Savā pirmajā LFFB pasākumā es nokļuvu deviņus gadus atpakaļ. Tajā laikā pasākumi vēl notika Latvijas Akadēmiskajā Bibliotēkā un jāatzīstas godīgi, ka toreiz mani pilnībā nesaistīja iespēja klausīties lekcijas vai piedalīties diskusijās. Uz pasākumu devos ar domu piedalīties kabineta lomu spēlē „Sapņu pavēlnieks”. Ja nemaldos mana loma toreiz bija sapņu laumiņa vai kaut kas tamlīdzīgs... Pilnīgi noteikti atceros tikai to, ka skaitījos labais sapnis.

Atskatoties atpakaļ, gan jāsaka, ka tajā laikā pasākumi bija saturiskā ziņā daudz labāki nekā šobrīd. Iespējams tāpēc, ka visas dienas garumā tika pagūts atvēlēt laiku, gan nopietnām, zinātniskām diskusijām, gan galda lomu spēlēm. Domāju, ka viss tas joprojām ir aktuāli tomēr ņemot vērā to, ka ir daļēji nomainījies biedrības biedru loks – līdz ar to arī pasākumi ir saturiski mainījušies. Tajā pašā laikā neņemos īsti vērtēt pasākumus tāpēc, ka pēdējo gadu laikā vienīgais pasākums ir bijis Latcons kuru vērtēt vienā līmenī ar agrākajiem ikmēneša pasākumiem būtu nekorekti. Vienīgais pasākums pa šiem gadiem kas ir noticis ārpus Latcona un norisinājās LU Ķīmijas fakultātes zālē, manuprāt, norāda uz to, ka, ja atjaunotos tāda tipa pasākumi kāds bija pirmais kuru es apmeklēju tad nekādas dižās izmaiņas nebūtu jūtamas un uzskatu, ka tas arī būtu labi, jo tāds līmenis kāds bija ikmēneša pasākumiem agrākos laikos bija ļoti pat augsts un visaptverošs.

Mums bija veiksmīga „izbraukumbrigādes” sadarbība 2010./2011. ziemas sezonā. Kā vērtē šo darbības formu un vai esi gatava to turpināt?

Neteiktu, gan, ka mūsu pirmais izbrauciens bija veiksmīgs. Tas tomēr izrādījās diezgan nepārdomāts. Tomēr par otro man jāatzīst, ka brauciens uz Pilsrundāli bija izdevies. Nevaru to novērtēt ar augstu atzīmi, jo kļūdu pietika arī tajā, tomēr cilvēki no kļūdām mācās.

Darbības forma? Es teiktu, ka tāpat ir nepieciešama, jo tādā veidā ir iespējams iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus un Fantastiku un fantāziju visās tās izpausmēs un iespējams, ka tas varētu veicināt jaunu biedru piesaisti un veicināt jauniešu vēlmi lasīt.

Atbildot uz jautājumu par to vai esmu gatava to turpināt... Domāju, ka jā. Tomēr tajā pašā laikā ļoti labi apzinos, ka tādā veidā kā tagad izpildīt šādu izbraukumu galvenos mērķus nav īsti iespējams, jo katram cilvēkam ir jāzina konkrēti ko runāt un ko darīt, lai neiegāztu pārējos tāpēc es patiešām neesmu pārliecināta, ka gribu turpināt. Jā es esmu gatava pievienoties izbraukumam nepieciešamības gadījumā, bet negribu, lai tas kļūtu par manu pienākumu.

Kā vērtē savu nu jau bijušo valdes locekļa darbību un kāpēc atkāpies no amata?

Uzdot man jautājumu par to kā es vērtēju savu darbību ir tas pats, kas pajautāt kādam no bijušajiem Latvijas Republikas ministriem kā viņš vērtē laiku, ko ir pavadījis savā amatā. Tāpēc es atsakos komentēt šo jautājumu. Varu tikai pateikt to, ka uzņēmos šo amatu tajā brīdī, kad nebija neviena konkrēta kandidāta, kas varētu to uzņemties, bet vieta kā zināms tukša palikt nevarēja. Par atkāpšanos no amata arī negribētos īpaši runāt tomēr, ja jau šis jautājums šķiet tik svarīgs tad tagad jau bez sirdsapziņas pārmetumiem varu atzīt, ka šo gadu laikā manas intereses ir krietni mainījušās un vairs nav tās intereses par Fantastiku un Fantāziju. Līdz ar to nav arī īpašas vēlmes nodarboties ar ieguldījumu biedrībās darbībā, kurš pēdējos gados bija pārvērties gandrīz vai par obligātu. Otrs iemesls ir laika trūkums, kurš neļauj piedalīties tajās aktivitātēs, kurās gribētos piedalīties un kā pēdējais iemesls ir tas, ka biedrībā ir atgriezušies cilvēki, kurus es vērtēju ļoti augstu un uzskatu, kad viņi ir daudz vairāk pelnījuši šāda tipa amatu – ņemot vērā to, ka viņu interese un ieguldījums daudzkārt pārsniedz manējo.

Kā redzi savu turpmāko biedrībā, tās aktivitātēs?

Kā jau minēju manas intereses ir mainījušās, tomēr tās dažreiz sasaucas ar biedrības tēmu, bet es neņemos spriest kurā brīdī tas var notikt tāpēc neapņemos runāt par savām iespējamajām aktivitātēm pilnībā pieņemot kā tās varētu būt saistītas tikai ar pasākumu apmeklēšanu.