Dalijas tēvocis bija Jēzus. Tas tāpēc, ka viņas tēva brāli sauca Išije, tāpat kā Jēzu Jūdejā (Jēzus ir šī vārda grieķiskais variants). Tēvocis viņas dzīvē nospēlēja visai būtisku lomu. Viņš 30. gadu beigās aizbrauca no Latvijas uz Palestīnu veidot Izraēlas valsti, kur 1943. gada kaujās krita. Toreiz jau ebreju jaunatne rāvās uz Apsolīto zemi. Tēvam aizbraukt neizdevās, padomju vara pamaisīja, toties viņš bija iemācījies labi šaut un iemācīja arī meitai. Mīlestība uz literatūru liek Dalijai izvēlēties dzīves ceļu.
1973. gadā pabeigusi Latvijas Pētera Stučkas vārdā nosauktās universitātes Filoloģijas fakultāti. Aizstāvot diplomdarbu "Fantastiskie tēli Bulgakova romānā "Meistars un Margarita"Ģenēze un funkcijas", kā par brīnumu VDK tam nepievērš uzmanību, tajos laikos Bulgakovs nebija visai vēlams autors.
Gadu nostrādājusi par skolotāju, pēc tam sākusi strādāt avīzē "Sovetskaja molodjež". Žurnālistika kļūst par viņas galveno profesiju. Tad, pašas vārdiem runājot, beidzas viņas "garlaicīgā dzīve" un sākas interesantā. Viņa piedalās zinātniskās fantastikas un piedzīvojumu literatūras semināros, sāk rakstīt pati. Rodas aizraušanās ar teātri. Pateicoties tai arī tiek uzrakstīts pirmais ZF stāsts "Nemirstīgais Dims".
1981. gadā, žurnālā "Daugava" tiek publicēts viņas vēsturiskais piedzīvojumu garstāsts "Dzintara smarža", 1984. gadā iznāk darbu krājums ar tādu pašu nosaukumu.
1991. gadā Odesas kinostudijā tiek uzņemta filma pēc Dalijas grāmatas "Kailā ar cepuri".
No 2000. gada rakstniece regulāri saņem dažādas prēmijas dažādos konos un citos sarīkojumos. Rakstniece lieliski jāj ar zirgu (tēva skola), agrāk nodarbojās ar bodibildingu un kunfu.
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A2%D1%80%D1%83%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F,_%D0%94%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D1%8F_%D0%9C%D0%B5%D0%B5%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%B0
Mājas lapa.
Arī informācija no "Poldjeņ XXI vek", 2012. gada janvāra numura.