurnāls 1997. gadā aptaujāja 18 valstu literatūrkritiķus, lūdzot nosaukt desmit izcilākos mūslaiku rakstniekus, Rezultātā pirmo vietu ieguva Gabriels Garsija Markess, otro — Milans Kundera, bet trešo dalīja Umberto Eko un Džons Apdaiks.
"Kentaurs" (The Centaur, 1963) veidots pēc mitoloģiskas shēmas.
Kā pats autors norāda, šī stāsta ideja radusies izlasot dažas rindas kādā leģendu un seno teiksmu krājumā, kur Heirons, tāpat kā Kristus, ziedojis sevi un savu nemirstību cilvēces labā. Tā romānā sengrieķu dievi - Zevs, Hēfaists, Hēra, kentaura sieva Hariklo un viņa meita Okiroja - tiek iedzīvināti reālu cilvēku tēlos. Mītu un mistikas caurvīts, "Kentaurs'' ir stāsts par skolotāju Džordžu Koldvelu un viņa dēlu Pīteru. Trīs kopā pavadītas dienas sniega vētrā atklāj tēva un dēla attiecības. Romāns daudzējādā ziņā ir personisks un pat autobiogrāfisks, jo Pītera tēls ir līdzīgs pašam autoram bērnībā.
John Hoyer Updike, The Centaur first translation and first edition in Latvian.
https://www.gunasgramatas.com/product/dzons-apdaiks-kentaurs
Džons Apdaiks “Īstvikas raganas”
Posted on 01/06/1998 by Guntis Berelis
Džons Apdaiks. Īstvikas raganas. No angļu valodas tulkojusi Amanda Aizpuriete. R., Jumava, 1998
Kāds Šveices žurnāls 1997. gadā aptaujāja 18 valstu literatūrkritiķus, lūdzot nosaukt desmit izcilāko mūslaiku rakstnieku, Rezultātā pirmo vietu ieguva Gabriels Garsija Markess, otro — Milans Kundera, bet trešo dalīja Umberto Eko un Džons Apdaiks (tālāk: Salmans Rušdi, Mario Vargass Ljosa, Pols Osters, Ginters Grass, Sols Belovs). Saprotams, šāda veida aptaujas, lai arī vairāk uzmanības vērtas nekā ierastie bestselleru saraksti, nav diez ko nopietni uztveramas, tomēr tās zināmā mērā raksturo iespējamo mūslaiku prozas korifeju panteonu. Var jau būt, ka Apdaika iekļaušana pašā panteona augšgalā ir drusku apšaubāma, tomēr nav šaubu, ka viņš ir visaugstākās raudzes profesionālis, kura lielākais trūkums ir tas, ka viņš par publicēšanas vērtu uzskata vai katru sarakstīto rindiņu. Līdz ar to dažs viņa romāns stipri vien atgādina rūpīga amatnieka darinājumu, bet daudzi stāsti liekas kā no konveijera nākuši. Tas gan nav bijis par traucēkli, lai Apdaiks tiktu aplaimots gandrīz vai ar visām ASV nozīmīgākajām literārajām godalgām, starp kurām vispirmām kārtām jāmin divas Pulicera prēmijas (par Truša Engstroma cikla romāniem Trusis ir bagāts un Trusis atpūtā) un divas National Book Award (par Kentauru un Trusis ir bagāts). Latviski līdz šim publicēti trīs viņa romāni — Kentaurs, Trusi, bēdz! un Precēsimies!
1984. gadā sarakstītais romāns Īstvikas raganas izdots sērijā XX gadsimta romāns. Sižeta izklāsts varētu izskatīties apmēram šāds. Reiz kādā mazpilsētā dzīvoja trīs raganas. Vīru viņam nebija — tie bija vai nu laimīgi aizvadīti līdz kapa malai, vai arī paši jau laicīgi aizmukuši —, un nu raganas galvenokārt izklaidējās ar precētu vīriešu pavedināšanu. Kā jau mazpilsētā, arī viņu raganīgās nejaucības bija diezgan provinciālas — pa gabalu atraisīt kādas cienījamas kundzes pērļu virteni, izsaukt mazu negaisu, blēdīties tenisa spēlē, sabrūvēt burvju dziru vai ko tamlīdzīgu, vārdu sakot, viss gaumes robežās. Taču tad pilsētā parādījās Sātans, savaldzināja visas trīs raganas un sāka rīkot saietus, sauktus par sabatiem. Iepazinušas saldo dzīvi un ietikušas melno spēku elitē, raganas ķērās pie nopietnākām lietām. Bet — kad burvju spēks reiz iekļuvis kādā ļaužu kopienā, tas vienmēr tiecas izrauties brīvībā, nepakļaujoties vairs saviem izsaucējiem, pats pēc sava prāta sajaucot upurus ar mocītājiem. Ar visām no tā izrietošajām sekām.
