Astoņas ģimenes, kuras valda pār pasauli

(Jāpiezīmē, ka šis apraksts sagatavots vēl pirms otrā Krievijas iebrukuma Ukrainā - t.p.)

Taini XX veka, 2020., oktobris, Nr. 40

“Nekad, ne pie kādiem apstākļiem nenorādīt ģimenes materiālo stāvokli. Pat tiesā, mantojumā un vēl jo vairāk deklarācijās” (No Meijera Amšela Rotšilda testamenta. 1744.-1812.gadi).

Gribat pievienoties?

Daudzi nešaubās par to, ka pasaulē eksistē kāda ēnu valdība, kura sastāv burtiski no dažiem desmitiem pārbagātiem cilvēkiem, pēc kuru vēlmes uzplaiksnī kari, rodas un sagrūst veselas valstis, nerunājot jau par daudz sīkākiem notikumiem. Protams, grūti noticēt tam, kas nekad nav redzēts, bet īpaši tam, kam ticēt ne pārāk gribas. Taču mēs izkliedēsim šaubas.

Vecā Rotšilda testaments tiek ievērots joprojām. Neviena nodokļu inspekcija nevienā pasaules valstī nevar pārvarēt šīs dažas rindas un noskaidrot viņa pēcteču patieso finansiālo stāvokli. Bet tagad vienkārši stādāties priekšā, ka jūs sastādījāt dokumentu attiecībā uz saviem līdzekļiem un mēģiniet to ieviest dzīvē. Vienkāršāk sakot – aizliedzat finansu inspektoriem rakāties jūsu makā. Kā jūs domājiet, viņš jūs paklausīs? Diezin’ vai.

Bet lūk, kad paklausīs, tad jūs tūlīt noticēsiet ēnu valdībai vienkārši tāpēc, ka kļūsiet par tās daļu. Tāpat kā tās astoņas ģimenes, par kurām mēs jumš tūlīt pastāstīsim.

Rotšildi

Ja reiz mēs sākām ar Rotšildu ģimeni, tad turpināsim šo tēmu. Pēc pašiem aptuvenākiem aprēķiniem, viņu klans “maksā” no 1,7 līdz 3,2 triljonus dolāru. Protams, šie triljoni neguļ papīra kaudzītēs ar metāla plāksnēm apsistā istabā, bet ieguldīti visrentablākajos un perspektīvākajos uzņēmumos.

Rotšildu uzvārds pazīstams kopš XVIII gadsimta beigām, taču pirmo reizi tas skaļi izskanēja Napoleona karu laikā. Tieši tad mūsu pieminētais Meijers Amšels nopelnīja savus superienākumus, pirmais padzirdot par Napoleona sakāvi pie Vaterlo un pieņemot šajā sakarībā dažus mērus.

Divus gadsimtus pēc kārtas Rotšildi tirgoja zeltu, bet 2004.gadā viņi lielā mērā aizgāja no šī tirgus un nodarbojas galvenokārt ar investīcijām, izejvielām (2010.gadā Roršildu klans iegādājās daļu kompānijas “Русский алюминий” (Krievu alumīnijs – t.p.) akciju) un ar uzņēmumu pirkšanu-pārpārdošanu. Viņiem pieder viena no Šveices bankām un daļas citu valstu bankās, daudz nekustamā īpašuma un vīnogulāju Francijā, Dienvidamerikā un Dienvidāfrikā.

Rokfelleri

Vēl viena ģimene, kura, neskatoties uz tās locekļu cenšanos neizcelties, gandrīz vienmēr ir atpazīstama.

Rokfelleri kļuva pasakaini bagāti abos pasaules karos, bet sākās viss ar naftu, kuru ne velti sauc par “kara asinīm”. Džona Devisa Rokfellera dibinatā naftas kompānija Standart Oil darbiniekiem maksāja algu nevis naudā, bet gan ar savām akcijām, pārdodot kurināmo gan “jūsējiem”, gan “mūsējiem”, un joprojām ir faktiskais monopols šajā jomā. Lai jūs neapmāna tādu naftas pārstrādes gigantu, kā Exxop, Chevron, British Petroleum vai Mobil nosaukumi. Tā joprojām ir vecā labā Rokfelleru Standart Oil, tikai zem dažādām maskām.

Nafta vēl nav pazaudējusi savas pozīcijas, taču pārmaiņu priekšā Rokfelleru klans jau sācis aktīvi nodarboties ar kriptovalūtu un... labdarību. Taču lai jūs nemulsina otrais – ar labdarību pie pareizas pieejas var ne slikti nopelnīt. Cik šai ģimenei ir naudas – neviens nezina. Iespējams, apmēram trīs triljoni dolāru.

Morgani

Morgani – tā ir nauda tīrā veidā. Nekādu (vai gandrīz nekādu) izejvielu rūpnīcu, kuras ražotu korporatīvi, un citi šaubīgi uzņēmumi. Protams, Morgani piedalās tajā visā, taču tikai ar naudu un garantētu ienākumu. Banka – lūk pamata un galvenais klana uzņēmums. Morganu banka piedalījās US Steel (lielākā metalurģiskā ASV kompānija), General Elektric, AT&T un daudzu citu izveidošanā.

