Visjaunākais atklājums

Bet jāsāk laikam ar burtiski svaigāko apstiprināto atklājumu – planētu, kas izmēru ziņā ir tikai mazliet mazāka par Zemi, taču tās masa ir četrkārt lielāka. Šajā gadījumā runa ir par tā dēvēto superzemi Gliese 12b, kas atrodas Zivs zvaigznājā aptuveni 40 gaismas gadu attālumā no Zemes. Apjausma par to, kas varētu būt 40 gaismas gados mērāms attālums kaut vai tikai mūsu pašu galaktikas jeb Piena Ceļa mērogos, varētu iestāties acumirklī pēc tā, kad atkārtojam labi zināmo – galaktikas izmērs diametrā ir aptuveni 100 tūkstoši gaismas gadu…

Gliese 12b piederīga salīdzinoši mazai un blāvai zvaigznei jeb tā dēvētajam sarkanajam pundurim, kas gan masas ziņā ir četras reizes mazāks par mūsu Sauli, un planēta izvietota tam ārkārtīgi tuvu – ne vairāk par 10 miljoniem kilometru. Salīdzinājumam var minēt, ka, piemēram, Saulei tuvākā planēta Merkurs no tās atrodas 58 miljonu kilometru attālumā, veicot rotējumu apkārt spīdeklim 88 Zemes dienās, savukārt Gliese 12b savu spīdekli aplido tikai nepilnās 13 Zemes dienās.

Taču saistībā ar to, ka salīdzinājumā ar Sauli šī zvaigzne ir mēreni blāva, šajā attālumā no tās planēta atrodas tieši tur, kur vajadzīgs, proti, tieši tur, kur ūdens (ja vien tāds tur ir, protams) nespēs pilnībā viss ne izgarot, ne arī sasalt. Šādu ideālo izvietojumu attiecībā pret zvaigzni astronomi nodēvējuši par Zlatovski zonu un pilnībā oficiāli par potenciālās apdzīvotības zonu. Atbilstoši formulai: kur ir ūdens šķidrā agregātstāvoklī, tur iespējama arī dzīvība.

Pētniekiem izdevās noteikt arī aptuveno temperatūru uz šīs planētas virsmas, un tie esot 43 ⁰C, ko katrā ziņā var uzskatīt par komfortablu rādītāju. Vēl gan tikai atlicis pārliecinoši noskaidrot, vai šai planētai ir arī atmosfēra, un pētnieki pauduši aizdomas, ka tajā gadījumā, ja arī tāda tur ir, tā varētu būt ļoti retināta, ļoti līdzīga tai, kāda ir, piemēram, Marsam. Ja tā būtu blīva un smaga, kā savukārt ir Veneras gadījumā, apstākļi tur būtu definējami par “Veneras siltumnīcu”, kur temperatūra pārsniedz 450⁰C. Tiesa, var arī piebilst, ka Gliese 12b saņem nepilnus 85% no tās Saules enerģijas, kādu saņem Venera.

Savdabīgi esot arī tas, ka šī ekoplanēta, lai arī ir tik tuvu savai zvaigznei, iespējams, atrodas tā dēvētajā gaismas tvērienā, kas saprotamā valodā nozīmē to, ka tā līdzīgi Mēnesim attiecībā pret Zemi visu laiku uz savu zvaigzni “skatās” tikai ar vienu un to pašu pusi. Līdz ar to tur šajā “saules” pusē ir nepārejoša diena, savukārt pretējā pusē – nepārejoša nakts.

Zināms arī tas, ka sarkanos pundurus mēdz lāgā nemīlēt saistībā ar to, ka uz tiem notiek regulāri jaudīgi uzliesmojumi, kuru rezultātā tapusī radiācija spēj burtiski vienā acumirklī iznīcināt visu dzīvo. Bet tieši šo sarkano punduri astronomi fiksējuši kā pilnībā neaktīvu, salīdzinoši mierīgu, klusu un, iespējams, arī pilnībā nekaitīgu. Šo blāvo zvaigzni arī uzskata par pietiekami vecu, vismaz septiņus miljardus gadu, kas salīdzinājumā ar Saules aptuveni 4,5 miljardiem ir vismaz pusotru reizi vairāk. Taču pundurzvaigznēm tas esot tieši spēku plaukuma vecums, jo tādā stāvoklī tās var nodzīvot vēl vairākus desmitus miljardu gadu, varbūt pat vēl ilgāk. Proti, daudzas no tām zvaigznēm, kas radušās pašā Visumā un laika pastāvēšanas sākumā – mazliet mazāk nekā pirms 14 miljardiem gadu -, arī mūsdienās joprojām turpina itin kvalitatīvi spīdēt.

Avotos apgalvots, ka tā esot mums pagaidām vistuvākā aptuveni Zemes izmēra pasaule, kurā turklāt vēl arī valda mērens klimats un kas novērojuma laikā, kad tā šķērso savas zvaigznes disku tā dēvētajā tranzīta ceļā.

