Citplanētiešu uzbrukumi

Pirms dažiem gadiem vismaz septiņi Indijas iedzīvotāji no Utarpradešas štata gāja bojā no …citplanētiešu uzbrukuma. Kāds ciema iedzīvotājs The Times of India korespondentam pastāstīja, kā vēlā augusta vakarā viņš no viena ciema devās uz otru. Pavisam negaidīti debesīs parādījās pulsējoša gaismas lode. Vīrietis noskrēja no ceļa un paslēpās zem kupla koka. Noslēpumainais objekts nekavējoties sāka “apšaudīt” patversmi ar žilbinošiem gaismas stariem. Koka lapas un zari uzreiz uzliesmoja. Nelaimīgais pa mežu skraidīja četras stundas, kamēr lidojošais agresors beidzot nozuda. Vīrietis tika cauri salīdzinoši viegli – tikai daži apdegumi uz sejas un rokām.

Viens no šī uzbrukuma lieciniekiem apstiprināja, ka nezināmais objekts bija apaļas formas un izstaroja zaļas un sarkanas gaismas starus. Lidoja lielā ātrumā un no redzes loka izzuda nepilnas sekundes laikā. Lodi, kas bija parādījusies citos Indijas rajonos, izdevās uzfilmēt. Tomēr eksperti, aplūkojot šos unikālos kadrus, tā arī nespēja rast nekādu loģisku izskaidrojumu šim divas minūtes īsajam sižetam, kurā iemūžināti spilgti gaismas stari un dzirdamas cilvēku vaidas, kuri uzbrukumu rezultātā guvuši dažādas traumas.

Daudzi štata iedzīvotāji vēlāk vērsās pēc medicīniskās palīdzības – apdegumi, iegriezumi un plēstas brūces tie bija guvuši, kā apgalvoja, citplanētiešu uzbrukuma laikā. Rahurajs Pals no Šanvas, kura kaimiņš Ramijs Pals toreiz gāja bojā, saka: “Noslēpumainais lidojošais objekts viņam uzbruka naktī. Ramijs bija uzšķērsts. Viņš nomira divas dienas vēlāk”.

Satrauktie iedzīvotāji sāka izveidot brīvprātīgo pašaizsardzības vienības, kuras patrulēja ielās, sita bungas un izkliedza kareivīgus lozungus. Viss nonāca tiktāl, ka tūkstošiem cilvēku ielenca policijas iecirkņus, pieprasot varas pārstāvjiem aizsardzību no citplanētiešiem. Masu nekārtību rezultātā vairākus cilvēkus policija nošāva, desmitiem tika ievainoti.

Lieta par agresīvajiem NLO nonāca līdz valsts politiskajām aprindām. Ierēdņi izvirzīja visdažādākās versijas: no vispārējas iedzīvotāju histērijas, līdz pat citplanētiešu aparātiem virs Indijas zemes. Šo incidentu izmeklēšanai iesaistīja Indijas Tehnoloģiskā institūta speciālistus. Profesors Ravindra Arora izteica pārliecību, ka par apgaismotajiem citplanētiešu kuģiem pārbiedētie iedzīvotāji uzskata lodveida zibeni, kas parādās karstā laikā. Tādi laika apstākļi palielina augsnes elektrisko pretestību, vienlaicīgi samazinot tās vadāmību. Tas piesaista lodveida zibeņus, kuri mēdz būt dažādās krāsās: gaišzili, zaļi, dzelteni, sarkani…

Nacionālais izlūkdienests uz notikuma vietu nosūtīja speciālus aģentus. Iztaujājot vietējos iedzīvotājus, viņi pašrocīgi uzkonstruēja NLO mini modeli, un ar tā palīdzību cerēja pievilināt “svešos”. Pēc kāda laika debesīs tika fiksēts trīskāršs gaismas uzplaiksnījums, tomēr vairāk nekas nenotika. Kas tas bija par fenomenu – lodveida zibens vai citplanētiešu kuģis? Patiesu ziņu par to nav.

“Dēmona numuri” un apsēstās skolnieces

Aptuveni tajā pašā laikā Indijas austrumos iedzīvotāji satraucās par baumām par “dēmon numuri”, kuri parādījās uz mobilo telefonu displejiem. Daudzi ziņoja par to, ka šie numuri sākas ar cipariem “11”, “12”, “13” un “14” parasto “10” vietā, ar ko sākas telefonu numuri Indijā. Tā viens no mobilo sakaru abonentiem pilsētā Bubanesvarā paziņoja, ka viņam reiz piezvanīja no numura, kas sākas ar “11”. Zvanītājs nekavējoties ieteica telefonu atslēgt. Pēc tam piebilda: “Ja turpināsiet saņemt zvanus, jūsu telefons inficēsies ar vīrusu un uzsprāgs”. Vīrietis bija sašutis un tūlīt pat atzvanīja uz dīvaino numuru. Taču noskaidrojās, ka tāds numurs vienkārši neeksistē. Pēc tam – bailēm lielas acis – abonents katram gadījumam atslēdza savu telefonu un ilgi baidījās to lietot.

