Dubultzvaigzņu sistēmā tiek atklāta planēta

By Richard Stenger (CNN) - autors orģinālvalodā. Tulkojuma autors meklēšanā. Info iz vecās lapas, bet varētu būt interesanti.

 

Pirmā planēta, kura atklāta dubultzvaigžņu sistēmā, liecina, ka galaktikā ir daudz vairāk planētu nekā zinātnieki bija pieņēmuši.

Atšķirībā no Saules, kas ir viena no retajām vientuļniecēm, lielākajai daļai Piena ceļa zvaigžņu ir kompanjoni. Šis atklājums apliecina, ka līdzīgās bināro zvaigžņu sistēmās ir iespējama planētu klātbūtne, trešdien paziņoja astronomi.

Planēta ir daudz lielāka nekā Jupiters un riņķo ap binārās sitēmas primāro zvaigzni, attālumā, kas ir nedaudz lielāks nekā no Saules līdz Marsam. Savu apriņķojumu tā veic 2,5 gados.

 

 

Lielākā zvaigzne 1,6 reizes pārsniedz Saules izmērus. Gluži kā jaunā planēta, arī mazākā zvaigzne griežas ap primāro. Tās orbītas attālums ir salīdzināms ar Urāna attālumu no Saules.

"Šī ir pirmā reize, kad tiek atrasta planēta divām, relatīvi tuvām binārajām zvaigznēm", skaidroja Mihails Endls no Teksasas Universitātes Austinā. "Tā kā lielākā daļa zvaigžņu ir bināro vai pat multiplo sistēmu sastāvdaļas, tad šis atklājums ļoti tālejoši ietekmēs pieņēmumus par planetāro sistēmu daudzumu mūsu galaktikā," atklāja Endls.

 

Arī citās binārājās sitēmās agrāk tika atklātas planētas, bet šajās sitēmās zvaigznes-pavadoņi atradās simtiem un pat tūkstošiem reizes tālāk nekā dvīņu zvaigzne Cefeja Gammas sistēmā.

"Agrāk atklātajās planetārajās sitēmās abas zvaigznes atradās pietiekami tālu viena no otras, lai tās varētu uzskatīt par pilnīgi neatkarīgām," teica Bils Kohrans, izpētes grupas vadītājs. Šajās sistēmās, kas virtuāli tiek uzskatītas par divām atsevišķām, jo abām zvaigznēm ir minimāla gravitācijas ietekme vienai uz otru, planētu atrašana nav liels pārsteigums, paskaidroja Endls.

Sistēmās, tādās kā Cefeja Gamma, planētas iespējams būs liels retums. Šīs tuvu esošās zvaigznes ar savu gravitācijas ietekmi viegli var izmainīt planētu orbītas.

 

Kohrans, Artie Hacs no Vācijas un citi zinātnieki, ieskaitot Kanādas astronomus Gordonu Valkeru un Brjūsu Kembelu, vairākus gadus pētīja Cefeja Gammu, izmantojot dažādus teleskopus. Pastāvīgas, 2,5 gadu cikliskas izmaiņas izstarotajā gaismā, pārliecināja Kohranu un kolēģus, ka galvenajai zvaigznei ir planēta.

"Pati zvaigzne nav spējīga tik ļoti mainīt izstaroto gaismu astoņos ciklos 20 gadu garumā. Mūsu izmantotā tehnika ļauj mums apgalvot, ka šī izstarotās gaismas periodisko izmaiņu esamība nav pašas zvaigznes īpatnība. Vienīgais loģiskais izskaidrojums - šai zvaigznei ir planēta," sacīja Kohrans.

Cefeja Gamma ir aptuveni 45 gaismas gadu attālumā un debesīs redzama kā viena zvaigzne. Tā iezīmē "cepures" virsotni Cefeja, jeb Karaļa zvaigznājā.