Daži tuvākie pretendenti

Tostarp pētniekiem esot zināmas arī tuvāk esošas Zemei līdzīgās planētas, kuras arī uzskata par potenciāli piemērotām dzīvības eksistēšanai. Vistuvākā no tām ir Centaura Proksima b, kādai nelielai trīskāršās Centaura Alfa sistēmas zvaigznei piederīga planēta, kas no Zemes atrodas jau “tikai” četru gaismas gadu attālumā. Izmēru un masas ziņā šī planēta tikai pavisam nedaudz pārspēj Zemi, savukārt tā atrodas vēl tuvāk savam spīdeklim nekā iepriekš minētā Gliese 12b: tā aprotē apkārt tikai 11 Zemes diennakšu laikā. Un tas, visticamāk, nozīmē to, ka arī tā ir pasaule, kas sadalīta tikai dienas un nakts teritorijās, bet katrā ziņā tā ir potenciāli apdzīvojama planēta.

Taču, lai arī Centaura Proksima izrādījusies šķietami simpātiska, taču diemžēl arī ļoti aktīva zvaigzne: 2017.gadā tā uzrādīja tik jaudīgu uzliesmojumu, ka astrobiologi acumirklī smagi nopūtās un praktiski zaudēja jebkādu interesi par to kā cilvēcei potenciāli noderīgu pasauli. Bet, no otras puses, uz šādām apdraudētām planētām dzīvība var pastāvēt arī pazemē, jo augsne, kā zināms, gluži labi pasargā no radiācijas. Šeit var piebilst, ka viss dzīvais uz Zemes virsmas patiesībā ir absolūtais nieks, ja salīdzina ar planētas dzīlēs mītošo dzīvo radību kopējo masu…

Tad ir vēl dažas, teiksim tā – mazāk populāras potenciāli noderīgās pasaules. Tāda, piemēram, ir 11 gaismas gadu attālumā no Zemes Jaunavas zvaigznājā konstatētā eksoplanēta bino 128b. Tā ir arī sarkanā pundura sistēma – pieticīga, pablāva un turklāt vēl arī pilnībā mierīga. Arī šī planēta šai zvaigznei atrodas ļoti tuvu – tikai septiņus miljonus kilometru attālumā, masas ziņā veidojot aptuveni 1,4 Zemes tiesas. Taču laikam jau visinteresantākais ir tas, ka iespējamo temperatūru aptuvenais diapazons gaišajā zonā svārstās no -60 līdz +21 Celsija grādam atkarībā no tā, kas konkrēti ir attiecīgā virsma un kas tur īsti ir ar atmosfēru (tā esot pagaidām vēl līdz galam nenoskaidrotas lietas). Taču katrā ziņā nosacītais pundurzvaigznes mierīgums pieļaujot to, ka šai planētai varētu būt pašai sava atmosfēra un mūsu izpratnē labvēlīgi apstākļi dzīvības eksistēšanai.

Kaut ko ļoti līdzīgu vēl varētu aplūkot Auna zvaigznājā, kur aptuveni 12,5 gaismas gadu attālumā no Zemes konstatēta eksoplanēta Teergarden’s b, kuras masa ir teju identiska Zemes masai, savukārt tās attālums no savas galvenās zvaigznes jau šķiet nereāli mazs, par ko liecina tas, ka tā ap zvaigzni aprotē piecu Zemes diennakšu laikā. Tiesa, pati zvaigzne esot vismaz 10 reizes mazāka par mūsu Sauli, un šā iemesla dēļ planēta Teergarden’s b atrodas tieši tur, kur tai nav ne pārlieku auksti, ne arī karsti. Lēsts, ka uz šīs planētas virsmas vidējā temperatūra ir 28⁰C. Turklāt, salīdzinot visus eksoplanētu raksturojumus, planetologi secinājuši, ka Teergarden’s b dzīvības uzturēšanas nodrošināšanas ziņā uzskatāma par viscerīgāko…

Vēl piedāvāts palūkoties arī virzienā uz Pulksteņa zvaigznāju, kur savu mūži aizvada sarkanais punduris, līdz kuram attālums no Zemes arī nav lielāks par 12 gaismas gadiem. Arī šī bālēt sākusī zvaigzne sasniegusi itin solīdo septiņu miljardu gadu vecumu, kas, kā jau iepriekš minēts, ir tikai pozitīvs faktors. Šim pundurim “pieder” trīs ap to riņķojošas planētas, kas visas silda savus sānus, mūsu skatījumā, salīdzinoši ļoti nelielā attālumā un to masa veido vidēji 1,5 Zemes masas. Viena no šīm planētām it GJ 1061 c, kurai piešķirts mezoplanētas statuss, proti, tā ir tā dēvētā siltā planēta, kas nozīmē to, ka šo sistēmu cilvēcei arī būs ļoti noderīgi novērot un iepazīt tuvāk.