1783-10-19: 105 m (344 ft); Jean-François Pilâtre de Rozier with André Giroud de Villette, in Paris.
1783-11-21: 1,000 m (3,300 ft); Jean-François Pilâtre de Rozier with Marquis d'Arlandes, in Paris.
1783-12-01: 2.7 km (8,900 ft); Jacques Alexandre Charles and his assistant Marie-Noël Robert, both of France, made the first flight in a hydrogen balloon to about 610 m. Charles then ascended alone to the record altitude.
1784: 4 km (13,000 ft) Pilâtre de Rozier and the chemist Joseph Proust in a Montgolfier.
1803-07-18: 7.28 km (23,900 ft) Étienne-Gaspard Robert and Auguste Lhoëst in a balloon.
1839: 7.9 km (26,000 ft) Charles Green and Spencer Rush in a free balloon.
1862-09-05: about 11.887 km (39,000 ft)-Henry Coxwell and James Glaisher in a coal-gas balloon. Glaisher lost consciousness during the ascent due to the low air pressure and cold temperature of −11 °C (12 °F).
1927-11-04: 13.222 km (43,380 ft)-Captain Hawthorne C. Gray of the (United States Army Air Corps) in a helium balloon. Gray was killed when his oxygen supply ran out.
1931-05-27: 15.787 km (51,790 ft) -Auguste Piccard & Paul Kipfer in a hydrogen balloon.
1932: 16.2 km (53,000 ft) -Auguste Piccard and Max Cosyns in a hydrogen balloon.
1933-09-30: 18.501 km (60,700 ft) USSR balloon USSR-1. [Эрнст Карлович Бирнбаум, Константин Дмитриевич Годунов, Прокофьев Георгий Алексеевич]
1933-11-20: 18.592 km (61,000 ft) Lt. Comdr. Thomas G. W. Settle (USN) and Maj Chester L. Fordney (USMC) in Century of Progress balloon
1934-01-30: 21.946 km (72,000 ft) USSR balloon Osoaviakhim-1. The three crew were killed when the balloon broke up during the descent. [ПавелФёдоровичФедосеенко, АндрейБогдановичВасе́нко, ИльяДавыдовичУсыскин]
1935-11-10: 22.066 km (72,400 ft) Captain O. A. Anderson and Captain A. W. Stevens (United States Army Air Corps) ascended in the Explorer II gondola from the Stratobowl, near Rapid City, South Dakota, for a flight that lasted 8 hours 13 minutes and covered 362 kilometres (225 mi).
1956-11-08: 23.165 km (76,000 ft) Malcolm D. Ross and M. L. Lewis (United States Navy) in Office of Naval Research Strato-Lab I, using a pressurized gondola and plastic balloon launching near Rapid City, South Dakota, and landing 282 km (175 mi) away near Kennedy, Nebraska.
1957-06-02: 29.4997 km (96,784 ft) Captain Joseph W. Kittinger (United States Air Force) ascended in the Manhigh 1 gondola to a record-breaking altitude.
1957-08-19: 31.212 km (102,400 ft) above sea level, Major David Simons (United States Air Force) ascended from the Portsmouth Mine near Crosby, Minnesota in the Manhigh 2 gondola for a 32-hour record-breaking flight. Simons landed at 5:32 PM on 20 August in northeast South Dakota.
1960-08-16: In testing a high altitude parachute system, Joseph Kittinger parachuted from Excelsior III over New Mexico at 102,800 ft (31,300 m). He set world records for: high-altitude jump; free-fall by falling 16 mi (26 km) before opening his parachute; and fastest speed achieved by a human without motorized assistance, 614 mph (988 km/h).[2]
1961-05-04: 34.668 km (113,740 ft); Commander Malcolm D. Ross and Lieutenant Commander Victor A. Prather, Jr. (US Navy) in Strato-Lab V, using an unpressurized gondola. After descending, the gondola containing the two balloonists landed in the Gulf of Mexico. Prather slipped off the rescue helicopter's hook into the ocean and drowned.[a]
1966-02-02: Amateur parachute jumper Nicholas Piantanida (USA) reached 123,800 feet (37,700 m) with his Strato Jump II balloon but due to being unable to disconnect his oxygen line from the main capsule's feed he was forced to detach the balloon from the capsule, abort the jump and return in the capsule without the balloon. Due to his glove's design, he was also unable to reattach his safety harnesses and endured very great G forces, but survived the descent. Piantanida's ascent is not recognized by the Fédération Aéronautique Internationale as a balloon altitude world record.
2012-10-14: Felix Baumgartner in Red Bull Stratos reached 38,969 metres (127,851 ft) on a balloon starting near Roswell, New Mexico, USA, and returned to Earth by a parachute jump.
2014-10-24: Alan Eustace, a senior vice president at Google, reached 41,424 metres (135,906 ft) on a balloon and returned to Earth by a parachute jump.
https://en.wikipedia.org/wiki/Flight_altitude_record
Krievu Vikipēdijā par stratostatiem ir tabula ar augstuma lidojumiem, ne tikai augstuma rekordu kārtībā, jo lidojumi stratosfērā notika ne tikai tāpēc, lai sasniegtu augstuma rekordus.
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D1%82%D1%80%D0%B0%D1%82%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B0%D1%82
Gaisa balonus jeb aerostatus pēc veida iedala dažādos tipos: piesietie, brīvi lidojošie un aerostati ar dzinēju - dirižabļi. Aerostatus, kas paceļas augstāk par 11 kilometriem sauc par stratostatiem.