Tomēr indiešu dzīvē notiek arī daudz nopietnākas dīvainības. Sieviešu skolas audzēknes pilsētā Dolagobindā (Orisas štats) pārsteidza nezināmas slimības epidēmija. Kā ziņoja Indijas masu informācijas līdzekļi, skolnieces stundās zaudēja samaņu, bet atgūstoties uzvedās kā īsti kaķi: ņaudēja, šņāca un skrāpējās. No skolas pasniedzēju vārdiem, neizskaidrojamās slimības simptomi parādījās vismaz pārdesmit audzēknēm vecumā no 8 līdz 12 gadiem.

Viss sākās ar to, ka trīs meitenes zaudēja samaņu, tikko bija šķērsojušas skolas slieksni. Skolotāji nodomāja, ka viņas ir badā un novārgušas. Tomēr pēc tam, kad viņas tika paēdinātas, meitenes sāka uzvesties kā savvaļas kaķi. Nākamajā dienā kas tamlīdzīgs notika vēl ar septiņām meitenēm: sākumā viņas raudāja, pēc tam nokrita uz grīdas un sāka ņaudēt un šņākt. Nomierināt viņas praktiski nebija iespējams. Mācību iestādes direktors izsauca sanitārus un “apsēstās” audzēknes aizveda uz psihiatrijas slimnīcu. Vēlāk viņš vērsās pie vietējā burvja, kurš skolas sienās veica ļauno garu izdzīšanas rituāli. Dīvainā epidēmija starp meitenēm tomēr turpinājās un administrācijai nekas cits neatlika, kā skolu slēgt.

Rezultātā ciemata vecāko padome nolēma slimās meitenes aizvest uz vietējo reliģijas kopienu, kur viņas piespieda atkārtot hinduistu himnas, kā arī pakļāva senajiem uguns rituāliem ļauno garu izdzīšanai. Bērnu stāvoklis ar laiku uzlabojās, un viņi pilnībā bija aizmirsuši, kas ar tiem noticis.

Restorāns “Hitlera krusts”

Kopš laika, kad vācieši, kuri devās uz Indiju un Pakistānu, izbrīnīti sāka ievērot, ka tika celti daudz lielākā godā, nekā citu valstu tūristi. Dīvainākais, ka tas nekādi nebija saistīts ar mūsdienu Vācijas zinātniskajiem un industriālajiem sasniegumiem. Bet izrādījās, ka daudzi aziāti pēdējā laikā neizskaidrojamu iemeslu dēļ pret Hitleru izbaudīja īpašu kvēli, un vācu tūristus asociēja ar Trešā reiha iedzīvotājiem. Indijā kļuva moderni atvērt restorānus ar nosaukumiem “Hitlera krusts”, bet veikalos varēja brīvi iegādāties “Mein Kampf” angļu valodā. Pat skolas mācību grāmatās par vācu fīreru raksta kā par dižu līderi, bet bērnam dod vārdu Ādolfs uzskatīja par labu manieri.

Pakistānas iedzīvotāji, kuri dzīvoja Indijas kaimiņos, arī pēkšņi noskaidroja, ka viņi ir visīstākie ārieši un indoģermāņu rases pārstāvji. Tūristam labāk būtu neatzīties, ka viņš atbraucis no Vācijas, pretējā gadījumā vietējie iedzīvotāji sāks slavināt Hitleru un saukt par “kara ģēniju”, patiesi uzskatot, ka tādējādi izpatiks viesim. Vairums pakistāniešu neizprot, ka Vācija jau sen vairs nav Trešais reihs. Šie vienkāršie ļaudis Hitleru uzskata par varoni, kurš cīnījās ar amerikāņiem, britiem un cionistiem un atdeva savu dzīvību par šo cīņu. Pa Islamabadu – Pakistānas galvaspilsētu – visur braukā automašīnas ar uzrakstiem “Mīlu nacistus” ar attēlotu melnu svastiku baltā aplī.

Ir tāda indiešu filma – “Apmātība”. Izlasot visus šos nelabos brīnumus – agresīvie citplanētieši, dēmonu apsēstie, patoloģiskā mīlestība pret Trešo reihu, gribot negribot nolem, ka tā ir kaut kāda apmātība, un mums labāk atgriezties pie tradicionālajiem indiešu brīnumiem – jogas, faķīriem un Tadžmahala.