Senās civilizācijas ne tikai vienkārši būvēja, bet gan radīja īstenus tehniskos šedevrus, kas vēl joprojām pārsteidz mūsdienu speciālistus. Līdz ar to radies daudz pagaidām neatbildamu jautājumu. Piemēram: vai patiešām senie ēģiptieši, šumeri un maiji bija slepeni tādu tehnoloģiju pārvaldītāji, kuri vēlējušies šīs zināšanas noslēpt no nākamajām paaudzēm, vai arī mūsdienu civilizācija pagaidām vēl neprot to visu saskatīt?

Vārdu sakot, šeit patiešām ir uz ko palūkoties, jo dažkārt fiksētās senatnes tehnoloģijas šķiet prātam absolūti neiespējamas, kā arī gluži neviļus rodas vēlme salīdzināt un saprast to, cik lielā mērā tās tomēr spējušas ietekmēt visas mūsdienu tā dēvētās inovācijas jeb jaunievedumus.

1.Senie ēģiptieši: izaicinājums loģikai

Gīzas piramīdas. Uzbūvētas aptuveni 2560.gadā pirms mūsu ēras, šīs superbūves pārliecinoši met izaicinājumu veselajam saprātam: divi miljoni akmens bloku, no kuriem katrs sver teju vai kā kravas automašīna un kas katrs piegādāts no paliela attāluma un uzcelts neticami lielā augstumā nolūkā uzbūvēt monumentu, kas mūsdienās naudas izteiksmē prasītu vairāk miljardu nekā jebkura modernā kara uzturēšana, vienlaikus iedzenot pamatīgā strupceļā visjaudīgākās un visprofesionālākās būvnieku brigādes visā plašajā pasaulē. Tā dēvētā nobīdes kļūda nepārsniedz 1%! Patiesību sakot, tas ir nevis vienkārši augsts attīstības līmenis, tā ir tāda precizitāte, kas varētu būt iespējama tikai… atnācēju no citām planētām izpildījumā.

Solārās (saules) laivas. Vai tas bija speciālais transports faraona nogādāšanai aizkapa pasaulē? Visticamāk, tieši tā arī tas bijis. Lai to nodrošinātu, bija nepieciešama absolūti ideāli uzkonstruēta laiva, kas spētu eleganti ceļot cauri… zvaigžņu telpai. Arī tā prasme, kas bija raksturīga šādu laivu uzbūvēšanai, ir apbrīnojama. Daudzi speciālisti tās pielīdzina mūsdienu superjahtām, tikai uzsverot, ka tām bija paredzēts peldēt nevis pasaules jūrās un okeānos, bet gan debesīs.

Medicīna vai maģija? Ar 1600.gadu pirms mūsu ēras datētais “Edvina Smita papiruss” faktiski ir aizvēsturisks medicīniskais žurnāls, kurā veiktie operāciju, līdzekļu, paņēmienu un anatomisko zināšanu apraksti ēģiptiešus izvirza tālu priekšā visiem iespējamajiem laikabiedriem un lielā mērā ne tikai viņiem. Rodas iespaids, ka tā dēvētā Leonardo da Vinči cilvēka ķermeņa shēma jau tajā laikā ir bijusi viņu rīcībā.

2.Maiji: astronomijas ģēniji un skaitļu lielmeistari

Mūsdienu entuziastiem pienāktos beigt jūsmot par saviem sadzīves teleskopiem, jo tā ir gluži vai bērnu spēlīte, ja salīdzina ar maiju astronomiskajiem šedevriem. Šie ļaudis būvēja arī pilsētas, kas santehniskā aprīkojuma un laikmetīgā dizaina aspektā pilnā mērā varēja konkurēt ar mūsdienu risinājumiem.

Piemēram, Karakols Čičenicā bija nevis vienkārši iespaidīga konstrukcija, bet gan no akmens izkalts dzīvs, elpojošs kalkulators, kas spēja aprēķināt Saules aptumsumu iestāšanos, Mēness fāzes un laikam jau vēl daudz ko tādu, ko šodien pat grūti iedomāties. Tostarp to izceļ arī absolūta astronomiskā precizitāte, bez jebkādas aptuvenas nosacītības vai minējumiem, par ko mūsdienu kosmosa pētnieki joprojām ir dziļā neizpratnē. Ikviens akmens, katrs stūrītis, katra ēna – viss savā vietā un nevainojami sinhronizēts ar Visumu.

