Daugava un Baltijas jūra pilnīgi aizsals, Rīgā milzīgi plūdi?

image00111.jūlijs 2011

Piepildoties prognozēm par gaidāmu zemu Saules aktivitāti - un par spīti globālajai sasilšanai - tuvākajās desmitgadēs Eiropā varētu būt vairāk aukstu un sniegotu ziemu, intervijā laikrakstam "Financial Times" atzina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta "Met Office" pārstāvis.

Tuvākajos gados ziemas varētu garas un ļoti aukstas.

Jaunākie pētījumi atklāj, ka Saules aktivitātei ir daudz lielāka ietekme uz Zemes klimatu nekā tika uzskatīts iepriekš. "Mēs tagad uzskatām, ka aptuveni pusi no laikapstākļu atšķirībām starp dažādiem gadiem veido izmaiņas Saules aktivitātē," sacīja profesors Braiens Goldings, kurš meteoroloģijas dienestā strādā jau četrdesmito gadu.

 

 

Arī iepriekšējās divas ziemas, kas lielu daļu Eiropas pārsteidza ar aukstu un sniegotu laiku, vismaz daļēji esot skaidrojamas ar zemo Saules aktivitāti. Patlaban tā ir nedaudz palielinājusies, jo pašreizējais Saules aktivitātes cikls tuvojas maksimuma fāzei, bet sagaidāms, ka pēc dažiem gadiem Saule ieies "dziļā miegā". 
Ļoti zema Saules aktivitāte tika novērota laika periodā no 1645. līdz 1715. gadam, ko dēvē par Maundera minimumu, un periodā no 1790. līdz 1830. gadam, ko dēvē par Daltona minimumu. Abos periodos būtiski pazeminājās temperatūra uz Zemes virsmas, Maundera minimuma laikā bija mazā ledus laikmeta aukstākie gadi, savukārt Daltona minimuma laikā Eiropas vidienē temperatūra 20 gados pazeminājās par diviem grādiem. 
Turklāt zemas Saules aktivitātes periodos vērojami biežāki un spēcīgāki vulkānu izvirdumi. 1815. gadā - Daltona minimuma laikā - notika milzīgs Tamboras vulkāna izvirdums, un nākamais gads lielā daļā Eiropas un Ziemeļamerikas tika nodēvēts par gadu bez vasaras. Togad pat vasaras mēnešos Zemes ziemeļu puslodē sniga sniegs, kas vulkāna izmešu dēļ nereti bija iekrāsots brūnganos un sarkanīgos toņos. 
Arī 1707. un 1708. gadā - Maundera minimuma laikā - uz Zemes notika vairāki spēcīgi izvirdumi, un 1709. gada sākumā Eiropa pieredzēja lielāko aukstumu, par ko saglabājušās rakstveida liecības. Daudzas upes, tostarp Daugava, aizsala līdz dibenam, pilnībā aizsala arī visa Baltijas jūra, un lielās ledus masas dēļ 1709. gada pavasarī Rīga piedzīvoja lielākos plūdus pilsētas pastāvēšanas vēsturē. 
"Met Office" iepriekš tika kritizēts par nespēju paredzēt gaidāmo aukstumu pēdējās divās ziemās. Patlaban dienesta speciālisti strādā pie jauna skaitliskā modeļa izveides, kas ļaušot daudz precīzāk prognozēt bloķējošo anticiklonu veidošanos. Tieši tie Eiropā atnes aukstas ziemas, bloķējot silto gaisa masu plūsmu no rietumiem un ļaujot Eiropā ienākt arktiskajam gaisam no ziemeļiem vai austrumiem. Jaunais modelis ņemšot vērā gan Saules aktivitāti, gan izmaiņas Golfa straumē - jaunākie pētījumi rāda, ka šie ir divi galvenie faktori, kas nosaka to, vai tuvākajos mēnešos ir vai nav gaidāma bloķējoša anticiklona veidošanās. 

Oriģinālu lasiet šeit