Presē periodiski parādās baumas par to, ka Morgani “vairs nav tie”. Taču lieta tajā, ka galvenais Morganu bankas spēks, - kā rakstīja amerikāņu lietišķais žurnāls Fortune, - kadros, ātri reaģējošos uz situāciju un savu lietu labi zinošos pārvaldniekos. Bet triljonāri var atļauties nolīgt pašus labākos kadrus. Cik tieši ir naudas Morganiem, protams, neviens nezina.

Baruhi

Klana pamatlicējs Bernards Baruhs sāka savu ceļu lielajā politikā – piecu ASV prezidentu padomnieks, Čerčila draugs, Federālo rezervju sistēmas radītājs – rupji sakot, cilvēks, saņēmis savās rokās izvēles tiesības, cik un kad iespiest amerikāņu dolārus. Baruha kompānijas uz līguma ar boļševikiem pamata piegādāja PSRS iekārtas Čeļabinskas, Harkovas un Volgogradas rūpnīcām, Magņitogorskas un Kozņeckas lietuvju rūpnīcām, protams, par zeltu. Baruhs iemanījās nopelnīt pat uz japāņu uzlidojuma Perlharborai. Bet vēl viņš – ameriāņu atombumbas radīšanas kurators (saskaņā ar “Baruha plānu”, visai pasaules kodolenerģētikai bija jāpieder ASV), termina “aukstais karš” autors, tās pašas “neeksistējošās” pasaules valdības idejas autors. Par Baruha pēcnākamajiem un par viņu materiālo stāvokli nekas nav zināms.

Ir viedoklis, ka ASV prezidents Kenedijs mēģināja “atņemt” varenajam Baruhu klanam dolārus iespiedošo iekārtu un atgriezt to valstij, par ko arī tika nošauts.

Vindzori

Bet lūk par šo ģimeni zina visi vai gandrīz visi, kam nav slinkums. Tās galva – Anglijas karaliene Elizabete II. Atšķirībā no “kautrīgajiem” Morganiem vai Baruhiem, visi skandāli, ienākumi un izdevumi, visi britu karaļnama pasākumi tiek skurpulozi apsekoti pasaules presē. Karalienes un visas ģimenes dzīve visu laiku ir acu priekšā. Karaliskās ģimenes kapitāls sastāda 88 miljardus dolāru. Pašai karalienei ir kapitāls apmēram 530 miljonu lielumā. Taču, neskatoties uz tik pieticīgām finansēm un nominālo statusu, britu karaliskajai ģimenei joprojām ir ietekme politiskajā arēnā.

Saudīti

Saudīti – varena karaliskā dinastija, bagāta tikai viena iemesla dēļ – tās rokās ir 20% vispasaules naftas krājumu.

Nedalīta saudītu dzimtene ir Saūda Arābija, kur viņi arī rada ko grib. Pasaules mērogā šīs dinastijas ietekme ir diezgan ierobežota – ne Amerika, ne Eiropa nepārdod saudītiem savas, teiksim tā, valsti veidojošos uzņēmumus, tāpat kā kara-rūpniecības kompleksu rūpnīcas, tā ka par pasaules valdniekiem arābu naftinieki nekad nekļūs. Bet lūk ar masveida rolsroisu un ferrari uzpirkšanu, tāpat kā ar pašu pasaulē lielāko un greznāko debesskrāpju celtniecību – viņi var nodarboties cik tīk.

Voltoni

Sems Voltons – paša lielākā pasaulē mazumtirdzniecības tīkla Walmart izveidotājs. Pēdējos dažus gadus kompānija aktīvi iekļaujas elektornajā komercijā, kur bez tirdzniecības ietilpst arī apdrošināšana, kapitāla pārvietošanās, informācijas apmaiņa un citi pakalpojumi. Tieši Walmart pirmā ieviesa tā saucamo RFID – elektroniskās atzīmes, kuras ļauj nolasīt informāciju par produktu no attāluma. 2017.gadā kompānijas tirdzniecības apgrozījums sastādīja aptuveni 500 miljardus dolāru.

Merdoks

Ruperts Merdoks sāka ar divu avīžu izdošanu Austrālijā, bet beidza ar desmitiem amerikāņu izdevumu un vadošās britu avīzes The Times uzpirkšanu. Tieši viņš radīja telekanālu Fox tīklu, pateicoties kuram mēs noskatījāmies seriālus “Slepenie materiāli” un “Doktors Hauss”.

2007.gadā Merdoks iegādājās kompāniju Dow Jones & Company, kura pieder The Wall Stret Journal. No 2015. gada miljardieris masveidā uzpirka internetizdevumus, un kaut arī viņu nevar nosaukt par pašu ietekmīgāko cilvēku, taču viņš ir piederīgs šīs pasules varenajiem.