Šī ir viena no tām sērijām, kur otrā grāmata tiek slavēta vairāk par pirmo, un arī es uzķēros uz šī āķa, un domāju, ka tagad nu es pilnīgi iemīlēšos šajā stāstā un nespēšu nolikt grāmatu malā, bet... Tā nenotika. Man pat šķiet, ka šī grāmata man patika mazāk par pirmo, turklāt tagad es vēl labāk saprotu tos lasītājus, kuri ienīst šīs grāmatas. 

Pirmkārt, man nepatika, kā no sākuma Selēna burtiski izslēdza no savas dzīves princi Dorianu (mans mīļākais varonis, by the way), bet pēc dažiem traģiskiem notikumiem viņi atkal bija burtiski labākie draugi. Man ļoti nepatika tas, kā viņa skraidīja starp Keolu un Dorianu un, kad uzturēja draudzīgas attiecības ar vienu, ienīda otru. 

Otrkārt, zinu, ka šī grāmata grozās ap maģiju un visām tām pārdabiskajām būtnēm, tomēr man likās, ka bija jau mazliet par daudz. Brīžiem bija ļoti grūti saprast, kas tur notika, un viens radījums man pamatīgi atgādināja Hariju Poteru.

Vispār man ļoti patika tā grāmatas daļa, kur Selēna bija kopā ar Keolu, bet šķiet, ka joprojām esmu team Dorian. Kā jau teicu, viņš ir mans mīļākais varonis visā šajā sērijā. 

Vēl man patika tas, ka šajā grāmatā beidzot nomira kāds, kurš bija Selēnai dārgs. Jā, man ļoti patika nāvei nolemtais varonis, tomēr tieši šis pavērsiens visu mainīja un kļuva interesantāk lasīt, jo sākās vairāk ekšena. 

Es noteikti turpināšu lasīt sēriju, man tiešām patīk sekot līdzi varoņiem (lai gan tā maģijas lieta mani īpaši neinteresē), un noteikti iesaku arī jums pieķerties "Throne of Glass" grāmatām, ja jums patīk fantāzija.

8/10

http://readingthroughlines.blogspot.com/2017/06/crown-of-midnight-by-sarah-j-maas.htm