M.Kellija bija Vaitčepelas skaistāka, pieprasītāka un dārgākā prostitūta. Kamēr citas sievietes varēja īrēt tikai gultas vietu, Kellija īrēja veselu istabu.
Uzšķērdējs uz policiju ir pat sūtījis vēstules, kurās rakstīja par savām slepkavībām. Vienā no tām viņš rakstīja ka ienīst prostitūtas un tās slepkavos kamēr vien būs spējīgs. Tiesa gan tiek apšaubīts tas, ka Uzšķērdējs pats ir rakstījis šīs vēstules.
Šo vēstuli slepkava vēlējās rakstīt ar upura asinīm, bet tekstā atklāja, ka asinis sažuva un nācās izmantot sarkanu tinti.
Šāds nazis [skatīt attēlu - ila p.] tika atrasts vienā no nozieguma vietām. Tiek uzskatīts, ka tas ir Uzšķērdēja nazis. Diemžēl DNS no tā noņemt nevar, jo tā nav daudz un tas ir slikti saglabājies.
Viens no aizdomās turamajiem Džeka lietā. Džozefs Silvers. Viņa vainu tā arī neizdevās pierādīt.
Vēl viens Džeka pretendents Princis Alberts Viktors, jeb draugu lokā pazīstams kā Edijs. Viņš bija pretendents uz karaļa titulu. Runāja, ka viņam bija dēka ar kādu vieglas uzvedības sievieti. To gan noliedza, jo viņš bija gejs. Un arī teorija, ka viņš ir Džeks Uzšķērdējs tika ātri gāzta.
Vienīgais amerikānis aizdomās turamo sarakstā Tomass Nīls Krīms. Šīs pieņēmums gan netiek ņemts nopietni, jo bija skaidrs, ka Džeks Uzšķērdējs bija brits. Pie tam viņam bija neapgāžami alibi.
Šādi pēc mūsdienu zinātnieku domām būtu jāizskatās īstajm Uzšķērdējam. Man gan šķiets, ka tas pat tuvu nestāv Uzšķērdēja tēlam, bet nu ko gan es zinu.
Ceru ka patika. Visu meklēju un rakstīju pati :)
http://www.spoki.lv/fotoreportazas/Dzeks-Uzskerdejs/3624
2.
Skotlendjards atklāja Džeka Uzšķērdēja seju
TVNET, 2006. g. 21. novembrī
Skotlendjarda analītiķe Lauta Ričardsa kopā ar grupu britu ekspertu izveidojuši "precīzāko fizisko, ģeogrāfisko un psiholoģisko" XIX gadsimta noslēpumainās slepkavas Džeka Uzšķērdēja (Jack the Ripper) portretu.
Jau agrāk zinātnieki, izmantojot DNS analīzi, centās noskaidrot 19. gadsimta 80. gados sirojošā Uzšķērdēja personību. Šoreiz tika izmantoti "jauni profila noteikšanas paņēmieni" un "mūsdienu policijas metodes".
Pētnieki atzinuši, ka tā laika likuma sargi meklējuši nepareizo personu, ziņo BBC.
"Pirmo reizi mēs varas izprast cilvēka tipu, pie kura pieder Džeks Uzšķērdējs. Mēs varam nosaukt ielu, kurā viņš, visticamāk, dzīvoja, varam noteikt, kam viņš līdzinājās, un izskaidrot, kādēļ šim slepkavam izdevās izvairīties no taisnīgas tiesas," sacīja Ričardsa, aprakstot Uzšķērdēju, kā "biedējoši normālu", tomēr uz ārkārtēju cietsirdību spējīgu personu.
Pēc viņas teiktā, noziedznieks bija 25-35 gadus vecs, 164-170 centimetrus garš, un viņam bijusi spēcīga miesasbūve.
Ja pirms 120 gadiem kārtības sargiem būtu šobrīd pieejamā informācija, leģendārais slepkava tiktu notverts, uzskata Londonas policijas vadītājs Džons Grīvs.
[Džeks Uzšķērdējs tikpat mīklaini kā sācis, pārtrauca savas slepkavības un, kā zināms, netika notverts. Radot, bezgala daudz reālas un pat mistiskas leģendas, un kļūstot par literāru tēlu un kino varoni. - ila p.]
3.
Londonā atklāta Džekam Uzšķērdējam veltīta izstāde
2008. gada 15. maijs
Londonā trešdien, 14. maijā, atklāta bēdīgi slavenajam 19.gadsimta Londonas sērijveida slepkavam Džekam Uzšķērdējam veltīta izstāde.
Izstāde "Džeks Uzšķērdējs un Īstenda" atklāta Doklendas muzejā, netālu no rajona, kur no 1888.līdz 1891.gadam tika nodurtas 11 sievietes.