Taču patiesībā viss ir krietni prozaiskāk. Jo — darbība notiek nevis tālā pagātnē, no mūslaikiem atsvešinātā vidē, kurā raganas būtu gluži pašsaprotamas iemītnieces, un tāpēc autoram neko daudz nevajadzētu rūpēties par ticamības ilūzijas radīšanu, bet gan labi pazīstamā mūsdienu provinces pilsētiņā. Province jau no sākta gala bijusi Apdaika iecienīta teritorija: provinces elle un paradīze, provinces sastingušais tuksnesis un vienmuļais purvs — un tajā mītošais vidējais amerikānis, visai infantils un aprobežots, bet vienlaikus ar savu naivi labdabīgo būtību zināmā mērā simpātisks radījums (visprecīzāk viņš atveidots Truša Engstroma cikla romānos). Šo pieticīgo pelēcību Apdaiks apraksta patiesi kolorīti un iespaidīgi. Kāpēc province? Arī pats Apdaiks nācis no Šillingtonas, mazas Pensilvānijas štata pilsētiņas, un šai sakarā savā 1989. gadā izdotajā autobiogrāfijā viņš raksta: „Man allaž licies, ka man jāpasaka tik daudz: par to, kas īsti ir Šillingtona Pensilvānijā, kas ir visa šī orientierus zaudējusī masa, ko veido ļaudis, kuri nespēj sevi izteikt un kurus kaut kas nomāc un plosa — un kas arī ir Amerika.” Citiem vārdiem, Apdaiks uzskata, ka Amerikas kvintesence ir šī provinces piezemētība, banalitāte un infantilisms — nevis, piemēram, Ņujorkas debesskrāpji vai Baltais nams. Tāpēc Īstvikas raganas nebūt nav rūdītas ļaundares, bet gan trīs vairs ne pirmā svaiguma dāmas, kas savā purvā aiz garlaicības jūk vai prātā un tālab nodarbojas ar vietēja mēroga skandālu inscenēšanu. Sātana – dzīves baudītāja, izgudrotāja un popmākslas kolekcionāra van Horna (šis krietni kariķētais Sātans ir atsauce uz Apdaika augsti vērtētā amerikāņu romantisma klasiķa Nataniela Hotorna romānu The Scarlet Letter) — parādīšanās uz brīdi sakustina sastāvējušos ūdeņus, un kolektīvās erotiskās izpriecas viņa savrupmājā it kā izrauj raganas no ikdienas vienmuļības (sekss Apdaika romānos allaž tiek traktēts kā brīvības — vai atbrīvošanās — sinonīms).
Īstvikas raganās Apdaiks kārtējo reizi atkārto jau Kentaurā izmantoto paņēmienu: uz mīta atlūzām uzaudzēt mūsdienīgu saturu (tāpat viņš rīkojas arī, piemēram, romānā Brazīlija, kurā teiksma par Tristanu un Izoldi pārcelta uz Brazīliju). Savulaik Amerikas austrumkrasta puritāņi raganas dedzināja uz sārta, bet ar Sātana izdzīšanu nodarbojās vesela mācītāju armāda. Taču, pakļaujoties labi pazīstamajam aforismam, vēsture atkārtojas kā farss: raganas nevienu neinteresē, viņas pašas saista tikai sīki sadzīviski pekstiņi, augstākais mērķis ir iekļūt van Horna gultā, bet pats van Horns izrādās visparastākais afērists, provincei piedienīgs velnēns, kam pa spēkam tikai īslaicīgs acu apmāns. Slēdziens apmēram šāds: pienākuši patiesi drūmi laiki, ja pat Sātana vietā tikai vārga tā imitācija.
Grāmatu Apskats 8/9.1998.
https://berelis.wordpress.com/1998/06/01/dzons-apdaiks-istvikas-raganas/
Filmas adaptācija.
"Īstvikas raganas" ir 1987. gada amerikāņu tumšās fantāzijas komēdijas filma, kuras režisors ir Džordžs Millers, un Džeks Nikolsons galvenajā lomā kā Derils van Horns, kā arī Šēra, Mišela Feifere un Sūzena Sarandona kā titulētās raganas. Filmas pamatā ir Džona Apdaika romāns ar tādu pašu nosaukumu 1984. gadā, stāstot par trim sievietēm, kuras neapzinās savu izrunāto vārdu spēku; kad viņi stāsta viens otram savas dziļākās vēlmes, vīrietis ierodas tieši laikā un piepilda tās, bet viņam ir sava ēnas puse. Viņš ir Sātans.
https://en.wikipedia.org/wiki/The_Witches_of_Eastwick_(film)