Pēc pildījuma aerostatus sauc to izgudrotāju vārdos, kuri tādu balonu izgudroja:
gāzes baloni - šarljēri;
siltuma baloni - mongolfjēri;
kombinētie baloni (gāzes un siltuma vienlaicīgi) - rozjēri.
Šarljērus parasti pildīja ar ūdeņradi vai retāk - ar gāzu maisījumu - gaismas gāzi ( ūdeņradis - 50 %, metāns 34 %, tvana gāze 8 %), šo gāzi lietoja gāzes laternās, tāpēc tāds nosaukums, dažreiz to sauca arī par blaugāzi pēc izgudrotāja, vācu inženiera Blau uzvārda. Tā kā visas šīs gāzes ir degošas un bīstamas, tad izmanto ar hēliju, taču tas ir visai dārgs.
Mongolfjēri tiek pildīti ar karstu gaisu, ko parasti silda ar gāzi.
Jāatzīmē, ka ar pirmā gaisa balona izgudrošanu saistās kāda vēsturiska falsifikācija no Krievijas Impērijas laikiem. Pazīstamais vēstures falsifikators Aleksandrs Sulakadzevs (1771 - 1829) atklātībā nodeva kādu rokrakstu, kurā bija stāstīts, ka kāds zemākā ranga ierēdnis - sākuma variantā - Furcels, vēlāk izlabots uz krievisko Krjakutnijs (jeb Krjakutnojs) it kā esot 1731. gadā pacēlies gaisā ar paša konstruēto gaisa balonu - sākotnējā tekstā «нерехтец Крякутной фурвин» -ticis rakstīts «немец крещеной Фурцель» ar nozīmi - kristīts (pareizticībā pārgājis vācietis). Pats stāsts par rjazaņieti tātad pārveidots divas reizes, un divdesmitā gadsimtā ticis pasniegts kā īsts, lai atkal pierādītu, ka Krievija visur ir bijusi pirmā. PSRS pat iznāca pastmarka par godu šī notikuma 225. gadadienai. Teksts kopumā izskatās šādi:
«1731 год. В Рязани при воеводе подьячий нерехтец Крякутной фурвин сделал, как мяч большой, надул дымом поганым и вонючим, от него сделал петлю, сел в неё, и нечистая сила подняла его выше березы, а после ударила о колокольню, но он уцепился за веревку, чем звонят, и остался тако жив. Его выгнали из города, и он ушёл в Москву, и хотели закопать живого в землю или сжечь».
Padomju laiku sākumā par Krakutniju ziņu nav, taču, kad sākas vispārējs padomju iekārtas slavināšanas laiks, šo notikumu atklāj un sāk sumināt, lai pierādītu Krievijas pārsvaru pār citām valstī, cīnoties pret "kosmopolitismu".
Taču 1950. gadu beigās jau pilnīgi top skaidrs, ka šis stāsts ir izdomāts no paša sākuma, citos vēsturiskos, oficiālos dokumentos nekāds Krjakutnijs un Furcels nav minēts. Toties daudzi pētnieki uzskata, ka teksts "надул дымом поганым и вонючим" padara "izgudrotāja" uzvārdu Furcels par "runājošu", jo vācu valodā ir vārds "Furzen", kas nozīmē, pieklājīgi sakot - "palaist gāzi". Nav brīnums, ka tekstā sastopamo "Крякутной фурвин", kas it kā esot balona nosaukums, padara par uzvārdu - Krjakutnojs.
Par spīti tam, no aprites "podjačijs" nepazūd, pat 1971. gada Lielajā Padomju enciklopēdijā par viņu ir raksts. Volkova "Brīnumainajā bumbā" 1972. gadā tas minēts, Krjakutnija sižets 1966. gadā parādās Andreja Tarkovska filmā "Andrejs Rubļovs" un Valentīna Pikuļa vienā romānā.
Rjazaņas Kremlī ir ekspozīcija, kas veltīta šim notikumam, bet Maskavas Centrālajā Aviācijas un kosmonautikas namā ir neliela diorāma ar šo notikumu.
2000. gados leģenda iegūst jaunus vaibstus, dažādos izdevumos Krjakutnijs tiek samiksēts ar citu senkrievu gaisakuģotāju - no Jevgeņija Opočiņina stāsta "Velnišķais lidonis" - kāds Ņikita veic lidojumu ar koka spārniem, par ko cars Ivans Bargais soda viņu ar nāvi. Izrādās, ka XX gadsimta sākumā esot atrasts kāds rokraksts, kur minēts Ņikita Krajkutnojs. Tas gan izrādās tiešs teksta pārlikums no minētā stāsta. Tomēr tas nekādi nekavē skulptoram Aleksejam Zalazajevam atklāt Kungurā skulptūru, kas veltīta "Ņikitkam Krjakutnijam", kurš 1656. gadā esot izgatavojis koka spārnus un sekmīgi veicis pasaulē pirmo lidojumu.
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D1%80%D1%8F%D0%BA%D1%83%D1%82%D0%BD%D0%BE%D0%B9
Izklausās jau traki, taču vai tad mums arī nav savas leģendas par "Piltenes Ikaru" vai pirmo Ziemassvētku eglīti Rīgā?