Kamēr tajā laikā visa pārējā pasaule vārda vistiešākajā nozīmē cīnījās ar elementāro aritmētiku, maiji jau bija atklājuši šīs pasaules uzbūves galveno kodu, proti, nulli. Tas nebija vienkārši jēdziens, bet gan tieši tāds jēdziens, kas deva iespēju organizēt pašiem savu Visumu un savas kalendāru sistēmas, kas darbojās ar vismodernāko pulksteņu precizitāti – tikai ar to atšķirību, ka šie kalendāri uzrādīja nevis minūtes un stundas un pat ne mēnešus, bet gan simtgades…

3.Šumeri: veidojot civilizācijas iezīmes

Vēl par senajām pilsētām. Piemēram, seno šumeru pilsētas nebija vienkārši strupas akmens konstrukcijas, bet gan īpaši harmoniski ģeometrijas, astronomijas un pilsētplānošanas apvienojumi. Šumeri savas pilsētas būvēja saskaņā ar debess ķermeņu kustību: dievnami meta ēnu tikai saulstāvju sienās, ielas bija orientētas saules uzlēkšanas virzienā, katrs ķieģelis, katrs stūris un katrs lielāks vai mazāks laukums bija šķietami savienots ar zvaigznēm. Mazliet varbūt grūti saprast, kāpēc un kādā nolūkā tas tā bijis, taču tāds nu ir šis perfektās apbūves fakts.

Šī senā civilizācija itin visam radīja rasējumus. Savukārt ķīļraksts bija ne tikai pirmā rakstība cilvēces vēsturē, bet atslēga uz civilizāciju. Nav taču iespējams pilnvērtīgi pārvaldīt pilsētu bez rakstības: nebūtu nekādu birokrātisko pierakstu, visbeidzot – nebūtu poēzijas. Ķīļraksta rašanās izmainīja burtiski visu. Tas bija veids, kā izstāstīt vēsturi, pierakstīt dažādus darījumus un piefiksēt to pašu liroepiku. Tas viss kopumā bija absolūti daudzveidīga, visaptveroša māksla šā vārda konkrētajā nozīmē.

Un vēl šumeru tehnoloģijas saistībā ar ūdeni. Viņi ne tikai to pārvaldīja, viņi to vārda vistiešākajā nozīmē kontrolēja: akvedukti un kanāli šķērsoja visu Mezopotāmijas tuksnešaino līdzenumu, veidojot zaļojošas un plaukstošas pilsētas tur, kur, kā šķita, eksistēt varētu tikai putekļi. Šumeru izpratne par ūdens saimniecību bija tik lielā mērā attīstīta, ka mūsdienu inženieri vēl joprojām turpina pētīt un studēt šos sasniegumus.

Jāmin arī ritenis, jo bez šumeru izgudrojumiem tikai ar ratiem un divričiem vien mūsu civilizācija nekur īpaši tālu nespētu attīstīties. Tieši viņi transportu un līdz ar to arī tirdzniecību no lēnas kustības pārvērta straujā sistēmiskā plūsmā…

Senatnes iespaidotās mūsdienu tehnoloģijas

Mūsdienu speciālisti apkopojuši virkni mūsdienu tehnoloģiju, kas par savu eksistēšanu var būt pateicīgas aizvēsturiskajai ģenialitātei.

Apbrīnojamā precizitāte debesskrāpjos – vistīrākais Senās Ēģiptes piramīdu būvniecības noslēpumu mantojums.

Moduļu konstrukcijas, kas ļauj burtiski dažu mēnešu laikā uzbūvēt veselas pilsētas, - sveiciens no maijiem.

Astronomijas pamatus ielikušas jau senās civilizācijas – instrumenti, kurus mūsdienās izmanto kosmosa pētīšanai, pilnībā balstīti tajos senajos, noslēpumaini precīzajos aprēķinos.

Medicīna. Protams, mūsdienu mediķu rīcībā ir lāzeri un unikāli skalpeļi, taču atliek tikai vērīgāk ielūkoties Senās Ēģiptes reālijās, kur “Edvīna Smita papiruss” jau pilnā mērā aprakstījis vissarežģītākās ķirurģiskās procedūras, ieskaitot galvaskausa trepanāciju, un kļūst skaidrs – būtībā nekā jauna. Turklāt izrakumos atrastie fakti liecina, ka seno ēģiptiešu  ārsti pratuši pārsteidzošā precizitātē caurubt pacienta galvaskausu. Mūsdienu tehnoloģijas faktiski vēl tikai cenšas panākt visas savulaik jau eksistējušās prasmes.

Vārdu sakot, atliek tikai samierināties un pieņemt faktu, ka mums katrs debesskrāpis, katrs teleskops un katrs operāciju galds turpina sevī nest nepārprotamu seno civilizāciju noslēpumu. Itin neko mēs neesam sākuši no nulles. Faktiski mēs pat neko jaunu neesam izgudrojuši, tikai būvējam kaut ko savu balstoties seno ģēniju sasniegumos…