Galvenais, ar ko zinātniekus pārsteidzis Kamila krāteris, ir tas, cik lieliski tas saglabājies. Parasti meteoru krāterus salīdzinoši ātri pārveido vēja, ūdens un temperatūras svārstību ietekme, taču nepilnu 45 m platais un 16 m dziļais Kamila krāteris ir saglabājies pārsteidzoši labi – ir pat saskatāmas stariem līdzīgās iežu izmešanas pēdas, kādas tās esam raduši redzēt, piemēram, uz Mēness.
Aprēķināts, ka krāteri radījis dzelzs meteors 1,28 m diametrā, ietriecoties Zemē ar ātrumu 12900 km stundā. Kamila krāteris ir pavisam jauns (ģeoloģiskā mērogā) - mazāk, nekā 5000 gadu vecs.
Kopumā uz Zemes virsmas ir zināmi 176 krāteri, no kuriem tikai 15 ir mazāki par 300 m diametrā. Lai arī mazāku sadursmju skaits ir ievērojami lielāks, mazie krāteri ātri izzūd un, protams, ir arī grūtāk atklājami.