[Vispār jau dažādos avotos minēto nogalināto sieviešu skaits variē no 4-9. Par kanoniskajām parasti uzskata piecas: Mērija Enna Nikolsa (nogalināta 1888. gada 31. <st1:place><st1:city>augustā</st1:city></st1:place>), Ennija Čepmena (1888. gada 8. septembrī), Elizabete Straida (1888. gada 30. septembrī), Ketrina Edousa (nogalināta tajā pašā dienā), Mērija Dženete Kellija (1888. gada 9. novembrī) - ila p.]
Izstādē var apskatīt slepkavas parakstītu vēstuli, slepkavībās izmantoto nazi un agrāk nepubliskotus policijas protokolus no noziegumu vietām.
Ekspozīcijā arī plašāk atainoti tā laika briesmīgie dzīves apstākļi Īstendā, kur valdīja liela noziedzība.
Visas Džeka Uzšķērdēja nogalinātās sievietes bija prostitūtas un mīlēja iedzert "džina pilīs" gar Londonas austrumu rajona Vaitčapelas ielām.
Slepkava tā arī netika notverts un minējumi par to, kurš bija vainīgais, turpinās vēl joprojām.
[Pastāv versija, ka Džeks savus upurus vispirms nožņaudzis, taču tā izraisa šaubas, galvenā nogalināšana bija - pārgriežot rīkli. Pēc tam slepkava uzšķērdis upurus, izgriezis attsevišķus orgānus, ko paņēmis līdz - ila p.]
http://www.diena.lv/izklaide/maksla/londona-atklata-dzekam-uzskerdejam-veltita-izstade-604844
4.
No Vikipēdijas.
Kad sākās slepkavības, visas iespējamās iestādes saņēma tūkstošiem vēstuļu, kas tā vai citādi bija saistītas ar šo lietu: pārsvarā cilvēki izteica savas domas par notikušo, sniedza liecības, piedāvāja paņēmienus, kā slepkavu notvert, un bija, protams, vairāki simti vēstuļu - it kā no slepkavas... Viss kā mūsdienu komentāros! Tomēr, pētnieki izdala trīs vēstules, kuras rosina aizdomas, ka tās varētu būt sūtījis pats Džeks, nosacīti tās nosauktas: The “Dear Boss” letter, The “Saucy Jacky” postcard un The “From Hell” letter, pēc sākuma vārdiem, tajās minētas tādas lietas, kas varētu vedināt uz to, ka tās patiešām ir sūtījis slepkava. Dažos avotos minēts, ka pirmā, cita vēstule, kurā minēts Džeka Uzšķērdēja vārds esot rakstīta 1888. gada 17. septembrī, tomēr mūsu dienās pierādīts, ka tā ir falsifikācija.
Izpētot aizdomīgās vēstules pēc saglabātās DNS, austrāliešu profesors Iens Findlejs nāk pie secinājuma, ka to autors varētu būt sieviete, tas saskan ar versiju, ka slepkava varbūt ir kāda Mērija Pīrsija, kas 1890. gadā sodīta ar nāvi par sava mīļākā sievas slepkavību.
Taču tas diez vai saskan ar to, ka izpētot upurus, konstatēts, ka tie izkropļoti ar ļoti labām cilvēka anatomijas zināšanām, kas pieejamas augsti kvalificētam ķirurgam. Uz to norāda fakts, ka, acīmredzami, izņemtie orgāni nav tikuši bojāti un, šādas operācijas veikšanai parastam ārstam būtu vajadzīga pusstunda, bet izmeklēšana konstatējusi, ka tas veikts kaut kur 15 minūšu laikā.
Beigās saitē ir atzīmētas 17 filmas, 16 dziesmas un 1 opera (tās beigās arī parādas Džeks) un kur tad vēl teleseriāli, datorspēles un anime.
Literatūrā Uzšķērdējs darbojas Elerija Kvīna romānā "Doktora Vatsona nezināmais rokraksts" (arī - "Šerloks Holms pret Džeku Uzšķērdēju"), Rodžera Želaznija romānā "Skumjā oktobra nakts", Borisa Akuņina romānā "Dekorators" (Džeks 1889. gada Krievijā, kur viņu medī Erasts Fandorins), Roberta Asprina romānā "Laika uzšķērdēji", Georgija Zotova mistiskaja, postmodernistiskajā detektīvā "Mēness zīmogs" (darbība norisinās XXI gadsimtā, alternatīvā Krievijas Impērijā, kur nekādas revolūcijas nav bijis un tad parādās Džeks...), Džensa Rīza "Drakulas dosjē", Roberta Bloha stāstā "Uz mūžu jūsu - Uzšķērdējs" un Noras Robertas romānā "Imitators" (šeit gan noziedznieks tikai imitē Džeku).
Arī: