Varētu likties, kāds gan rakstnieks varētu iznākt no cilvēka, kas tūlīt pēc skolas beigšanas ir strādājis par apavu pārdevēju un pastnieku? Piekrītiet, šādas profesijas diezin vai asociējas ar jaunu, cerīgu literātu. Taču, kur jūs esat redzējuši likumus bez izņēmuma? Teds Viljamss ir tieši tāds zīmīgs izņēmums no likuma: jaunībā nomainījis desmitām maza prestiža profesijas, viņš guva panākumus un ir kļuvis par vienu no vadošajiem mūsdienu ASV fantastiem.

Ar dziesmu pa dzīvi.

1985. gadā lasošā pasaule iepazina Tedu Viljamsu. Taču nākošo rakstnieku, kas piedzima 1957. gadā nosauca par Robertu Polu Viljamsu, bet pseidonīmu viņš pieņēma tikai tad, kad sāka savu literāro karjeru. Viljamsu ģimene dzīvoja studentu pilsētiņā Palo-Alto līdzās Stenfordas universitātei, taču dzīvoja viņi ne pašā prestižākajā rajonā un viņiem nebija saistības ar vietējo profesūru.

Jau kļuvis slavens rakstnieks Viljamss atceras ģimenē valdošo mīlestības un optimisma atmosfēru. Vecāki ieaudzināja savai atvasei mīlestību uz jaunradi un vienmēr bija gatavi uz izdomu, kaut vai uz neparastiem Helovīna kostīmiem.

Pēc skolas, atšķirībā no daudziem saviem vienaudžiem un draugiem, jaunais Viljamss nolemj nestāties universitātē. Droši vien, Roberts negrib turpināt tupēt vecākiem uz kakla, izbaudot visus studentu dzīves priekus, bet nolemj izlauzties cauri dzīvei pats saviem spēkiem.

Tā kā viņam nebija nekādu profesionālo iemaņu, jaunietim nebija nemaz tik viegli nopelnīt sev iztiku. Ne velti tagad Viljamss sauc savus pirmos darbus par īstu murgu. Viņš pārdod apavus, strādā uz būvēm, pastā un apdrošināšanas aģentūrā, gatavo ēdienu meksikāņu ātrajās uzkodās... Vispār, dzīve pamatīgi papluinīja Robertu Polu, kurš nekādi nespēja atrast savu vietu zem saules.

Tomēr, jau jaunībā Viljama radošais gars deva par sevi ziņu. Viņš mēģināja uzsākt teātra aktiera karjeru, izmēģināja savus spēkus televīzijā un radio. Taču neviena nodarbošanās nekļuva viņam par visas dzīves darbu, kaut arī radio viņš nostrādāja vairākus gadus. Brīvā laikā Viljamss mēģināja rakstīt, bet vēl skolas gados spēlēja rokgrupā ar skanīgu nosaukumu “Idiot”, par kuru pat šodien atceras ar nostaļģiju, jokojot, ka toreiz publika vienkārši nebija gatava viņu mūzikai.

Vēlāk Viljamss uzrakstīs romānu “Ziedu karš”, kura galvenais varonis būs nesekmīgais roka mūziķis Teo Viljamss – viņa tēls bez šaubām ir paša Teda personīgās pieredzes iedvests. Iekļuvis fantāzijas pasaulē, Viljamss pēc visiem žanra likumiem kļūst par varoni. Kaut kas līdzīgs notiek arī ar pašu Viljamsu, kad viņam tuvāk nāca 30 gadu jubileja.

Vētrainā jaunība pamazām kļuva vēsture, iestājās briedums. Viljamss saprata, ka avantūru un gadījuma peļņu laiks neatgriezeniski ir pagājis, tātad ir laiks kam nopietnākam un jāsāk domāt par īstu karjeru. Taču kāds no daudzajiem hobijiem palīdzēs to izveidot? Pamazām Roberts Pols arvien vairāk sliecas izvēlēties literatūru. Galīgo izvēli palīdz izdarīt izdevniecība DAW, kas ir ar mieru publicēt autora-iesācēja pirmo romānu.

Romāns “Astegaisā vai Jaunā kaķa piedzīvojumi” iedveš svaigu elpu klasiskajā sižetā par jauno varoni, kas dodas meklēt pazudušo mīļoto un garāmejot glābj arī pasauli. Faktiski Viljamss neizdomā neko jaunu – viņš vienīgi par sava romāna centrālajiem varoņiem padara kaķus, skurpulozi apraksta šīs tautas mitoloģiju un tradīcijas, burtiski spējot ielīst kaķu ādā, koši un pārliecinoši parādot ar kažoku klāto varoņu raksturus: gan varoņus, gan ļaundarus.

“Astegaisā” kļūst par galveno notikumu tik specifiskajā apakšžanrā kā “zvēru fantāzija” no Ričarda Adamsa “Pauguru iemītnieku” laikiem un pirmo reizi ļauj Tedam peldēties slavas siltajos staros. Viljamsa romāns-debija tikai ASV ir piedzīvojis pusotra desmita izdevumu un ir izdots vairums Eiropas valstu valodās. Vai tad rakstnieks-iesācējs var sapņot par ko lielāku?

Manuskripta noslēpumi.

Pēc sekmīgās debijas Teds Viljamss apklust uz veseliem trim gadiem – mūsdienu izdevēju biznesā šāds jauna autora gājiens ir līdzvērtīgs radošai pašnāvībai. Taču Teds Viljamss veltīgi netērē laiku. Rakstnieks strādā pie episkas fantāzijas sāgas pirmā sējuma. Rietumos tā pazīstama ar nosaukumu “Memory, Sorrow and Thorn” (“Atmiņa, bēdas un ērkšķi”).

Pats Viljamss, pabeidzis “Astigaisā”, ir nodomājis rakstīt vēsturisku romānu par Seno Ēģipti, taču izdevniecība atrunā viņu no tik pārsteidzīga soļa. Kā argumentu minot: “jākaļ dzelzs, kamēr karsta”, DAW redaktori pārliecina Tedu nepamest fantāziju. Piekritis viņš sāk plānot nākošo romānu un pats nepamana, kā tas izaug episkā triloģijā, darbs pie kuras aizņem piecus gadus.

Idejas un iedvesmu, līdzīgi savam elkam Tolkinam, Viljamss smeļas folklorā, mītos un leģendās – pārsvarā ķeltu un skandināvu. Māceklis varbūt nepārspēj skolotāju, taču rada ne mazāk oriģinālu, dzīvu un pievilcīgu pasauli. Kaut arī Viljamsa romānos papilnam fantāzijas štampu kā ļaunu, tumšu burvju vai jaunu varoņu, kas dodas veikt varoņdarbus tieši no pils virtuves. Pateicoties rakstnieka spēcīgajai fantāzijai, viņa mākai veikli savērpt intrigu, pārsteidzot lasītāju visnegaidītākajos brīžos un skurpulozai uzmanībai pret vissīkākajām detaļām, triloģija izrādās lielisks episkās fantāzijas paraugs.

Pirmo reizi cikls krievu valodā tika izdots 1996. gadā – izdevniecība sadalīja milzīgo triloģiju sešos sējumos un nosauca to par “Manuskripta ordeni”. Tas gan nav brīnums, ņemot vērā cikla iespaidīgos apjomus un īpaši noslēdzošo romānu.

“Zaļā eņģeļa tornis” tapa radošās mokās (savu iespaidu atstāja šķiršanās no pirmās sievas) un tomēr autoram izdevās nobeigt triloģiju uz mažora nots. Tādēļ Viljamss nemelo, sakot, ka triloģija ir viņa visgrūtāk tapušais un varbūt pats galvenais viņa mūža darbs.

Paralēli ar “Atmiņu, bēdām un ērkšķiem” Viljams pagūst sacerēt vēl divus romānus: mistisku fantāziju Tuvo Austrumu stilā Child of An Ancient City (ar līdzautori Ninu Kiriki Hofmani) un brīvu Šekspīra “Vētras” pārlikumu – Caliban's Hour. Taču triloģija, kas kļūst par bestselleru, aizēno šīs grāmatas, kas paliek lasītāju praktiski neievērotas, tāpēc arī krievu valodā tās nav pārtulkotas.

Virtualitātes jūra.

Pabeidzis darbu pie vērienīgās fantāzijas triloģijas, Viljamss atkal uz pāris gadiem apklust. Vismaz tā var likties viņa romānu cienītājiem. Īstenībā Teds turpina aktīvi rakstīt un publicēties, taču ir nolēmis pievērsties mazajām formām. Viņa stāsti iznāk tādās antoloģijās, kā Best of Weird Tales, Vampires the Greatest Stories, David Copperfield's Beyond Imagination (slavenā iluzionista mīļāko autoru krājums) un Tales of the White Wolf (kurā ieiet populāru autoru stāsti pēc Maikla Mūrkoka Elrika cikla motīviem).

Vispār rakstnieks nedomā aizmirst arī lielās formas, apsver jauna cikla radīšanas plānus, kuram būtu jāapgāž visus priekšstatus par Viljamsa daiļradi. Tuvojas 21. gadsimts, datori stabili ieiet miljoniem cilvēku dzīvēs, interese par virtuālo pasauļu fantastiku mazinās, bet kiberpanku atzīst par mirušu pat tā tēvi-dibinātāji. Taču Teds nebaidās ķerties pie daudziem apnikušās virtualitātes tēmas un sāk darbu pie savā karjerā pirmā fantastiskā cikla, kuru bija nodomājis rakstīt vēl 1989. gadā.

“Citzemes” cikls pārnes mūs vairākus desmitus gadu tālā nākotnē, kad no reālās pasaules gandrīz neatšķiramā virtualitāte ir kļuvusi tik pat ierasta cilvēkiem, kā mūsdienās – internets. Protams, šīs pasaules varenie izmanto jaunās tehnoloģijas savās savtīgās interesēs, tāpēc cieš nevainīgie. Un, protams, starp pēdējiem atrodas cilvēki, kas gatavi mest izaicinājumu ļaunumam.

Neskatoties uz zinātniski-fantastisko anturāžu, “Citzemes” ne uz mirkli neļauj aizmirst, ka tetraloģiju ir sarakstījis fantāzijas metrs. Visdažādāko varoņu kompānijai ir jāveic ilgs un bīstams kvests pa virtuālo Brīnumu Zemi, kur iemiesojas jebkuras fantāzijas. Tas ļauj Viljamsam ievietot savus varoņus visdīvainākajās pasaulēs.

Liekas “Citzeme” kļūst par Teda Viljamsa visdaudzšķautņaināko un sarežģītāko darbu. Ciklā savijas tehnotrillera, varoņfantāzijas, kiberpanka, bērnu pasaku un daudzu citu fantastikas novirzienu elementi. Rūpīgs lasītājs atradīs romānu lappusēs desmitiem alūziju no slaveniem un ne tik zināmiem darbiem, sākot no “Alises Brīnumzemē” un beidzot ar “Konanu”. Vispār, kārtējo reizi Viljamss ir pierādījis, ka godam nes mūsdienu fantastikas viena no labākā demiurga titulu.

Taču “Citzemē” īpaši iezīmējas trūkums, kas raksturīgs gandrīz visām Viljamsa grāmatām: viņš spēj izdomāt neordinārus varoņus, taču kaut kā ir par slinku, lai piešķirtu tiem lielāku dziļumu un psiholoģisku ticamību. Vēl stāstot par darbu pie “Atmiņas, bēdām un ērkšķiem”, Viljamss atceras smagu darbu, taču kontekstā ar “Citzemi” daudz biežāk skan vārds “bauda”. Taču nosaukt tetraloģiju par izklaidējošu fantastiku nesanāks nekādā veidā, lai kā gribētos. Pārāk jau nesteidzīgs ir Viljamss kā stāstnieks, pārāk maz viņa grāmatās ir darbības, bet daudz iemeslu, lai aizdomātos... Taču tieši par to jau viņu arī mīl fani. Diemžēl, “Citzemi” Krievijā sāka izdot vēl 2003. gadā, taču pilnībā tā arī netika izdota. Ne tik sen gan izdevēja tiesības no AST pārgāja uz “Eksmo” un izdevniecība jau sāka no jauna izdot tetraloģiju [Cik zinu, trīs romāni jau bijuši pārdošanā. - t.p.].

Pie iztekas un jauniem horizontiem.

Divdesmit pirmā gadsimta sākumā Viljama karjerā notika diezgan negaidīta atgriešanās pie vairāk vai mazāk tradicionālas fantāzijas. Rakstnieks lieliski saprata, ka sekošana Tolkina kanoniem jau sen ir izgājusi no modes un triloģija “Ēnu maršs” sākumā tika rakstīta pavisam savādākā manierē. Cikla ideju Viljamss sākumā vēlējās iemiesot filmas vai teleseriāla veidā, taču, kad šīm idejām nebija lemts piepildīties, sāka rakstīt pirmo sērijas romānu.

Lai nu kā tur arī nebūtu, nodemonstrējot zināmu lokanību, Viljamss sāk rakstīt stingrāk un reālistiskāk, sekojot takai, ko iemina Mārtins, Kejs un Hoba. “Ēnu maršā” autors daudz lielāku uzmanību velta galma intrigām un starptautiskiem konfliktiem, maģija sākumā atrodas šīs pasaules nomalēs – mītos un leģendās. Arī fantāzijai raksturīgie galveno varoņu maratonskrējieni, lai meklētu problēmas pār savām galvām, šeit nav sastopami.

Taču nevar teikt, ka Viljamss ir nodevis pats sevi un tagad velkas savu kolēģu astē, jo praktiski visas Viljamsa daiļradei raksturīgās iezīmes ir atrodamas viņa jaunajā triloģijā. Apdomīgs stāstījums, uzmanība detaļām, rūpīgi izveidota pasaule, ko radījusi rakstnieka bagātā fantāzija, citu žanru elementu iestarpinājumi...

Strādājot pie “Ēnu marša”, Teds veica savdabīgu eksperimentu; viņš izlika nodaļas internetā un par nelielu samaksu lasītāji varēja iepazīties ar grāmatas onlaina versiju. Taču 21. gadsimta sākumā rakstnieks pasteidzās ar to, publika vēl nebija gatava tam, lai lasītu grāmatas no datora, tā kā grāmatu nācās izdot arī vecajā variantā – uz papīra. Pēc pirmā romāna sekoja otrais, bet noslēdzošajam romānam ir jāparādās šoziem. Līdz šim ciklu atrisinājums ir bijis Viljamsa Ahileja papēdis [Piekrītu! - t.p.]:  rakstnieka iepriekšējo darbu fināli nav bijuši izteikti vāji, taču pietiekami triviāli un visai atpaliek no gaidītā fināla un kulminācijas. Varbūt vismaz šoreiz Viljamss spēs beigt triloģiju tikpat spēcīgi, kā ir to sācis?

Par savu personīgo dzīvi Viljamss runā maz, taču reizēm tā pati ienāk autora daiļradē. Tā rakstnieka sieva Debora Bīla, daudziem negaidot, kļūst par viņa līdzautoru un tagad palīdz slavenajam vīram darbā pie pusaudžu fantāzijas seriāla Ordinary Farm. Vai Viljamsu tāpat mīlēs jaunākā lasītāju paaudze, kā to darīja viņu vecāki – jautājums pagaidām paliek atklāts, taču lailātie draugi ir nodomājuši uzrakstīt vismaz piecus sērijas romānus. Taču ambīciju trūkumu Tedam pārmest nekad nav vajadzējis

Nekad nebaidoties eksperimentēt, Teds Viljamss vienmēr ir palicis uzticīgs sev. Protams, ir vēl daudz žanru, kuros rakstnieks nav izmēģinājis sevi, viņš turpina atklāt priekš sevis jaunus fantastikas virzienus. Iepriekš Teds reti kad klāstīja par saviem nākotnes plāniem, taču pēdējā laikā viņš tos vairs neslēpj. Nākošais viņa lielais darbs būšot pilsētas “tumšās” fantāzijas triloģija.

Priekš rakstnieka Teds Viljamss vēl ir visai jauns un neordināru ideju pilns – kā toreiz, pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, kad viņš tikai sāka savu karjeru. Rezultātā tādi savdabīgi cikli kā “Citzeme” un “Atmiņa, bēdas un ērkšķi” ir ierakstījuši Tedu Viljamsu pasaules fantastikas zelta fondā.

Rakstnieka oficiālā mājas lapa http://www.tadwilliams.com/

Raksts Vikipēdijā http://en.wikipedia.org/wiki/Tad_Williams